Diskusija:Egils Levits
Jauna sadaļaJaunākais komentārs: pirms 18 dienām no Biafra tēmā Dzimšanas valsts
Tiešām visus, kam ir kāda radniecība ar ebrejiem, jāliek attiecīgajā kategorijā? --ScAvenger (diskusija) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.22 (EET)
- Ir tiešām kāda atsauce tam, ka ir ebrejs? --Zemgalietis (diskusija) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.57 (EET)
Etniskā izcelsme
[labot pirmkodu]- Tiešām nevajag pārspīlēt ar Egila Levita nelatviskās izcelsmes daudzināšanu. Viņš pats 2015. gada intervijā teicis, ka visi tēva radi gājuši bojā holokaustā, māte un viņas vecāki ir latviskas cilmes: "Tēvs bija inženieris, taču par sevi stāstīja maz. Zinu, ka visi viņa piederīgie ir tikuši nogalināti holokaustā. [..] Tāpēc no tēva puses man nav ģimenes. Arī tas man toreiz šķita normāli, ka ģimene man ir tikai no mātes puses. [..] Mātes vectētiņš Jānis Bargs, tāpat kā viņa divi brāļi, bija aktīvs 1905. gada revolucionārs. Viņa dzīvoklī Rīgā, Tēriņu ielā, kādu laiku atradās nelegālā latviešu sociāldemokrātu izdevuma “Cīņa” tipogrāfija. [..] mana vecmāmiņa [..] uzauga un gāja skolā Vācijā, viņas galvenā valoda bija vācu, lai gan viņa bija latviete. [..] Tomēr 20. gadu vidū atgriezās Latvijā, apprecējās, nopirka lauku mājas un viņi abi ar manu vectētiņu kļuva diezgan turīgi jaunsaimnieki. [..] Arī mana māte bija 1949. gadā izsūtāmo latviešu zemnieku (komunisti viņus dēvēja par budžiem) sarakstā." skat. --Pirags (diskusija) 2019. gada 29. maijs, plkst. 20.06 (EEST)
- Vispārzināms fakts, ka Egila Levita tētis bija ebrejs, bet mamma vācbaltiete no Tukuma vāciešiem. Levits pats to nenoliedz. Tālākais teksts skaidri norāda, ka viņš emigrējis juridiski kā ebrejs, bet pats sevi definē kā latvietis. Tēva ebrejiskās izcelsmes fakta dzēšana no enciklopēdijas var nevajadzīgi uzjundīt aplamu tēlu par antisemītu esību Latvijā, taču mums tādu nav. Vismaz wikipedijā. Latvija ir ar to arī slavena, ka tajā toleranti sadzīvo daudzas etniskās izcelsmes, neredzu nekādu iemeslu slēpt apstākli, ka neviens no nākamā Valsts Prezidenta vecākiem etniski nebija latvietis. Tas būtu pretrunā paša Egila teiktajam par valstsnāciju.--Vera-Zhelikhovskaya (diskusija) 2019. gada 30. maijs, plkst. 13.46 (EEST)
- Diskusija ir par Egila Levita nelatviskās izcelsmes daudzināšanu, nevis par antisemītismu. Kāpēc tēva etniskā piederība ebrejiem jāatkārto vairākas reizes? Kāpēc noliegt viņa 2015. gada intervijā LA teikto par mātes etnisko piederību latviešiem? Piekrītu par latviešu valstsnācijas koncepciju, tādēļ uzskatu, ka latviešu valodas Vikipēdijai nav tik ļoti jāuzsver nelatviskā izcelsme, kurai liktas atsauces uz plaģiātiskiem rakstiem dzeltenajā presē.--Pirags (diskusija) 2019. gada 31. maijs, plkst. 08.59 (EEST)
- Uzskatu, ka mums vajadzētu izveidot vadlīniju, ka etnisko izcelsmi neminam ievadrindkopā, ja raksts ir tik garš, ka tam ir biogrāfijas sadaļa. Tur tad varētu vienu reizi pieminēt mātes, tēva, vecvecāku etnisko piederību. --Papuass (diskusija) 2019. gada 31. maijs, plkst. 11.01 (EEST)
- Šobrīd tā Egilam Levitam arī ir - ievadrinkopā ir nacionalitāte (latvietis), bet biogrāfijā etniskā izcelsme (tēvs ebrejs, māte vācbaltiete).--Vera-Zhelikhovskaya (diskusija) 2019. gada 1. jūnijs, plkst. 01.48 (EEST)
- Uzskatu, ka mums vajadzētu izveidot vadlīniju, ka etnisko izcelsmi neminam ievadrindkopā, ja raksts ir tik garš, ka tam ir biogrāfijas sadaļa. Tur tad varētu vienu reizi pieminēt mātes, tēva, vecvecāku etnisko piederību. --Papuass (diskusija) 2019. gada 31. maijs, plkst. 11.01 (EEST)
- Diskusija ir par Egila Levita nelatviskās izcelsmes daudzināšanu, nevis par antisemītismu. Kāpēc tēva etniskā piederība ebrejiem jāatkārto vairākas reizes? Kāpēc noliegt viņa 2015. gada intervijā LA teikto par mātes etnisko piederību latviešiem? Piekrītu par latviešu valstsnācijas koncepciju, tādēļ uzskatu, ka latviešu valodas Vikipēdijai nav tik ļoti jāuzsver nelatviskā izcelsme, kurai liktas atsauces uz plaģiātiskiem rakstiem dzeltenajā presē.--Pirags (diskusija) 2019. gada 31. maijs, plkst. 08.59 (EEST)
- Vispārzināms fakts, ka Egila Levita tētis bija ebrejs, bet mamma vācbaltiete no Tukuma vāciešiem. Levits pats to nenoliedz. Tālākais teksts skaidri norāda, ka viņš emigrējis juridiski kā ebrejs, bet pats sevi definē kā latvietis. Tēva ebrejiskās izcelsmes fakta dzēšana no enciklopēdijas var nevajadzīgi uzjundīt aplamu tēlu par antisemītu esību Latvijā, taču mums tādu nav. Vismaz wikipedijā. Latvija ir ar to arī slavena, ka tajā toleranti sadzīvo daudzas etniskās izcelsmes, neredzu nekādu iemeslu slēpt apstākli, ka neviens no nākamā Valsts Prezidenta vecākiem etniski nebija latvietis. Tas būtu pretrunā paša Egila teiktajam par valstsnāciju.--Vera-Zhelikhovskaya (diskusija) 2019. gada 30. maijs, plkst. 13.46 (EEST)
- Tiešām nevajag pārspīlēt ar Egila Levita nelatviskās izcelsmes daudzināšanu. Viņš pats 2015. gada intervijā teicis, ka visi tēva radi gājuši bojā holokaustā, māte un viņas vecāki ir latviskas cilmes: "Tēvs bija inženieris, taču par sevi stāstīja maz. Zinu, ka visi viņa piederīgie ir tikuši nogalināti holokaustā. [..] Tāpēc no tēva puses man nav ģimenes. Arī tas man toreiz šķita normāli, ka ģimene man ir tikai no mātes puses. [..] Mātes vectētiņš Jānis Bargs, tāpat kā viņa divi brāļi, bija aktīvs 1905. gada revolucionārs. Viņa dzīvoklī Rīgā, Tēriņu ielā, kādu laiku atradās nelegālā latviešu sociāldemokrātu izdevuma “Cīņa” tipogrāfija. [..] mana vecmāmiņa [..] uzauga un gāja skolā Vācijā, viņas galvenā valoda bija vācu, lai gan viņa bija latviete. [..] Tomēr 20. gadu vidū atgriezās Latvijā, apprecējās, nopirka lauku mājas un viņi abi ar manu vectētiņu kļuva diezgan turīgi jaunsaimnieki. [..] Arī mana māte bija 1949. gadā izsūtāmo latviešu zemnieku (komunisti viņus dēvēja par budžiem) sarakstā." skat. --Pirags (diskusija) 2019. gada 29. maijs, plkst. 20.06 (EEST)
Dzimšanas valsts
[labot pirmkodu]Starptautisko tiesību izpratnē Egils Levits dzimis Latvijas Republikā, kas de iure turpināja pastāvēt arī padomju un vācu okupācijas laikā. Izlaboju, lai redzētu pretargumentus.--Pirags (diskusija) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 23.11 (EET)
- to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. Biafra (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 07.49 (EET)
.. Abas svešās okupācijas varas ir atstājušas dziļas rētas Latvijas zemē un cilvēkos. Tās joprojām nav pilnībā sadzijušas. Taču mūsu valsts nekad nebeidza pastāvēt de iure. Tā visus okupācijas gadus palika starptautisko tiesību subjekts, jo liela daļa starptautiskās kopienas turpināja Latvija atzīt kā pastāvošu, bet uz laiku okupētu valsti. Tas ir tāds pats statuss kā daudzām citām Eiropas valstīm, kuras tajā pašā laikā, kad Latvija, – tātad II Pasaules kara sākumā 1939.–1941. gadā – tika okupētas. Arī tās nekad nezaudēja savu valsts statusu. Kamēr citu kara laikā okupēto valstu neatkarība, padzenot okupantus, tika atjaunota jau kara beigās 1944. vai 1945. gadā, tikmēr trim Baltijas valstīm okupācijas laiks ilga līdz pat 1990./1991. gadam.--Pirags (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 11.45 (EET)
- Jāsaprot, ka latviešu valodas vikipēdijas kopiena nav gatava vienbalsīgi "konstruktīvi" pieņemt tavu viedokli? Ceri, ka mums apniks tavas partizāņu metodes un pieņemsim tavu viedokli? Ja teikšu, ka tas nav korekti attiecībā pret citiem vikipēdistiem, kas mēģina diskutēt, tam būs kāda vērtība? Ja par konkrēto subj. - kāda cita atbilde/komentārs var būt no politiķa. Bet varam pajautāt arī Ždanokas viedokli... Negribas atkārtot visus banālos argumentus, bet lēmumam jābūt universālam un ne tikai attiecībā uz Latvijas teritorijā dzimušajiem, bet arī Lietuvā (Viļņa un pārējā Austrumlietuva), Abrenē (no kura gada vairs neskaitās de jure Latvijā) utt utjp. Jādiskutē un jārīko jauns balsojums. Varam sarunāt? Jeb arī es kko nezinu un tam, kas pirmais izlabos 100 cilvēkiem dzimšanas valsti pienākas prēmija? --Kikos (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 11.59 (EET)
- ˈvaram pajautāt arī Ždanokas viedokli...ˈ tātad tavuprāt Levita viedoklis ir subjektīvs, ir arī citi viedokļi, kurus balsojumā izšķirs latviešu vikipēdistu kopiena?--Pirags (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.25 (EET)
- un nobalsos, ka latvijas valsts okupācijas periodā nepastāvēja, ka latvijas psr bija starptautiski atzīta valsts u.t.t.--Pirags (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.29 (EET)
- Jau jūtami (pus)profesionāla propagandista piegājieni ar klasisko pereģorgivaņije :D Protams, ka nobalsos, un protams, ka kādam tāds vai savādāks balsojums neliksies saistošs, vai ne? "Kā gribu, tā maucu!"--Kikos (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.05 (EET)
- un nobalsos, ka latvijas valsts okupācijas periodā nepastāvēja, ka latvijas psr bija starptautiski atzīta valsts u.t.t.--Pirags (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.29 (EET)
- tas, ko tu šobrīd dari nav diskusija, bet vandalisms. ne piermo reizi piedāvāju izveidot/atvērt balsošanas lapu, tur attiecīgi tad var gan diskutēt, gan balsot. nav vajadzīgs "kompromisa variants" vienā rakstā, bet vienota sistēma, kas darbosies latviešu valodas Vikipēdijā. brīdinu Pirags, ka turpmāk šis tiks uzskatīts par vandalismu un par tādām izdarībām lietotājs uz laiku tiks bloķēts. Biafra (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 17.12 (EET)
ː nu jau aiziet personiski apvainojumi ar krievu vārdiem, kas arī bija jāpierāda; esmu sapratis, ka pret vairākuma iɡnoranci var cīnīties vienīɡi ar partizāna metodēm.--Pirags (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.31 (EET)
- Tā "vairākuma ignorance" gadījumā nesaucas arī par demokrātiju? --Kikos (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.47 (EET)
- Mieru, tikai mieru. Mums nav šī lieta obligāti jāatrisina pusstundas laikā, mēs varam normāli un civilizēti izrunāties un vienoties. Nobalsot arī visdrīzāk nāksies. --ScAvenger (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.39 (EET)
- ...par ko, starp citu, es aizrādīju no paša sākuma, pirms vēl te sākās tas, ko daži uzskata par partizānu karu pret latviešu Vikipēdiju, bet es gaidīju, ka no rīta visi iesaistītie atkal būs skaidrā. Diemžēl, tas nenotika. -- Egilus (diskusija) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 14.18 (EET)