Diskusija:Džinsi

Krievu (nevis latviešu) sarunvalodā DENIMS tiek saukts par džinsu audumu. Skat. Denims

Džinsi, džinsbikses - sākotnēji - no 19. gs. džinsauduma, tad no balējoši zilo šķēru DENIMA, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām (tradicionāli - ar dzeltenīgo diegu) nošuvēm, ar divām, zem šaurām trapecveida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, ar dažādu fasonu sānkabatām, nostiprinot šuvumu ar pretplīses kniedēm. Sk. http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=d%c5%beinsi&s=0&g=2&r=10621031 —Šo komentāru pievienoja 84.237.190.187 (diskusija • devums).

To audumu sauc par džinsu vai džinsaudumu (sk. [1]), nav nekāda sarunvaloda vai krievu valodas ietekme salikteni pārvērst divos vārdos. ~~Xil (saruna) 14:54, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Vai nevar būt, ka denims ir viens no kokvilnas auduma paveidiem? Kā bostons (vilnas auduma paveids) un tamlīdzīgi? --Kikos (diskusija) 15:07, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Jā, ja var ticēt tezaurs.lv, tā arī ir, bet no otras puses pēc viņu definīcijas par raksta tēmu var noprast, ka tas nav tas pats, kas džinss vai tā paveids, bet, ka džinss ir cits audums un denimu šīm biksēm sāka izmantot vēlāk, kas arī nav neiespējami. ~~Xil (saruna) 17:32, 24 novembrī, 2012 (UTC)

par MMVV

Neiedziļinoties tekstiliju vēsturē un tehnoloģijās, pieņemsim, ka kāds censtos pārtulkot vien šo fragmentu no angļu Vikipēdijas šķirkļa Jeans:

The story of jeans begins in the city of Genoa, in Italy, famous for its cotton corduroy, called either jean or jeane; the jeans fabric from Genoa (at that time) was in fact very similar to corduroy. During the Republic of Genoa, the jeans were exported by sailors of Genoa throughout Europe. In the French city of Nimes, weavers tried to reproduce the fabric exactly, but without success. However, with experimentation, and through trial and error, they developed another twill fabric that became known as denim, literally "de Nimes".

No šī fragmenta vien ir skaidrs, ka laika gaitā 17.gs. Dženovas džinsaudumu (kas līdzīgs kordaudumam un tādēļ vien nekad nav uztverts kā tipisko zilo džinsu pazīme) eksports uz ASV izsīka un to aizstāja no Nīmas eksportējamais denims, kas ir saržauduma paveids, bet kā 20.gs. modes precei tam jau piemīt raksturīgā šķēru (=velku) pavedienu zilā krāsojuma balināmība.

MLVV definīcija « džinss, džinsaudums = izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai » būtu attiecināma gandrīz uz visiem kokvilnas audumiem, tādēļ rodas iespaids, ka tās autoriem nav skaidrs, kā citu audumu vidū identificēt viņu definējamo reāliju. 2001.g. ZTV ir atrodama tehniski konkrēta denima definīcija, bet džinsauduma tur nav, šķiet, tādēļ, ka tas ir margināls tekstiliju vēstures termins. --84.237.190.187 18:43, 24 novembrī, 2012 (UTC)

Pēc tās pašas ZTV sanāk, ka sākumā, 19. gadsimtā, bija džinsaudums, pēc tam denims, bet mūsdienās šuj no dažādiem bieziem kokvilnas audumiem. --ScAvenger (diskusija) 21:08, 24 novembrī, 2012 (UTC)

... vēlāk ARĪ no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses,... Labs piemērs tam, cik viegli var pārprast īsā skaidrojumā domāto, ja oriģinālā izlaists viens vienīgs palīgvārds "ARĪ". Domāts, ka blakus 'tradicionālajiem' džinsiem it kā par jēdziena perifērijai piederīgiem džinsiem sauca arī savulaik populārās neplūkošās (atkal ARĪ NE-DENIMA) džinsu fasona melnās, baltās, pelēkās, pat sarkanās utt. kniežbikses. Fasonu nosaukumi nav īsti termini, jo to apjēgumos par daudz tēlainības. Tādēļ skaidrojumi izplūduši. Precizējumam par vēsturisko "džinsaudumu" (jean / jeane): atšķirībā no denima, kurā krāso tkai šķēru jeb velku pavedienus, džinsaudums esot vienkrāsains, turklāt sākotnēji domāts teltīm, nevis biksēm.