Piramidene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piramidene
Pyramiden, Пирамида
ciemats
Piramidenes centrālais laukums ar Ļeņina pieminekli
Piramidenes centrālais laukums ar Ļeņina pieminekli
Piramidene (Svalbāra)
Piramidene
Piramidene
Atrašanās vieta Svalbārā
Koordinātas: 78°39′22″N 16°19′30″E / 78.65611°N 16.32500°E / 78.65611; 16.32500Koordinātas: 78°39′22″N 16°19′30″E / 78.65611°N 16.32500°E / 78.65611; 16.32500
Valsts Karogs: Norvēģija Norvēģija
Teritorija Svalbāra
Dibināta 1939. gadā
Iedzīvotāji (2019. gadā)
 • kopā 3-20
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Piramidene Vikikrātuvē

Piramidene (norvēģu: Pyramiden) vai Piramida (krievu: Пирамида) ir pamests kalnraču ciemats Svalbārā. Izvietojies arhipelāgā lielākās salas Špicbergenas vidusdaļā Diksona Zemē, Billes fjorda austrumu krastā 50 km no Longjērbīenes. Ciematu saskaņā ar Svalbāras līgumu pārvalda Krievijas valsts uzņēmums Arktikugol. Piramidene kopš 1998. gada ir pamesta, bet iekonservēta. Tā pēdējos gados ir populārs tūrisma galamērķis un tūristiem ir atjaunota un pieejama daļa no ciemata infrastruktūras — viesnīca, ēdnīca, bārs, veikals u.c. Savu nosaukumu ciemats ieguvis no piramidālās formas kalna, kuram līdzās tas uzbūvēts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1910. gadā koncesiju akmeņogļu ieguvei Mimerdālenes ziemeļaustrumos ieguva Zviedrijas kompānija Spetsbergens Svenska Kolfalt. 1911. gadā sākās šahtas un kalnraču apmetnes izbūve Petuniabuktas un Mimerbuktas krastā.[1] Raktuves vairākkārt mainīja īpašnieku, līdz 1931. gadā tās nonāca PSRS tresta Arktikugol īpašumā. Šahtas un ciemata izbūve sākās 1939. gadā, bet, sākoties 2. pasaules karam, infrastruktūra pirms evakuācijas tika iznīcināta. Būvniecība atsākās 1946. gadā. 1960.—1980. gados ciematā bija ap 1000 iedzīvotāju, tika uzbūvētas daudzstāvu dzīvojamās mājas, bibliotēka, sporta komplekss, baseins, ziemas dārzs, elektrostacija, tika ierīkota osta ogļu iekraušanai. Ciematam bija sava ferma un siltumnīcas.[2] Padomju laikā lielākā daļa ciemata iedzīvotāju bija ukraiņi no Donbasa un Volīnijas.[3]

Šahta tika slēgta 1998. gadā sakarā ar pieaugošajām ieguves pašizmaksām. Ieguvi apgrūtināja arī sarežģītie ģeoloģiskie apstākļi, kā arī izdevumi 1970. gadā sākušā endogēnā pazemes ugunsgrēka lokalizēšanai. Kopš 2007. gada ciematā kompānija Arktikugol attīsta tūrismu, kura galvenā tēma ir padomju laikmeta kultūrvēsturiskā vide.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]