Dimitrijs Joannidis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Dimitrios Joannidis[nepieciešama atsauce] (grieķu: Δημήτριος Ιωαννίδης, Dimitrios Ioannidis; dzimis 1923. gada 13. martā Atēnās, miris 2010. gada 16. augustā) bija Grieķijas Karalistes armijas virsnieks, brigadieris, viens no vadošajiem Grieķijas militārās huntas locekļiem. Huntas vadītājs un Grieķijas Republikas faktiskais diktators no 1973. gada 25. novembra līdz 1974. gada 23. jūlijam. Pēc demokrātijas atjaunošanas tiesāts un 35 gadus pavadījis cietumā.

Ass valstu veiktās Grieķijas okupācijas gados darbojies pretestības grupā. Pēc kara mācījies Grieķijas Militārajā akadēmijā. Militārās zināšanas papildinājis Kājnieku skolā, Kara skolā un Kodolķīmisko bioloģisko ieroču skolā. Piedalījies grieķu pilsoņu karā.

Hunta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Joannidis piedalījās 1967. gada 21. aprīļa militārā valsts apvērsuma plānošanā un īstenošanā. Huntas valdībā viņš izvēlējās palikt otrajā plānā un kļuva par Grieķijas Militārās policijas vadītāju, kas izveidojās par vienu no režīma balstiem un terora instrumentiem. Militārā policija pieauga līdz 20 000 vīru, kas meklēja, arestēja un spīdzināja huntas politiskos pretiniekus.

Jau 1973. gada vidū, neapmierināts ar huntas vadītāja Georgios Papadopoulos liberalizācijas politiku un armijas lomas samazināšanu jaunizveidotās republikas valdībā, konservatīvais Joannidis sāka plānot apvērsumu. 1973. gada 14. novembra studentu sacelšanās un 17. novembra asiņainā apspiešana Atēnu Politehnikumā deva Joannidim iemeslu apvērsuma veikšanai 25. novembrī. Papadopoulos tika arestēts savā villā un paturēts mājas arestā. Tika iecelts jauns valsts prezidents, ģenerālis Gizikis un jauns premjerministrs, taču faktiskā vara tagad bija Joannidis rokās, kurš nevēlējās režīma liberalizāciju un plānoja ilgtermiņa militāro diktatūru valstī.

Krīze un krišana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Joannidis Grieķijā atkal ieviesa kara stāvokli, atjaunoja politiskās represijas un izvērsa aktīvu darbību, lai Grieķijai pievienotu galvenokārt etnisko grieķu apdzīvoto, kopš 1960. gada neatkarīgo Kipras republiku, tādējādi sasniedzot grieķu nacionālistu sapni par Enosis, grieķu apdzīvoto teritoriju apvienošanu vienā valstī.

1974. gada 15. jūlijā Kipras Nacionālās gvardes daļas grieķu virsnieku vadībā gāza Kipras prezidentu, arhibīskapu Makarios III. Turcijas reakcija, 20. jūlijā iebrūkot turku apdzīvotajos Kipras ziemeļos, radīja reālas kara briesmas starp NATO valstīm Grieķiju un Turciju un noveda pie huntas krišanas 23. jūlijā. Šajā datumā prezidents Gizikis sasauca ievērojamāko demokrātijas perioda politiķu sapulci ar bruņoto spēku vadītājiem, kuras laikā militāristi piekrita atteikties no politiskās varas valstī un ļaut izveidot nacionālās vienotības valdību bijušā premjerministra Karamanlis vadībā.

Sods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1975. gada 14. janvārī Joannidis tika arestēts, un kopā ar pārējiem huntas locekļiem tiesāts par valsts nodevību, dumpi un līdzdalību slepkavībā (saistībā ar studentu sacelšanās apspiešanu). Viņam tika piespriests nāves sods, kas tika mainīts uz mūža ieslodzījumu. 2007. gadā tika noraidīts viņa lūgums par atbrīvošanu sakarā ar veselības problēmām.