Svalbāra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svalbard
Norvēģijas karogs Norvēģijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of Svalbard
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Longjerbīene
78°13′N 15°33′E / 78.217°N 15.550°E / 78.217; 15.550
Valsts valodas norvēģu valoda
Valdība Norvēģijas reģions
 -  Gubernators Pērs Seflanns
Norvēģijas teritorija
 -  Svalbāras līgums 1920 
 -  Svalbāras Akts 1925 
Platība
 -  Kopā 61 022 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 2321 
Valūta Norvēģijas krona (NOK)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .no
ISO 3166-1 kods 744 / SJ / SJM
(kopā ar Janu Majenu)
Tālsarunu kods +47

Svalbāras arhipelāgs (norvēģu: Svalbard), arī Špicbergena (norvēģu: Spitsbergen), ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu. Lielāko daļu no arhipelāga aizņem Špicbergenas sala, uz kuras atrodas visas arhipelāga apdzīvotās vietas, ja neskaita meteoroloģiskās stacijas Hopenas un Lāču salās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neapdzīvoto Špicbergenas salu 1596. gadā atklāja holandietis Vilems Barencs. Ilgu laiku salas nepiederēja nevienai valstij, 17. gadsimtā sākās konflikti par vaļu medību tiesībām starp Angliju, Holandi un Dāniju. Pēc akmeņogļu iegulu atklāšanas 20. gadsimta sākumā jautājums par Špicbergenas teritoriālo piederību saasinājās. Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā zviedru uzņēmums SpetsbergenSvenska Kolflt salā uzsāka akmeņogļu ieguvi.

Pēc 1920. gada Špicbergenas (Svalbāras) līguma starp Norvēģiju, ASV, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, Lielbritānijas aizjūras domīnijām un Zviedriju arhipelāgu piešķīra Norvēģijai ar nosacījumu, ka arī citas līguma valstis var iesaistīties salu apsaimniekošanā. Rezultātā 1920. gadā Grumantā tika izveidots angļu-krievu kopuzņēmums Grumant Company, bet Barencburgā holandiešu uzņēmums Nederlandsche Spitzbergen Compagnie (Nespico). Abas kompānijas 1931.-1932. gadā nopirka PSRS valdības izveidotais valsts trests Arktikugoļ (Арктикуголь), bet 1935. gadā PRSR pievienojās Špicbergenas līgumam. Otrā pasaules kara dēļ no 1941. līdz 1947. gadam akmeņogļu ieguvi salā pārtrauca, bet vēlāk atkal atsāka. 1998. gadā PSRS slēdza nerentablās raktuves Piramīdā, bet saglabāja stratēģisko klātbūtni Barencburgā.

Latvija Svalbāras līgumam pievienojās 2016. gadā.[1]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]