Elektrostatiskā indukcija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Elektrostatiskās indukcijas attēlojums. Līnijas ar bultiņām ir elektriskā lauka intensitātes līnijas, vadītāju iekšienē elektriskā lauka nav

Elektrostatiskā indukcija ir parādība fizikā, kad vadītājs uzlādējas cita uzlādēta ķermeņa ietekmē bez saskares ar to. [1] Vadītājam nonākot cita ķermeņa radītā elektrostatiskajā laukā (elektriskais lauks, kura avoti ir nekustīgi lādiņi), Kulona spēka ietekmē vadītājā tiek atdalīti pozitīvie un negatīvie lādiņi un atsevišķās vietās uz vadītāja virsmas rodas nekompensēti vienas zīmes lādiņi. [2] [3]

Elektrostatiskā indukcija vadītājos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadītājos ir brīvie lādiņnesēji (elektroni — negatīvi lādēti). Kāmēr vadītājs nav uzlādēts, negatīvos lādiņus visā vadītāja tilpumā un uz virsmas kompensē pozitīvie lādiņi (joni). Vadītāja tuvumā novietojot lādētu ķermeni, tā radītajā elektriskajā laukā pārvietojas brīvie lādiņnesēji, pretējo zīmju lādiņi uz vadītāja virsmas vairs nekompensējas un uz tā virsmas inducējas ar ārējo lādiņu vienliels pretējas zīmes virsmas lādiņš. Inducētais lādiņš rada savu inducēto elektrisko lauku, kas summējas ar elektrisko lauku: vadītāja iekšienē ārējais lauks tiek kompensēts, ārpus vadītāja ārējais lauks tiek pastiprināts.

Elektrostatiskais lauks, kura avots ir pozitīvs lādiņš (+), izraisa lādiņu sadalīšanos (pozitīvie atdalās no negatīvajiem) vadītājos. Negatīvie lādiņi (−) pievelkas pie lauka avota un pārvietojas uz vadītāju virsmas daļām, kas atrodas tuvāk lauka avotam. Pozitīvie lādiņi atgrūžas no lauka avota un pārvietojas uz vadītāju virsmas daļām, kas atrodas tālāk no lauka avota. Inducētie lādiņi uz vadītāju virsmas rada lauka avotam pretēju elektrisko lauku, tādējādi vadītāju iekšienē elektriskā lauka nav. Gadījumā, ja elektrostatiskā lauka avots ir negatīvs lādiņš, norises ir pretējas.

Rezultējošā lauka intensitāte ir maksimāla tur, kur uz vadītāja virsmas uzkrājas vislielākais inducētais lādiņš — virsmas izliekumos, smailēs. Šajās vietās lauka intensitāte var būt tik liela, ka apkārtējais gaiss jonizējas un, virsmas lādiņiem noplūstot, notiek koronizlāde vai dzirksteļizlāde. [4]

Elektrostatiskā indukcija dielektriķos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dielektriķi elektrostatiskajā laukā polarizējas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «elektrostatiskā indukcija». siic.lu.lv. Skatīts: 19.08.2021.
  2. «elektrostatiskā indukcija». tezaurs.lv. Skatīts: 19.08.2021.
  3. «Elektriskie lādiņi un elektriskais lauks». fizmix.lv. Skatīts: 19.08.2021.
  4. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 177. lpp.