Daugavpils ūdens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sūkņu stacija "Gajoks"

SIA Daugavpils ūdens ir Daugavpils pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmums. Centralizētās ūdensapgādes pirmsākums Daugavpilī bija likts 19.gs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1885. gadā pilsētas dome noslēdza kontraktu ar “Dinaburgas ūdensvada biedrību” ūdensvada ierīkošanai. 1889. gadā ekspluatācijā stājās sūkņu stacija “Gajoks — 1” ar jaudīgumu 2 tūkst. m³ /dienn. un pirmās 16 ēkas Gajokā , pilsētas centrs saņēma ūdeni no pilsētas ūdensvada. No 1890. līdz 1900. gadam katru gadu ūdensvadam tika pieslēgtas 14 — 32 ēkas. 1892. gadā pieslēdz dzelzceļa pasažieru staciju. 1893. gadā ūdeni saņēma Cietokšņa iedzīvotāji.

1904. gadā uzbūvēta pirmā akmens ūdensguve (rezervuārs) un pilsētas dome nosaka gada maksu par pilsētas kanalizācijas lietošanu. 1919. gadā ūdensvadam pieslēgtas 650 ēkas un pa gadu pilsēta saņēmusi 50 miljonus spaiņu ūdens. 1928. gadā pilsētas dome izpirka ūdensvadu par 334 115 latiem un “Dvinskas ūdensvada sabiedrība” tika likvidēta. No 1928. līdz 1940. gadam pilsēta ik gadu saņēma no 28 līdz 58 miljoniem spaiņu ūdens, 44% dzīvokļiem ir ūdensvads, 5% no tiem aprīkoti ar vannām.

No 1944. līdz 1945. gadam atjaunota daļēji sagruvusī ūdens attīrīšanas stacija “Gajoks” un ieviesta pastāvīga ūdens hlorēšana. 1963. gadā ierindā stājās ūdensgūtne no artēziskiem urbumiem “Vingri” ar jaudu līdz 10 tūkstošiem m³ /dienā. 1963. gadā ierindā stājās ūdensgūtne no artēziskiem urbumiem “Vingri” ar jaudu līdz 10 tūkstošiem m³ /dienā. 1964. gadā no komunālo uzņēmumu tresta atsevišķā saimnieciskā struktūrvienībā izdalīts trests “Vodokanal”. 1964. gadā ierindā stājās vienota pilsētas kanalizācijas attīrīšanas iekārtu 1. kārta ar notekūdeņu mehānisko attīrīšanu ar jaudu līdz 10 tūkstošiem m³ /dienā. 1976. gadā ekspluatācijā stājusies jauna ūdens attīrīšanas stacija no Daugavas upes virszemes avota — “Gajoks — 2” ar jaudu līdz 18 tūkstošiem m³ /dienā. 1978. gadā ierindā stājusies kanalizācijas attīrīšanas iekārtu 2. kārta un kopējais ražīgums palielinājās līdz 50 tūkstošiem m³ /dienā. 1989. gadā ir pagājuši simts gadi kopš centralizētas ūdensapgādes sākuma Daugavpilī. Ūdens padeve palielinājās līdz 40 tūkstošiem m³ /dienā, ūdensvada līnijas 163 km garumā un kanalizācijas tīkls 126 km garumā aptver visus pilsētas mikrorajonus

1995. gadā uzsākta Pasaules Bankas liela mēroga projekta “Ūdensapgāde un kanalizācija Daugavpilī” realizēšana, kura paredz jaunas ūdensgūtnes “Ziemeļi” no pazemes avotiem un notekūdeņu mūsdienīgu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu būvniecību. 1998. gadā ūdensvada kanalizācijas saimniecības uzņēmums “Ūdensvads” pārveidots par Daugavpils pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību Daugavpils Ūdens. 1999. gadā pilsētas ūdensapgādes 110. gadskārta. Pa gadu tīklos padots vairāk nekā 12 miljoni m³ dzeramā ūdens, ūdensvada tīklu garums sastāda 228 km, kanalizācijas tīkli — 185 km.

2000. gadā pabeigta kanalizācijas attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija ar notekūdeņu attīrīšanas bioloģiskās fāzes un atūdeņošanas un dūņu stabilizācijas palīgietaišu kompleksa būvniecību , kas spēj izvadīt un efektīgi attīrīt līdz 60 tūkstošiem m³ notekūdeņu diennaktī. 2001. gadā ekspluatācijā pieņemta ūdensgūtne “Ziemeļi”, kas apvienojusi ar ūdens padeves vadu sistēmu 13 artēziskos urbumus un ūdens atdzelžošanas staciju ar jaudu 30 tūkstošiem m³/dienaktī. Pilsētas ūdensapgāde tiek īstenota pilnībā no pazemes avotiem. 2004. gadā LR Komercreģistrā ierakstīta kapitālsabiedrība - SIA “Daugavpils ūdens”. 2005. gadā uzsākta Eiropas Kohēzijas fonda projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, II kārta” realizēšana.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]