Egejas jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Egejas jūra
Aegean Sea map bathymetry-fr.jpg
Egejas jūra (Vidusjūra)
Egejas jūra
Egejas jūra
Koordinātas 39°N 25°E / 39°N 25°E / 39; 25Koordinātas: 39°N 25°E / 39°N 25°E / 39; 25
Okeāns Atlantijas okeāns
Platība 214 000 km2
Garums 700 km
Platums 400 km
Maks. dziļums 2561 m
Valstis un teritorijas Karogs: Grieķija Grieķija
Karogs: Turcija Turcija
Lielākās pilsētas Atēnas (Grieķija)
Hēraklija (Grieķija, Krēta)
Izmira (Turcija)
Saloniki (Grieķija)
Egejas jūra Vikikrātuvē

Egejas jūra (grieķu: Αιγαίο Πέλαγος, turku: Ege Denizi) ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju. Ziemeļos ar Marmora jūru to savieno Dardaneļu šaurums, dienvidos to norobežo Kitiras, Krētas, Karpatas un Rodas salas. Dažkārt Egejas jūras akvatorijā atsevišķi izdala vēl Trāķijas jūru ziemeļos un Krētas jūru un Mirtejas jūru dienvidos.

Egejas jūra ir ļoti bagāta ar salām, kuras tradicionāli tiek dēvētas par «Arhipelāgu» — nosaukums, kuru mūsdienās attiecina uz jebkuru daudzskaitlīgu salu grupu.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras nosaukuma izcelsmei ir vairāki skaidrojumi. Saskaņā ar vienu jūra nosaukta senas pilsētas Egejas vārdā. Cits skaidrojums — jūra ieguva nosaukumu no amazoņu valdnieces Egejas, kas gāja bojā jūrā. Ir arī citi skaidrojumi.

Iespējams, ka vārds cēlies no grieķu valodas vārda αἶγες — ‘viļņi’, t.i. ‘viļņainā jūra’.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziļākā dzelme atrodas austrumos no Krētas salas — 3543 m dziļa — tomēr šo vietu biežāk uzskata par ārpus Egejas jūrai esošu. Lielākais dziļums ziemeļos no Krētas salas — 2561 m.

Ūdens virsējā slāņa sāļums svārstās no 37 līdz 39 ‰. Rietumu daļā straumes pārsvarā plūst dienvidu virzienā, austrumu daļā — ziemeļu virzienā. Ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemā 11—15 °С, vasarā 22—25 °С.

Veidojusies pliocēna beigās un pleistocēnā iegrimstot sauszemei — t.s. Egeīdai.

Salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Egejas jūra no kosmosa

Egejas jūras salu arhipelāgu iedala sekojošās salu grupās:

Tasas sala Egejas jūras ziemeļu daļā

Lielākā daļa Egejas jūras salu ir sauszemes kalnu grēdu turpinājums jūrā. Daudzām salām ir drošas dabiskas ostas, tomēr lielais salu un sēkļu skaits padara navigāciju Egejas jūrā grūtu.

Vairākas salas ir vulkāniskas izcelsmes, vairākās salās iegūst dzelzsrūdu un marmoru. Lielākajās salās vietām ir auglīgi līdzenumi.

Gandrīz visas Egejas jūras salas pieder Grieķijai, lielākā Turcijai piederošā sala ir Gekčeada jūras ziemeļu daļā.

Līči[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Egejas jūras krastos izveidojušās un attīstījušās vairākas civilizācijas, no kurām senākās ir Mīnojas civilizācija Krētā un Mikēnu civilizācija Peloponēsā. Vēlāk jūras krastos izveidojās senās pilsētvalstis — Atēnas un Sparta, kas kopā izveidoja hellēņu civilizāciju. Hērodots rakstos norādīja, ka grieķi dzīvo ap Egejas jūru kā "vardes apkārt dīķim". Egejas jūras reģionu vēlāk ieņēma persieši un romieši, šeit pastāvēja Bizantijas impērija, aktīvi darbojās venēcieši, veidojās Osmaņu impērija.

Egejas jūras krastos veidojās pirmās demokrātijas un tā kalpojusi par dažādu kultūru kontakta punktu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]