Elektriskā konstante

Vikipēdijas lapa

Elektriskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.

Tā tiek apzīmēta ar , un tās vērtība ir 8,854 187 817... ·10−12 F/m.

Elektriskā konstante dažādu lielumu aprēķināšanā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstante un dielektriskā caurlaidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Relatīvā dielektriskā caurlaidība ir katram dielektriķim raksturīgs bezdimensionāls lielums (skaitlis bez mērvienības, kas rāda, cik reizes dielektriķi samazinās elektriskā lauka intensitāte).

Absolūtā dielektriskā caurlaidība . [1]

Konstante un Kulona likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kulona spēku aprēķina šādi: , kur ir , un ir punktveida lādiņi, ir attālums starp lādiņiem. [1]

Konstante un elektriskā lauka intensitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantojot Kulona likumu, nosaka punktveida lādiņa elektriskā lauka intensitāti , kur ir elektriskā lauka avota lādiņš.

Elektriskā konstante Gausa teorēmā: , kur ir elektriskā lauks intensitātes plūsma, ir elektriskā lauka avota lādiņš.

Bezgalīgas, pa virsmu vienmērīgi uzlādētas plaknes elektriskā lauka intensitāte , kur ir virsmas lādiņa blīvums. [1]

Konstante un lādiņa potenciālā enerģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lādiņa potenciālā enerģija , kur ir elektriskā lauka avota lādiņš, ir lādiņš, kas atrodas laukā. [1]

Konstante un lauka potenciāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauka potenciāls . [1]

Konstante un kapacitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plakņu kondensatora kapacitāte , kur ir kondensatora klājuma laukums, ir attālums starp kondensatora klājumiem.

Sfēriska kondensatora kapacitāte , kur un ir divu kondensatoru veidojošo sfēru rādiusi.

Cilindriska kondensatora kapacitāte , kur un ir divu kondensatoru veidojošo cilindru rādiusi, ir cilindru augstums. [1]

Elektriskā konstante un magnētiskā konstante[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrisko konstanti un magnētisko konstanti saista šāda sakarība: , kur ir gaismas ātrums. [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 159.—175. lpp.