Denī Papēns
| ||||||||||||||
Denī Papēns (franču: Denis Papin; dzimis 1647. gada 22. augustā, miris 1713. gada 26. augustā) bija franču matemātiķis, fiziķis un izgudrotājs. Atpazīstamību iemantojis ar savu izgudrojumu — tvaika katlu, kas bija tvaika dzinēja un ātrvārāmā katla priekštecis.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Papēns piedzima 1647. gadā Francijas pilsētā Bluā, Luāras un Šēras departamentā, Francijā. Pabeidzis jezuītu skolu, Papēns iestājās Anžē Universitātē, kur viņš studēja medicīnu un ieguva doktora grādu. Par ārstu Papēns tā arī nekļuva, jo iepazinās ar holandiešu fiziķi Kristiānu Heigensu, kura ietekmē Papēns sāka apgūt fiziku un mehāniku. 1673. gadā Parīzē, strādājot kopā ar Heigensu un Gotfrīdu Leibnicu, viņš sāka interesēties par vakuuma izmantošanu dzinējspēka radīšanai.
Pirmā Londonas vizīte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi Papēns viesojās Londonā 1675. gadā, kad laika posmā no 1676. līdz 1679. gadam, strādāja kopā ar Robertu Boilu, publicējot savu darbi atskaiti rakstā Continuation of New Experiments (1680).[1] Šajā laika posmā Papēns izgudroja tvaika katlu, ātrvārāmā katla paveidu ar drošības vārstu.
Vācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Būdams hugenots, Papēns saskārās ar būtiskiem ierobežojumiem, kurus pret protestantiem vērsa Luijs XIV, tajā skaitā arī ar Nantes edikta atcelšanu 1685. gadā. 1687. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju, kur dzīvoja kopā ar citiem hugenotu trimdiniekiem no Francijas.
1689. gadā, Papēns ierosināja ar sūkņa vai plēšu palīdzību uzturēt spiedienu un padot gaisu ūdenslīdēja kupolā, inženieris Džons Smitons realizēja šo ideju 1789. gadā.[2][3]
1690. gadā Marburgā, pētot gaisa spiediena mehānisko spēku savā tvaika katlā, Papēns uzbūvēja pirmo tvaika dzinēja virzuļa modeli.
Turpmākos piecpadsmit gadus Papēns turpināja strādāt pie tvaika dzinēju uzbūves. 1695. gadā viņš pārcēlās no Marburgas uz Kaseli. 1705. gadā viņš kopā ar Gotfrīdu Leibnicu izveidoja otro tvaika dzinēja modeli, kas bija balstīts uz Tomasa Seiverija atklājumiem, un šis modelis jau izmantoja tvaika nevis gaisa spiedienu. Dzinēja uzbūvi publicēja 1707. gadā.
Dzīvojot Kaselē un Hesē, 1704. gadā, viņš uzkonstruēja kuģi, ko piedzina viņa izveidotais tvaika dzinējs, kas bija savienots ar airiem. Šādi viņš kļuva par pirmo cilvēku, kas uzkonstruējis kuģi ar tvaika dzinēju, kā arī pirmo jebkāda tipa transportlīdzekli ar tvaika dzinēju. Vēlāk viņš atlēja pirmo pasaulē tvaika dzinēja cilindru dzelzs lietuvē Vekerhāgenē, mūsdienās šī vieta zināma kā Reinhārdšāgene—Vekerhāgene.
Atgriešanās Londonā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Papēns atgriezās Londonā 1707. gadā, atstājot savu sievu Vācijā. Daži no viņa darbiem tika izstādīti Karaliskai sabiedrībai laika posmā no 1707. līdz 1712. gadam, bet tā arī neieguva atzinību un novērtējumu, ko Papēns uztvēra ar lielu sarūgtinājumu. Papēna idejas un 1690. gadā izveidotā gaisa tvaika dzinēja aprakstus izmantoja Tomass Ņukomens savā konstrukcijā 1712. gadā, kas tiek uzskatīts par Papēna nāves gadu.
Pēdējās izdzīvojušās liecības par Papēna atrašanās vietu nāk no vēstules, ko viņš rakstīja 1712. gada 23. septembrī. Uz to laiku viņš bija trūcīgs, un tiek uzskatīts, ka viņš nomira tajā pašā gadā un tika apbedīts nemarķētā ubagu kapā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anita McConnell, 'Papin, Denis (1647—1712?)', Oxford Dictionary of National Biography, Oxford University Press, 2004, accessed 29 April 2006]
- ↑ Davis, RH. Deep Diving and Submarine Operations (6th izd.). Tolworth, Surbiton, Surrey : Siebe Gorman & Company Ltd, 1955. 693. lpp.
- ↑ Acott, C. (1999). "A brief history of diving and decompression illness.". South Pacific Underwater Medicine Society Journal 29 (2). ISSN 0813-1988. OCLC 16986801. Atjaunināts: 17 March 2009.
|