Diskusija:Baltijas pārkrievošana

Atsauces var likt izmantojot <ref> tagus. --Speed King (runāt) 19:35, 20 aprīlī, 2008 (UTC)

ibid vietā varbūt labāk lietot <ref name="kaut kāds apzīmējums atsaucei">atsauce</ref> un pēc tam tur kur vajajag to pašu atsauci vēlreiz <ref name="kaut kāds apzīmējums atsaucei"/> - liekot jaunas atsauces var sajukt secība ~~Xil * 19:56, 20 aprīlī, 2008 (UTC)

Rakstam ir viens, bet, manuprāt, būtisks trūkums - tā nosaukums ir neprecīzs. Ar vārdu Baltijas ... mūsdienās saprot trīs t.s. Baltijas valstis. Šeit tiek runāts par cara laika t. s. Baltijas guberņām - vācu valodas areālu (mūsdienu Igauniju un Latviju bez Latgales (Latgale rakstā ir pieminēta, bet drukas aizliegums bez poļu jautājuma tik un tā nav saprotams)). Vai te nav vietas vairākiem rakstiem? Rusifikācija, Rusifikācija Baltijas guberņās, Rusifikācija Latgalē, Rusifikācija Latvijas PSR utt.? --Feens 06:03, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

70.-80. gados PSRS vadība pieņēma virkni Lēmumu, kuri viens pēc otra aizvien pastiprināja obligāto krievu valodas un literatūras apguvi, līdz tie kļuva par dominējošajiem mācību priekšmetiem pamatskolās un vidusskolās mūsdienu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas teritorijās. Par šito šaubos, pats gāju toreiz skolā. :) --Feens 06:04, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

* Principā pēc laika derētu nodalīt atsevišķos šķirkļos Krievijas impērijas periodu un PSRS periodu. Kad būs vairāk informācijas. Es šito tā ātri uzcepu, jo izbrīnījos, ka ar to rusifikāciju ir kā ar Lieldienu zaķi - visi zina, visi runā, neviens nav redzējis. Tad nu pāris stundas veltīju likumdošanas aktu u.c. ātri pieejamu datu apkopošanai.

* Nuss, ir konkrēti lēmumi, konkrēti datumi (pie tam nebūt ne visi, tikai tie, ko tā uz skaitli 3 pamanīju). Un kā savādāk lai nodēvē mācību priekšmetu skolā, kuram mācību programmā atvēlēts vairāk stundu mēnesī, nekā jebkuram citam priekšmetam, ja ne par dominējošu? Ja palūkosi vecās skolas dienasgrāmatas, tad atcerēsies, ka krievu mēli mums vajadzēja zaurēt vai katru dienu, kamēr latviešu valoda bija labi ja pārdienas, par angleni un vāceni nemaz nerunājot. :) --anonīms 08:21, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Kā redzams, tas jēdziens nav viennozīmīgs. Varētu pateikt "visvairāk mācītā valoda"?Aleksandrs Kuzmins 10:32, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Ar ko atšķiras "visvairāk" no "dominējošs"? --anonīms 13:15, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Lai kāds nepārprastu, ka vairākums nodarbību bija kr. val. un lit. Aleksandrs Kuzmins 18:12, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Dominājošais priekšmets noteikti nebija krievu valoda (personīgi man visvairāk stundu bija matemātikā), bet par valodu sadalījumu - šaubos, manuprāt latene un krievene bija līdzīgi. Un vispār, dominējošais mācību priekšmets man saistais ar 50% + 1 laiku, tātad tāda nebija vispār. --Feens 19:40, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Ir vēl būtiski trūkumi, vismaz sadaļā par padomju laiku, par ko es vairāk zinu. Netiek runāts par augstāko izglītību LPSR - kur bija pārestības kā latviešvalodīgajiem, tā arī krievvalodīgajiem (vienās fakultātēs nebija latviešu plūsmas, citas krievu).

Nav minēts, ka daudzi personas dokumenti, visādas veidlapas, dzīvokļu īres ligumi utt. bija divās valodās, un tos aizpildīja, kā gribēja. Pašlaik rodas iespaids, ka lietvedībā bija krievu valoda vien. Nav datu par to, cik neproporcionāli maz krievu valodu lietoja tādās jomās kā kultūra - 1987. g. 74% izrāžu bija latviski.

Trūkst padomju oficiozo datu - kā PSRS vērtēja savu nacionālo politiku? Uz kādiem faktiem vai izdomājumiem atsaucās, lai sevi slavināt? Vai to sauca par rusifikāciju? (Domāju, ka neitrālāks raksta nosaukums būtu "Nacionālā politika...").

Beidzot, atkal "okupācija". Tās vietā ierosinu pēc User:Kikos izmantotā rakstā "Krievu valoda Latvijā" - jēdzienu "Latvijas PSR".Aleksandrs Kuzmins 10:32, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

1987. gadā jau bija "perestroikas" un "glastnoyj" laiki - tad tā valodas politika tika mazliet atlaista. Varētu tu pastāstīt par 50. gadiem.

Raksts, loģiski, ir ļoti šauri vērsts. Pastāv termins "rusifikācija", ko daudz un plaši lieto kā Latvijā, tā citur pasaulē, kuram jārod definīciju, un piemērus. Līdz ar to pie šī termina skaidrojuma uzskaitīts tikai un vienīgi tas, kas attiecas uz rusifikāciju, nepieminot citas nacionālās politikas izpausmes PSRS laikā, no kurām daudzas bija visnotaļ pozitīvi vērtējamas (piemēram, ļoti ievērojamais finansējums koriem, tautas teātriem, tautas deju ansambļiem, festivāliem u.c. - ko, veidojot apakšsadaļu iekš Latvijas PSR par nacionālo politiku, noteikti jāuzskaita). Trūkumu pilns. Tāpēc arī tas ir "aizmetnis". --anonīms 13:15, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Definīcija un piemēri ir minimums - raksts jau pašlaik tiecas iziet ārpus šādām robežām. Rusifikācija ir tieši nacionālās politikas veids - lai lasītājs varētu novērtēt to kopumā (vai? kad? kur?), jārāda krievu valodas lomas izmaiņas (un to politisko vai nepolitisko izcelsmi) dažādās jomās. Ja rādīt lasītājam tikai tās jomas, kurās krievu valodas ietekme bija neproporcionāli liela, tas veidos vienpusīgu priekšstatu - "skaidrs, tā ir rusifikācija!". Tāpat ja sniegt viņam tikai ziņas par to, ka RPI arhitektūras fakultātē nebija krievu plūsmas, var rasties tikpat vienpusīgs priekšstats "skaidrs, LPSR bija pārlatviskošana". Ja šādus faktus sadalīt divos rakstos - sanāktu en:WP:POVFORK

P.S. Starp citu, kāpēc rūpes par kvalitatīvāku krievu valodas mācīšanu latviešu skolās saistīt ar rusifikāciju? Nekādi padomju dokumenti, kur būtu pausts nodoms "pārkrievot latviešus" vai "augstāko izglītību sniegt tikai krieviski", man nav zināmi - ir zināmi par krievu valodas ieviešanu LKP lietvedībā. Cita lieta, ka pret poļiem, piemēram, LPSR īstenoja pārkrievošanas/pārlatviskošanas politiku, slēdzot viņu skolas 1940.-jos gados, bet nepavēlot mācīties tieši latviešu vai tieši krievu skolās (kas būtu respektīvi pārlatviskošanas vai pārkrievošanas politika).Aleksandrs Kuzmins 18:12, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Šajā diskusijā skaisti parādās visi tie cinīši un celmi, kas jāapbrauc rakstot par "tēmu no pretējā". Ja ir vēlēšanās uzrakstīt par bēdīgo stāvokli Krievu valodai Latvijā, tad "politkorekti" ("vikikorekti") ir atstāt tikai tos faktus, kas ir kautkādā veidā referējami, bet citus ignorēt. Faktus ir tikai jāpiemeklē "pa tēmu" un tikai atbilstoši tam skatpunktam, kas ielikts virsrakstā. Precīzi tas pats, tikai pretējā "virsraksta viedokli" ir šai tēmai: faktu (likumdošanas līmenī) nav, tātad nāksies pierādīt no pretējā. Bet tas ir kā ar to pašu Lieldienu zaķi - visi zina ka ir/bija, bet pierādījumi jāmeklē pa kripatai un netieši. Aleksandrs Kuzmins tiešām varētu pierādīt savu augsto meistarību un profesionalitāti un palīdzēt sastellēt arī šo rakstu. Vai arī pierādīt, ka tiešām, lai kā censtos no tās un no citas puses - ne ar tiešiem vai netiešiem pierādījumiem šāds fakts neapstiprinās. Mēs taču esam enciklopēdisti, vai ne? ;) -- Kikos Vārdi / Darbi 20:07, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Ja ir vēlēšanās uzrakstīt par bēdīgo stāvokli Krievu valodai Latvijā - man ir vēlme par visām tām tēmām, par kurām es rakstu (kurās man ir zināšanas un kuras es uzskatu par nepietiekami publiskotām), sniegt faktus, kas ļautu lasītājam informēti vērtēt, kāda ir situācija. Esmu pārliecināts, ka labas faktu izlases rezultātā lasītājiem būs dažādi viedokļi - konkrētajā gadijumā kāds situāciju uztvers kā bēdīgu, jo krievu valodas pēc viņa vērtējuma ir daudz, cits - kā tikpat bēdīgu, tāpēc kā maz. skatpunktu, kas ielikts virsrakstā, es K. v. L. nesaskatu.

("vikikorekti") ir atstāt tikai tos faktus, kas ir kautkādā veidā referējami, bet citus ignorēt Tāda ir Vikipēdijas politika. Tā parādās ne tik daudz šajā diskusijā, cik Viki noteikumos.

Aleksandrs Kuzmins tiešām varētu (..) palīdzēt sastellēt arī šo rakstu Manuprāt es arī centos uzlabot šo rakstu, uzturot tajā neitralitāti un pamatotību ar avotiem, uzlabojot neprecīzu likuma nosaukumu, pats sniedzot atsauci utt. pierādīt, ka (..) šāds fakts neapstiprinās — Vikipēdijas mērķis nav kaut ko no jauna pierādīt, noskaidrot, "kā patiesībā bija" - bet atspoguļot to, kas ir drošos avotos. Ar OR es varu nodarboties citur.Aleksandrs Kuzmins 00:59, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Daži ieteikumi (iedvesmai)

Es te veicu nelielu pētījumu ar mērķi izpētīt cik noderīgi Vikipēdijas raksti ir skolēniem un iespēju robežās uzlabot rakstus, lai tie nosegtu skolās mācāmo. Šajā sakarā daži ieteikumi (radušies salīdzinot šo rakstu ar mācību grāmatām) - Vajadzētu izvēstāk pastāstīt par Manaseina revīziju. Varētu pieminēt cenzūras palielināšanos latviešu presē, pulcēšanās un biedrošanās brīvību ierobežojumus, no mācību grāmatas arī izriet, ka pirmā atmoda apsīka rusifikācijas dēļ. Varētu nedaudz vairāk aprakstīt rusifikāciju pareizticīgo baznīcas nostiprināšanu, izglītības un tiesu sistēmu reorganizāciju. Attiecībā uz padomju laikiem - varbūt vajadzētu izvērstāk aprakstīt varas struktūru rusifikāciju lielā no PSRS atbraukušo ierēdņu skaita dēļ. Grāmatā minēts arī, ka rusifikācija veikta dodot priekšrocības no citām republikām ievestajam darbaspēkam (piemēram piešķirot viņiem dzīvokļus utml.), bet pēc Staļina nāves nacionālkomunisti centās mazināt rusifikāciju. Tāpat būtu lietderīgi pastāstīt par ideju, ka latvieši kaut ko ir sanieguši tikai krievu dēļ un par latviešu kultūras ierobežošanu, kas arī ir rusifikāciju veicinošs faktors. ~~Xil * 16:50, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

ka latvieši kaut ko ir sanieguši tikai krievu dēļ - ar šo būtu jāsaprot, piemēram, to latviešu tūkstošu sasniegumi ārzemēs pēc tam ka viņi aizbēga no padomju režīma šausmām, jeb tu domāji ko citu?

Pievienoja 87.110.151.77.

Piebildīšu, rakstot par rusifikāciju Baltijā cara laikā, nedrīkst nepieminēt citu ietekmīgu (es pat teiktu, tolaik dominējošu) spēku - Baltijas vāciešus, kuriem arī bija ko teikt par šo lietu. Galu, galā tas izpaudās arī sarežģītajā jaunlatviešu attieksmē pret Krievijas centrālo varu. --Feens 19:48, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Atzīstu, rīkojos nepareizi

Skaidrs, ka jebkurš tikai viena procesa apraksts ir izteikti vienpusīgs. Ja kādam, piemēram, ienāks prātā izveidot šķirkli par NKVD īstenotajām represijām, tad protams varēs pārmest subjektivitāti un vienpusību, ka viņš nepiemin ostu paplašināšanu, ceļu būvi, kultūras namu finansēšanu u.c. pozitīvas (kaut konkrētā raksta tēmu nesaistītus) attiecīgā laikaposma aspektus. Šai gadījumā atzīstu, ka man nav taisnība. Tā kā mani tīneidžera gadi pagāja pēdējos padomju varas gados, t.i. es pats piedzīvoju to, ka krievu valodas sliktās prasmes dēļ (Talsos nebija daudz iespēju šo valodu lietot ārpus skolas) Rīgā veikalā pārdevēji neapkalpoja, savukārt mācības Imantas 82. "jauktajā" vidusskolā manā atmiņā ir palikušas kā regulāru kautiņu virkne, kuru iemesls bija tikai un vienīgi savstarpējā etniskā nepatika (šādi gadījumi netika dokumentēti, piemēram, 1982. gadā klubā Ziemeļblāzma tika brutāli piekauti Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas žetonu vakaru svinošie skolēni, daudzi nonāca slimnīcā, taču milicija krimināllietu atteicās ierosināt un lika vecākiem klusēt, t.i. saskaņā ar dokumentiem šāda gadījuma nav bijis). Automātiski pieļāvu, ka šīm ikdienišķajām tā laika parādībām atsauces nav nepieciešamas, tāpat kā nav jāmeklē pētījumu uz kuru atsaukties pieminot, ka vilciens uz Jūrmalu brauc pāri Daugavas Dzelzs tiltam. Un ja tā padomā, tad jāsecina, ka Krievijas impērijas laikā impērijas dokumentos lietoja apzīmējumu "rusifikācija", taču padomju periodā šāda apzīmējuma nav. T.i. krievu valodas un literatūras pasniegšanai skolās atvēlētais daudz lielākais mācību stundu skaits nav vis kādas mistiskas rusifikācijas politikas daļa, bet gan tikai rūpes par tautas izglītību. Acīmredzot tas pats attiecas uz šīs valodas dominēšanu valsts pārvaldē. Tb tā kā nav neviena dokumenta, kurš liktu ko rusificēt, nekādas rusifikācijas nav bijis, bet ļaužu individuālās atmiņas ir tikai lokālas sadzīviskas nesaskaņas, kam ar tā laika valsts politiku saistības nav. Atzīstu, mana attieksme rakstot nav bijusi gana korekta (emocijas, kā arī tas, ka tēmā ne visai orientējos, jo līdz šim par to neesmu interesējies) un ierosinu rakstu dzēst, jo tajā aprakstītais jēdziens neeksistē (vismaz nav pierādāms, savukārt notikumus interpretēt var dažādi). --anonīms 21:21, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Tāds termins kā rusifikācija pastāv un to var attiecināt uz konkrētu reģionu (lai gan, manuprāt, šo varētu sašaurināt līdz Latvijai, jo Baltiju var definēt dažādi). Pat, ja PSRS vārds rusifikācija netika lietots to lietoja ārzemēs un lieto mūsdienās (t.i. kopš neatkarības atgūšanas). Šāds arguments raksta dzēšanai nav nopietns (author request ir nopietns, bet pēc maniem ieskatiem šeit ir jābūt rakstam par rusifikāciju Latvijā un, ja šis tiks dzēsts iespējams es pati uzrakstīšu jaunu rakstu par šo tēmu). Tava pieredze, piedod, ir OR, kas nav pieņemams, taču noteikti var atrast citas, dokumentējamas liecības par tā laika sabiedrībā notiekošo ~~Xil * 22:10, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Xil, tev pašai neriebjas tas, ko tu te stāsti? Rusifikācija ir tāds temats kur to neitrālo skatupunktu panākt ir ļoti grūit (tas pat ir neiespējami ņemot vērā šī procesa ietekmi uz visiem [latviešiem]), tas ir tas pats kas uzrakstīt neitrāli par holokaustu (apskatot gan slikto gan labo - ja diez tur var atrast ko labu). --87.110.151.77 23:44, 21 aprīlī, 2008 (UTC)

Nožēloju, ka vēlaties dzēst līdzās tai informācijai, kuru es aicinu sniegt neitrālā veidā vai nodrošināt ar avotiem, arī vērtīgu sava darba rezultātu grūtajā tēmā. Es aicinātu Jūs rakstu sadalīt (par rusifikāciju Aleksandra III politikā domstarpību nezinu) vai pārdēvēt, nevis dzēst. Ja kādam, piemēram, ienāks prātā izveidot šķirkli par NKVD īstenotajām represijām - nesaprotu Jūsu piemēru. Ja raksta nosaukumā, ievadā ir noteikts, ka tas ir par represijām, tad par citu rakstīt nav nepieciešamības (kaut gan protams arī par IeTK represijām jāraksta neitrāli, neapgalvojot, piemēram, ka tās bija padomju tautas glābšana no imperiālistu spiegiem).

Šajā gadījumā vienā daļā (par vācu okupācijas režīmu) Jus pats rakstāt par to, ka rusifikācijas pazīmju nebija. Kad es aicinu citās rakstā daļās arī rakstīt par to, kas nesakrīt ar uzskatu, ka tika veikta latviešu rusifikācijas politika...

šīm ikdienišķajām tā laika parādībām atsauces nav nepieciešamas, tāpat kā nav jāmeklē pētījumu uz kuru atsaukties pieminot, ka vilciens uz Jūrmalu brauc pāri Daugavas Dzelzs tiltam Laiks paiet... Kad nebūs Dzelzs tilta, šādam tekstam būs vajadzīgas atsauces. Un LPSR ir jau diezgan tāla pagātne.

es pats piedzīvoju Tas, kā paskaidroja Xil, ir OR, bet viņa arī pareizi norādīja, ka var tam, ko Jūs rakstāt, sniegt konkrētus avotus - piemēram, vēstures pētījumus vai kādas publicētas atceres, aptaujas par dzivi LPSR... krievu valodas un literatūras pasniegšanai skolās atvēlētais daudz lielākais mācību stundu skaits nav vis kādas mistiskas rusifikācijas politikas daļa, bet gan tikai rūpes par tautas izglītību - Ja jūs atradīsiet kādu Latvijas rusifikācijas (ne obligāti ar šo vārdu) plānu, kur būtu krievu valodas stundu skaits - tas būs vērtīgs ieguldījums zinātnē. Ja tāda nav - nevar tādus izteicienus ielikt rakstā kā patiesību (tas izskan... nu, gluži kā ja kāds sauktu latviešu valodas stundu skaita palielināšanu krievu skolās par pārlatviskošanu); varat likt "pēc X domām, aiz šā lēmuma bija rusifikācijas nodoms". Tāpat var protams rakstīt, ka "X, Y un Z uzskata padomju nacionālo politiku Latvijā par rusifikāciju".Aleksandrs Kuzmins 00:59, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Rusifikācija ir normāls, objektīvs process, kas jāuztver un jāapraksta bez emocijām. Jebkuras valsts vieni no galvenajiem uzdevumiem (ja vien tā nav izteikti mononacionāla) ir:

Popularizēt un veicināt galveno valsts lietvedības valodu;
Censties konsolidēt valsts iedzīvotājus ap dominējošo etnosu.

Tā valsts, kas to nedara (negrib, nevar), pati galu galā vainīga. Šādam procesam ir jābūt, tas ir bijis un vienmēr būs. Saucas "pārlatviskošana", "pārvācošana", "rusifikācija", "amerikanizācija" vai kā savādāk. Francijā (ļoti demokrātiskā valstī) ir tikai viena oficiāla valoda - franču - un iepūtiet! Cita lieta, ka "konsolidējamajiem" tas visdrīzāk nepatīk. Rakstā par Baltijas (Latvijas) rusifikāciju vienkārši jāapraksta šī procesa izpausmes:

vietējās valodas aizvietošana ar centrālo lietvedības valodu (kādās sfērās un cik lielā pakāpē),
iepriekšējās lietvedības valodas (vācu, poļu, latviešu) aizvietošana ar krievu valodu,
trešo valodu aizvietošana ar valsts galveno valodu,
vispārkrieviskas/vispārpadomiskas identitātes veicināšana,
utt. tādā garā.

Tas, ka šāda procesa pozitīvie rezultāti tagad atstāj negatīvu ietekmi uz neatkarību ieguvušajām/atguvušajām valstīm (krievvalodīgu nekrievu lielais skaits) ir aprakstāms rezumējumā. -- Kikos Vārdi / Darbi 06:53, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Daudzās valstīs tomēr atbalsta vairāku tajās izplatīto valodu lietošanu publiskajā sfērā - starp tām ir Beļģija, Somija, Šveice, Kanāda, Bolīvija, Indija... Iecietība un daudzveidība ir iespējamas, un tās neizslēdz vairākuma valodas apguvi un lietojumu.
Ja par rusifikāciju (pārlatviskošanu utt.) vēlas runāt kā par politiku, tad vajag parādīt nodomu. Ja kādi avoti ar to ir pretrunā, jāmin arī tie. Par to, kādi rezultāti ir pozitīvi un kādi negatīvi, šeit mums spriest nav jēgas, kaut gan varam atsaukties uz vērtējumiem.Aleksandrs Kuzmins 11:32, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Jā, ir tādas valstis (tagad), bet raksta apskatāmajā periodā termini "politkorektums" un "iecietība" vēl neeksistēja :)
Kāds nodoms! Ja esi mācījies politoloģiju, tad vajadzētu zināt, ka tas ir normāls, pat nepieciešams process, lai "lupatdeķa" tipa valsts vispār varētu pastāvēt. Lai izveidotos nācija šī vārda mūsdienu izpratnē, ir nepieciešami vieni vai otri šādu nāciju konsolidējoši atribūti. Monarhs (autoritatīvs), naidnieks (pret ko konsolidēties), dominējoša nācija (kas spēj pār pārējām dominēt) utt. Mūsdienās daudzās valstīs, sevišķi Āfrikā, šādu atribūtu trūkums regulāri noved valstis uz sabrukuma robežas. Somālija, Sjerraleone, Kongo (Zaira) u.c. Somālijas gadījumā ar vienu atribūtu (mononacionāla valsts) nepietika. -- Kikos Vārdi / Darbi 13:43, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Tad jau sanāk tā, ja PSRS arhīvos nav dokumentu "Rusificēt Latviju iznīcinot fašistisko latviešu valodu", tad jau Aleksandra-Kuzmina-prāt var raktsīt visus tos jaukos ieguvus, kad cilvēki runāja vienā - krievu - valodā. Jauks fināls sanāks. --87.110.151.77 13:46, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

??? P.S. Cik pazīstama pārliecība par spēju lasīt citu domas... Aleksandrs Kuzmins 13:58, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Vēsture bieži rāda, ka vienvalodības politika noved pie krīzēm, no kurām nākas iziet tieši ar dažādības respektēšanu. Paraugi - Austrijas impērijas pārveide par Austroungāriju, padomju 20. gadu federālisms.
Asimilācijas norises var būt arī brīvprātīgas. Tāpēc būtu labi nošķirt, piemēram, jēdzienus "pārkrievošana" (politika - ar nodomu) un "pārkrievošanās" (privāta izvēle). "Rusifikācija" ir izplūdis termins, ko var izprast abās nozīmēs, un tāpēc irgrūti lietojams.Aleksandrs Kuzmins 13:58, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Nekur neatradu, ka būtu teikts, ka tā bijusi politika. Rusifikāciju var uztvert arī kā krievu valodas un kultūras ietekmes palielināšanos. Valodas mācīšana skolās šo ietekmi drīzāk palielināja nevis mazināja valodasbmācīšana vien varbūt arī nebūtu rusifikācija, bet kombinācijā ar citiem apstākļiem to noteikti var minēt kā veicinošu apstākli. Turklāt gan jau, ka ir mūsdienu pētījumi, kuros tas minēts kā rusifikācijas pazīme, gan arī varbūt, ka tā bijusi politika.

87.110.151.77, tu esi pārpratis, ko nozīmē neitralitāte - tas ir nevis aprakstīt, kas ir slikts, kas labs, bet tieši otrādi nerakstīt, ka tas ir slikts vai labs, ļaujot lasītājam pašaam izvērrtēt ~~Xil * 14:08, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Tur jau tā sāls, ka valsts politikai, vēlams (no valsts viedokļa), jābūt tādai, lai šī izvēle katram indivīdam liktos privāta. Neviens gudrs politiķis nekad skaļi nepaziņos tautai, ka vot "tagad mēs jūs pārxxxxosim". Politika arī tāpēc ir politika. Šeit mums atliek tikai atsaukties uz reālajām izpausmēm un ļaut lasītājam pašam izdarīt secinājumus. Kaut arī ir pretēji piemēri: tādā Mozambikā portugāļu valoda ir gandrīz vai vienīgais konsolidējošais faktors, bet sevišķi spīdoši ar to arī neiet - valsts valodu prot ļoti niecīgs procents iedzīvotāju. Par Austroungāriju - sorry, nesanāca viņiem. Vai nu par vēlu, vai vispār nevajadzēja sākt (dažādu speciālistu dažādi viedokļi). Un vienmēr uz politikas skatuves ir arī citi spēlētāji, no malas :) -- Kikos Vārdi / Darbi 14:17, 22 aprīlī, 2008 (UTC)