Deivids Hafmens

Vikipēdijas lapa
Deivids Hafmens
David Albert Huffman
Deivids Hafmens
Personīgā informācija
Dzimis 1925. gada 9. augustā
Ohaio, ASV
Miris 1999. gada 7. oktobrī (74 gadi)
Pilsonība ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne Informācijas teorija
Kodēšanas teorija
Darba vietas Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
Santakrusas Universitāte
Alma mater Ohaio Valsts universitāte
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
Pasniedzēji Semjuels Kadvels
Sasniegumi, atklājumi Hafmena kods
Apbalvojumi 1999. gada Ričarda Haminga medaļa

Deivids Alberts Hafmens (angļu: David Albert Huffman, 1925. gada 9. augustā1999. gada 7. oktobrī) bija datorzinātnes pionieris.

Savas dzīves laikā Hafmens deva ievērojamu ieguldījumu galīgu automātu izpētē, ķēžu komutācijā, sintēzes procedūrās un signālu plānošanā. Taču vislabāk Hafmens ir pazīstams ar savu Hafmena kodu, bezzudumu datu saspiešanas metodi mainīga garuma kodēšanai. Tas bija rezultāts semestra darbam, ko viņš uzrakstīja, studējot Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MTI), kur viņš 1953. gadā ieguva doktora grādu ar disertāciju par darbu Sekvenciālo komutācijas ķēžu sintēze, ko palīdzēja izstrādāt Semjuels Kadvels.[1]

"Hafmena kodēšana" tiek izmantota gandrīz jebkurā programmā vai iekārtā, kas saistīta ar datu saspiešanu un cipardatu pārraidi, piemēram, faksos, modemā, datortīklos un ciparu televīzijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Ohaio, Hafmens bakalaura grādu elektrotehnikā ieguva Ohaio Valsts universitātē 18 gadu vecumā 1944. gadā. Pēc tam viņš dienēja ASV Jūras spēkosradaru apkopes virsnieks uz iznīcinātājkuģa, kas palīdzēja likvidēt mīnas Japānas un Ķīnas ūdeņos pēc Otrā pasaules kara. Vēlāk, 1949. gadā viņš ieguva savu maģistra grādu Ohaio un 1953. gadā doktora grādu MTI, arī elektrotehnikā.

Hafmens 1953. gadā kļuva par MTI mācībspēku. 1967. gadā viņš devās uz Santakrusas Universitāti Kalifornijā, kļūstot par Datorzinātņu nodaļas dibinātāju. Viņš bija viens no galvenajiem fakultātes studiju programmas izstrādātājiem un personāla atlasītājiem un no 1970. līdz 1973. gadam vadīja fakultāti. Viņš pensionējās 1994. gadā, bet saglabāja aktivitāti kā emeritus profesors, lasot lekcijas par informācijas teoriju un signālu analīzi.

Hafmens deva ievērojamu ieguldījumu arī daudzās citās jomās, ieskaitot informācijas teoriju un kodēšanu, signālu komutēšanu radariem un saziņas iekārtām un plānošanas procedūras asinhronām loģikas shēmām. Kā sekas no viņa darba par neizliecamu virsmu matemātiskajām īpašībām, Hafmens izstrādāja savus paņēmienu papīra salocīšanai neparastās skulpturālās formās, kas deva grūdienu datorizētu origami teorijai.

Hafmena sasniegumi tika novērtēti ar vairākām balvām un atzinībām. Kā pēdējo viņš saņēma 1999. gada Ričarda Haminga medaļu no Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūta (IEEE) kā atzinību par viņa nozīmīgajiem atklājumiem informācijas zinātnē. Viņš ir saņēmis arī Lūisa Levija medaļu no Frenklina institūta par viņa doktora disertāciju par sekvenciālo komutācijas ķēžu sintēzi, atzīts par a Izcilu Ohaio Valsts universitātes absolventu un Vollesa Makdovela balvu. 1998. gadā viņš saņēma arī Datorzinātņu pioniera balvu no IEEE Datorzinātņu sabiedrības un Zelta jubilejas balvu par Tehnoloģijas jaunievedumiem no IEEE Informācijas teorijas sabiedrības.

Deivids Hafmens nomira 1999. gadā pēc 10 mēnešu ilgas cīņas ar vēzi. Viņam bija sieva un 3 bērni.

Hafmens nekad nemēģināja patentēt nevienu sava darba rezultātu. Tā vietā viņš koncentrējās uz ieguldījumu izglītībā. Citējot viņu pašu: "Mana alga ir mani studenti."

Raksti par Hafmenu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Skatīt Deivids Hafmens, matemātikas ģenealoģijas projekts (angliski).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]