Dienvidsporādu salas
Dienvidsporādu salas | |
---|---|
Νότιου Σποράδες | |
Skats no Leras salas | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Egejas jūra, Krētas jūra |
Koordinātas | 36°49′N 27°7′E / 36.817°N 27.117°EKoordinātas: 36°49′N 27°7′E / 36.817°N 27.117°E |
Salu skaits | 56 |
Platība | 2894 km² |
Garums | 230 km |
Augstākais kalns |
Kerketefs 1433 m |
Administrācija | |
Grieķija | |
Perifērijas | Dienvidegeja, Ziemeļegeja |
Lielākā pilsēta | Roda |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 225 700 (2011) |
Blīvums | 78,0/km² |
Pamatiedzīvotāji | grieķi |
Dienvidsporādu salas (grieķu: Νότιου Σποράδες) ir Grieķijai piederoša salu grupa Egejas jūras austrumos gar Turcijas piekrasti. Stiepjas 230 km garumā no Samas un Ikarijas ziemeļos līdz Rodai dienvidos, veidojot Krētas jūras austrumu malu.[1] Līdz 2011. gadam bija agrākās Dodekanesas prefektūras daļa.
Veidotas galvenokārt no kaļķakmeņiem un marmoriem, Ikarijas salā gneisi. Paugurains reljefs, vidēji augsti kalni, augstākā virsotne Kerketefs (1433 m) Samas salā. Salās valda subtropu klimats, aug pārsvarā mūžzaļie ozoli, priedes, cipreses. Attīstīta zemkopība (graudaugi, vīnogulāji, olīvas, tabaka, citrusi), lopkopība (aitas, kazas), zvejniecība. Attīstīts tūrisms.
Lielākās salas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arhipelāga lielākā pēc platības un iedzīvotāju skaita ir Rodas sala dienvidos. Citas galvenās salas ir Sama, Kosa un Ikarija. Vēsturiski nozīmīga ir arī Patmas sala. Dažkārt Dienvidsporādu salām pieskaita arī Karpatas un Kasas salas starp Rodu un Krētu, kā arī nelielās Turcijai piederošās saliņas tās piekrastē.
Sala | Platība km² | Iedzīvotāji | Augstākais kalns | |
---|---|---|---|---|
1. | Ikarija | 254.4 | 8423 | 1037 |
2. | Kalimna | 134.5 | 16180 | 700 |
3. | Kosa | 287.2 | 33390 | 843 |
4. | Lera | 74.2 | 7920 | 320 |
5. | Nisira | 41.6 | 1008 | 698 |
6. | Patma | 34.0 | 3047 | 269 |
7. | Roda | 1401.5 | 115490 | 1216 |
8. | Sama | 476.0 | 32980 | 1434 |
9. | Sime | 65.8 | 2590 | 617 |
10. | Tila | 64.5 | 780 | 654 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 173. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)