Dienvidskotijas augstiene
| Dienvidskotijas augstiene | |
|---|---|
 | |
| Kontinents | Eiropa |
| Novietojums | Lielbritānija |
| Valstis |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste Skotija |
| Garums | 220 km |
| Augstākais kalns | Meriks |
| Augstums | 843 m |
| Koordinātas | 55°25′N 3°17′W / 55.417°N 3.283°WKoordinātas: 55°25′N 3°17′W / 55.417°N 3.283°W |
  Dienvidskotijas augstiene | |
Dienvidskotijas augstiene vai Dienvidu kalniene (angļu: Southern Uplands, skotu gēlu: Na Monaidhean a Deas) ir kalniene Apvienotajā Karalistē, Skotijas dienvidos starp Vidusskotijas zemieni un Anglijas robežu. Stiepjas austrumu—rietumu virzienā 220 km garumā. Stipri peneplenizēts, saposmots kaledonijas struktūru paliksnis, veidojas no vairākām pakalnu grupām. Vidējais augstums ap 500 m, augstākā virsotne ir Meriks (843 m vjl).[1] Dominē lauku ainava, galvenie saimniecības veidi ir lauksaimniecība un mežrūpniecība.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 171. lpp.