Dielektriķu polarizēšanās

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Dielektriķu polarizēšanās ir dielektriķos esošo dipolu orientēšanās elektriskā lauka intensitātes līniju virzienā, dielektriķiem nokļūstot elektriskajā laukā.

Dielektriķu polarizēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polarizācija

Atšķirībā no vadītājiem elektroni dielektriķos ir saistīti atomos vai molekulās, tātad dielektriķos lādiņnesēji nevar brīvi pārvietoties ārēja elektriskā lauka iedarbībā. Taču molekulas dielektriķos var būt polāras, tas ir, molekulu pozitīvie un negatīvie lādiņi var būt nobīdīti viens attiecībā pret otru un veidot elektriskos dipolus. Elektriskajā laukā šie dipoli pēc iespējas orientējas elektriskā lauka intensitātes līniju virzienā, tā rezultātā uz dielektriķa virsmas inducējas pretēju zīmju lādiņi, dielektriķa iekšienē radot ārējam laukam pretēji vērstu lauku — rezultējošā lauka intensitāte dielektriķī samazinās (relatīvā dielektriskā caurlaidība) reizes. Molekulu siltumkustība traucē dipolu orientēšanos, un jo augstāka temperatūra , jo mazāka .

Molekulām, kuru pozitīvā un negatīvā lādiņa centri sakrīt, iespējama indukcijas polarizācija. Ārējais elektriskais lauks lādiņus nobīda pretējos virzienos un veido elektriskos dipolus. Vielas iekšienē pretēju zīmju lādiņi kompensējas, bet dielektriķa virsma uzlādējas (polarizācijas lādiņi). Uz virsmas tā arī neizveidojas brīvi lādiņnesēji. [1]

Pjezoelektriķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pjezoelektriskais efekts ir kristālisku dielektriķu polarizēšanās mehāniska sprieguma dēļ. Apgrieztais pjezoelektriskais efekts ir kristālu izmēru izmaiņas laikā mainīga elektriskā lauka iedarbības dēļ.

Segnetoelektriķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Segnetoelektriķi ir kristāliskas vielas, kurās bez ārēja elektriskā lauka jau pastāv noteiktos virzienos polarizēti vielas apgabali (domēni). Ievietojot šādu vielu ārējā laukā, polarizētie apgabali pārorientējas ārējā lauka virzienā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 179.—180. lpp.