Diskusija:Balti
Nezināju, ka zemgaļi, sēļi, kurši, augštaiši izmira. Manuprāt viņi sajaucās ar pārējām ciltīm. Ehh .... sviests. Valodu pētniecība ir viens sarežģīts process. 159.148.13.146 (diskusija · devums)
- Pārfrāzēju saskaņā ar Tavu ieteikumu. (Arī Tu vari labot lapas.) --Jūzeris | m? 17:40, 7 augustā, 2005 (UTC)
Brali, balti has origin from prabaltic mesolithic Kunda archaeological culture 11 000 BP
[labot pirmkodu]I don't speak latvieshu, so please translate this. Tribes that come later 5000 BP only modified some cultures and strenghthen agriculture spreading. Fino-ugrians made some influence too. They mooved to the Baltic because of very cold weather near Uralic mountains. Turbo, Vilnius.
Brali, please change the Lithuanian text below the map
changing the black text Baltiškų vietovardžių paplitimas pagal A.Vanagą (1), V.Toporovą (2) ir H.Šalį (3)
into latviešu valodas: The spreading of Baltic places names according to A.Vanagas (1), V.Toporov (2), H.Šal (3).
Thanks. They were great scientists and our pra-grand fathers lived on Karpat mountains from the ice age, and mooved to the north, whem the iceland melted. Genetic type Rb1 prooves this.
Kestutis 195.182.77.103 17:20, 18 februārī, 2006 (UTC)
Kursenieki
[labot pirmkodu]Kas uzskata, ka kursenieki ir atsevišķa tautība? Manuprāt valoda ir latviešu. Nav jau uzreiz jāraksta kā atsevišķa tautība. Var kā dialektu.
- Cik atceros, tas ir visais neskaidrs jautājums, kas tie kursenieki tādi ir (pats neesmu ievietojis tos kurseniekus sarakstā). Replika - kāds teicis, ka valoda ir dialekts ar savu armiju. :) --Feens 13:51, 17 augustā, 2006 (UTC)
"Kai 15.-18. gadsimtā viņu senči atceļoja no Kurzemes uz Kuršu kāpām, latviešu nācijas kā tādas vēl nebija, tāpēc viņi neizjuta sevi kā Latvijas vai latviešu daļu, arī ne kā lietuviešu daļu." [1]. "Zīmīgi, ka latvietis ar kursenieku var saprasties bez tulka, tomēr kursenieki nekad nav domājuši, ka ir latvieši." lap.16. "Lietuvis sauc mumis kuršininkās. Mes esam ne latviai, o kuršininkai" [2]. --Kartupelis 13:00, 17 novembrī, 2006 (UTC)
- Par tautu jau padara ne tikai valoda, bet arī kultūra un uzskati par šo jautājumu. Vai tā pēdējā saite ir kusiski vai žemaitiski ? Xil 15:40, 25 novembrī, 2006 (UTC)
- Ta pēdējā saite [3] ir žemaitiska. --Kartupelis 16:50, 2 decembrī, 2006 (UTC)
- Runājot par kurseniekiem, noteikti jāņem vērā Pētera Vanaga publikācija par šo tēmu. "svarīgs ir novērojums, ka kursenieki Latvijas latviešu valodu identificējuši ar savējo, neņemot vērā arī atšķirības, tāpat arī latviešus dēvējot par “kurseniekiem”" [..] "tīri valodiski kursenieku valoda ir latviešu valodas izloksne". [..] Būtiski pieminēt vēl J. Endzelīna izteikumu par kursenieku valodas statusu: “..mums jāatzīst, ka šī kursenieku runa ir tikai kāds latviešu valodas dialekts.” [..]
- Par tautu jau padara ne tikai valoda, bet arī kultūra un uzskati par šo jautājumu. Vai tā pēdējā saite ir kusiski vai žemaitiski ? Xil 15:40, 25 novembrī, 2006 (UTC)
- J. Plāķis [..] nepiekrīt A. Becenbergera viedoklim, ka kursenieki ienākuši kāpās no Kurzemes tikai sākot ar 15. gs., kas balstās uz Ž. de Lanua (G. de Lannoy) 1413. g. liecību par kāpu neapdzīvotību. J. Plāķis atgādina, ka jau 1366. g. kāds vecs dokuments piemin zvejošanu Kuršu jomā un divus vietvārdus: Cropstein et Pillecop montes, kas neapšaubāmi saistāmi ar vēlākajiem kursenieku: Grāpšta kalns un Pilkupes kalns. Otrs arguments ir tas, ka 17. gs. vidū kursenieki P. Einhornam vairs nav varējuši pateikt, no kurienes un kad ienākuši kāpās. J. Plāķis secina, ka, ja šī ienākšana būtu notikusi tikai pirms 150 - 200 gadiem, ļaudis to neapšaubāmi atcerētos. Tādējādi J. Plāķis uzskata, ka kursenieki veido vieno sākotnēju veselumu ar Dienvid-rietumkurzemes jeb senās Duvzares iedzīvotājiem. [4] --Avellano 19:36, 29 oktobrī, 2008 (UTC)
Jātvingi
[labot pirmkodu]"jātvingi (poleksiāni, daināvi,sudāvi)" ir tas pats , kas uzrakstīt "zemgaļi (tērvetenieši, sidrabenieši, dobelenieši, upmalieši utt.)"
- Vismaz sudāvi un jātvingi pēc citām vikipēdijām dažkārt ir sinonīmi, skat. Sudovian language - angļu wiki un Jaćwingowie - poļu wiki, Jatwinger - vācu wiki. --Feens 13:51, 17 augustā, 2006 (UTC)
- Tomēr neapgalvoju, ka abos gadījumos Tev nav taisnība, tāpēc varbūt uzraksti savas versijas pamatrakstā? --Feens 13:53, 17 augustā, 2006 (UTC)
Vajadzētu pieminēt arī baltiešu radiniekus Indijā :)
[labot pirmkodu]Skat.:
par "baltiem indiešiem" http://en.wikipedia.org/wiki/Balti_language http://en.wikipedia.org/wiki/Balti_people http://en.wikipedia.org/wiki/Baltistan
Kā tos baltistāniešus un viņu valodu sauc latviski?
Iznemot atseviskus vardus (tadu ir daudz) un nedaudz no kulturas elementiem, tiem Baltistānas baltiem nav sakara ar mums. Redzams ka stipri sen bija, bet tiesam - looti sen.
Man nepatik ka prusus izkropļo. Galindi un skalvji ir tie paši prūši - ja mēs runājam politiski. Ja etniski - tad jāuzskaita atsevišķas ciltis, gluži kā latviešu gadījumā.
Par jātvigiem saucatikai vienu cilti, dienvidrietum baltkrievijā un ukrainas ziemelos. "Jātvingiem" vispār bija 18 politiski veidojumi/ ciltis. Sudāvi, dainavi, kresmeni, budīni, jātvingi, kimmeni utt... vairāksenās krievu (ukrainu) hronikas vajag lasiit, tur viss aprakstīts. ko sakāva, no kā štangā dabūja utt....
kursenieki nav latviesi, jo kad viņi izmigrēja, tādu latviešu vispār nebija.
--MartinalSmith 11:01, 7 augustā, 2008 (UTC)--MartinalSmith 11:01, 7 augustā, 2008 (UTC)
Veči, a jums neliekās, ka aplams ir vārds - poleksijāni? Varbūt vienkārši - poleksi? Mēs jau arī nesakām latvijāņi, lituāņi :D --MartinalSmith 13:02, 6 novembrī, 2008 (UTC)--MartinalSmith 13:02, 6 novembrī, 2008 (UTC)
A. Kavača grāmata "Baltu senvēsture".
[labot pirmkodu]Ir iesākta diskusija par grāmatā atrodamajiem apgalvojumiem. Lūgums izteikties valodniekiem un vēsturniekiem. --ScAvenger 16:10, 31 oktobrī, 2009 (UTC)