Diksona Zeme
| Diksona Zeme | |
|---|---|
| Dickson Land | |
 Pērdālene | |
  Diksona Zeme | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Špicbergena |
| Koordinātas | 78°50′N 15°55′E / 78.833°N 15.917°EKoordinātas: 78°50′N 15°55′E / 78.833°N 15.917°E |
| Garums | 80 km |
| Platums | 40 km |
| Augstākais kalns |
Leinefjellets 1165 m |
| Administrācija | |
 Norvēģija | |
| Teritorija | Svalbāra |
| Lielākais ciems | Piramidene |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 3—50 (2018) |
 Diksona Zeme Vikikrātuvē | |
Diksona Zeme (norvēģu: Dickson Land) ir dabas apgabals Špicbergenas vidusdaļā, Svalbārā.[1] Dienviddaļu aizņem pussala, ko apskalo Īsfjords un tā atzari Billes fjords, Nūrfjords un Diksona fjords. Ziemeļos Diksona Zemes krastus apskalo Veidefjorda atzari Vestfjords un Eustfjords. Ziemeļrietumos Diksona Zeme robežojas ar Džeimsa I Zemi un Andrē Zemi, austrumos — ar Nīfrīzlandi un Binsova Zemi. Nosaukta par godu zviedru uzņēmējam un filantropam Oskaram Diksonam (Oscar Dickson), kurš finansēja vairākas Zviedrijas arktiskās ekspedīcijas laika posmā no 1868. līdz 1897. gadam.
Krasta līnija izrobota ar līčiem un fjordiem. Reljefs kalnains, augstākais kalns ir Leinefjellets (1165 m vjl) zemes ziemeļrietumos. Kalnieni šķeļ vairākas ieleja, no kurām ievērojamākās ir Ceipeldālene, Nothorstdālene un Saurīdālene. Kalnos daudz ledāju, austrumos Diksona Zemei piekļaujas Lomonosova ledājs ar Mitāga-Leflēra un Nordenšelda glečeriem. Zemes dienvidrietumu daļu aizņem Ziemeļu Īsfjorda nacionālais parks, bet ziemeļu daļu — Iekšveidefjorda nacionālais parks.
Diksona Zemes dienvidaustrumos atrodas 1911. gadā dibinātais kalnraču ciemats Piramidene, kas ir viena no piecām pastāvīgi apdzīvotajām cilvēku apmetnēm Svalbārā. Netālu no Piramidenes atrodas arī Polijas polārstacija Petuniabukta un Čehijas polārstacija Nostoca, kas ir apdzīvotas tikai vasarā. Zemes dienvidu galā Turdsena ragā 1882.—1883. gadā darbojās Zviedrijas Pirmā Starptautiskā polārā gada Kapturdsenas polārstacija.[2]