Krēta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krēta
(grieķu: Κρήτη)
Ģeogrāfija
Krēta
Izvietojums Vidusjūra
Koordinātas 35°15′00″N 24°45′00″E / 35.25000°N 24.75000°E / 35.25000; 24.75000Koordinātas: 35°15′00″N 24°45′00″E / 35.25000°N 24.75000°E / 35.25000; 24.75000
Platība 8336 km²
Garums 260 km
Platums 12-60 km
Krasta līnija 1046 km
Augstākais kalns Psiloritis
2456 m
Administrācija
Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija Krēta
Galvaspilsēta Iraklija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 623.065 (2011)
Blīvums 75/km²
Krēta Vikikrātuvē

Krēta (grieķu: Κρήτη ) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas. Salas lielākā pilsēta un vienlaikus galvaspilsēta ir Heraklija (Iraklija), tā atrodas salas centrālajā daļā un ir administratīvais centrs Krētas perifērijai (grieķu: Περιφέρεια Κρήτης), vienam no trīspadsmit Grieķijas administratīvajiem reģioniem.
Liela daļa Grieķijas ekonomijas koncentrēta tieši Krētā. Tai ir arī savs dialekts, dzeja un mūzika. Krēta bija Mīnojas civilizācijas centrs (~3000.g. - 1400.g p.m.ē.), kas pašlaik tiek uzskatīta par vecāko reģistrēto Eiropas civilizāciju un visticamāk gājusi bojā Teras vulkāna izvirduma laikā Santorini.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krēta ir Grieķijas lielākā sala un piektā lielākā sala Vidusjūrā. Sala atrodas Egejas jūras dienvidu daļā un ir 260 kilometrus gara rietumuaustrumu virzienā, ir 60 km platākajā vietā un sašaurinās līdz ne vairāk kā 12 km (Ierapetras zemes šaurums). Krēta ir 8336 km2 liela, un tās krasta līnija ir 1046 km gara. Tā atrodas aptuveni 160 kilometru attālumā no Grieķijas sauszemes un tiek apskalota ar Krētas jūru ziemeļos, Lībijas jūru dienvidos, Karpatas jūru austrumos un Mirtejas jūru rietumos.

Kalni un ielajas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krēta ir kalnaina, to raksturo trīs kalnu grēdas, kas šķērso salu no rietumiem uz austrumiem:

  • Baltie Kalni jeb Lefka Ori (grieķu: Λευκά Όρη) 2,452 m
  • Psiloritis (grieķu: Ψηλορείτης) 2,456 m
  • Dikti (grieķu: Δίκτη) jeb Lasitijas Kalni (grieķu: Λασιθιώτικα Όρη) 2,148 m

Pateicoties šīm kalnu grēdām Krētā ir arī daudz ieleju (Amārijas ieleja), alu (Dikteja, Ideona ala (grieķu dieva Zeva dzimšanas vieta)), kā arī ūdenskritumu un aizu (Samārijas aiza, Imbros aiza, Kurtaliotiko u.c.). Pazīstamākās Krētas upes ir Jeropotama, Koiliara u. c.

Apkārtējās salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitāms daudzums salu, saliņu un akmeņu ieskauj Krētas krastus. Daudzas no tām ir tūristu apmeklētas, dažas apmeklē tikai arheologi un biologi. Dažas ir ekoloģiski aizsargātas. Dažas no tām ir:

Krētas pavadoņuzņēmums
  • Gramvusa (Kissamos, Hanija) ir pirātu sala iepretim Bali (Krētas) lagūnai
  • Hrisi sala (Ierapetra, Lasiti), kurā atrodas lielākais Libānas ciedru mežs Eiropā
  • Elafonisos (Hanija)
  • Paksimadia sala (Agia Galini, Retimno), kur dzimuši dievi Apollons un Artemīda
  • Spinalonga ir sala-cietoksnis, kas savulaik bijusi kā spitālīgo kolonija

Gavdos sala, kas atrodas 48 km attālumā no salas dienvidu krasta ir vistālākais Eiropas dienvidu punkts.

Iraklijas osta
Gramvusa

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komos līcis, Matala

Krētā ir mērens Vidusjūras klimats, kas būtiski atšķiras starp piekrastes zonu un kalnainiem apvidiem. Laikapstākļi Krētā tiek raksturoti ar maigām, lietainām ziemām un sausām, karstām vasarām. Vidējā temperatūra vasarā svārstās no 25 līdz 30 grādiem pēc Celsija, maksimāli sasniedzot 40 un vairāk grādu atzīmi. Vidējais nokrišņu daudzums jūlijā ir 0mm un 3mm augustā. Lietus sezona sākas oktobra beigās un ilgst līdz pat martam vai aprīlim. Snieg gan tikai kalnainos apvidos laika periodā no novembra līdz maijam, taču pa retam uzsnieg arī piekrastes zonās. Lai arī sniega klātās kalnu galotnes paliek baltas gandrīz visu ziemu, piejūras zonās tas uz zemes saglabājas vien no dažām minūtēm līdz pāris stundām. Vidējā gaisa temperatūra ziemā svārstās no 10 līdz 14 grādiem pēc Celsija.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krēta ar tās tuvumā esošajām salām veido Krētas perifēriju, kas ir viens no trīspadsmit Grieķijas administratīvajiem reģioniem, kas tika reģistrēti 1987.gada administratīvajā reformā. Perifērija ir iedalīta četrās prefektūrās: Iraklija, Hanija, Retimno un Lasiti.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]