Diskusija:Encelads (pavadonis)
Astronomijas vārdnīcā (2014) un LPE: Encelads. --Apekribo (diskusija) 2020. gada 16. februāris, plkst. 12.20 (EET)
- Piemetīšu tepat vēl dažus piemērus rakstā esošajai Saturna pavadoņu veidnei, kur tā nesakrīt ar LPE: Epimētejs -> Epimets, Atlants -> Atlass, Fēbe -> Fēbs. Lai gan man personiski šķiet, ka LPE astronomiskajos nosaukumos vispār neko daudz nejēdz. Bet man rodas jautājums par LPE neesošo Polideuku (Polideiks?).--Egilus (diskusija) 2020. gada 16. februāris, plkst. 23.55 (EET)
- Pieņemot, ka (Egīla uzskaitītajā sarakstā) ar īso ir LPE - latviešu valodā taču agrāk bija daudzi šādi nosaukumi ar īso burtu, kas tagad ir ar garo, vai ne? Visas Čehoslovakijas utt. davai Islandi šeit nepinam iekšā :) Astronomijas vārdnīca (un tās gads) gan izskatās labāk (ok, tagad neskatos, kas to izdevis). --Edgars2007 (diskusija) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.03 (EET)
- Cik man zināms, nekāda pamata to pašu Slovākiju rakstīt ar garo nav, izņemot tīru labskanību latviski. Vārda izrunai oriģinālvalodā tur ir uzsvars, nevis pagarinājums, un vispār to valsti sauc par Slovensko :) Pieņemu, ka holīvārs oder holivars par šīm tēmām frontes līniju vēl bieži pārbīdīs, kā valstu, tā arī astronomiskajos nosaukumos. Kā Plutons paspēja pabūt par Plūtonu, pirms viņu degradēja par plutonoīdu... --Egilus (diskusija) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.27 (EET)
- Astronomijas vārdnīcas autors ir Ilgonis Vilks, izdevis LU Akadēmiskais apgāds. Vārdnīcā doti šādi Saturna pavadoņu nosaukumi: Albiorikss, Ante, Atlants, Berjelmirs, Bestla, Bevīna, Dafnis, Dione, Egirs, Encelads, Epimētejs, Eriaps, Farbauti, Fēbe, Fenrirs, Fornjots, Greipa, Hati, Helēna, Hiperions, Hirokina, Ījirāks, Imirs, Jānuss, Japets, Jarnsaksa, Kalipso, Kari, Kiviuks, Logi, Metone, Mimass, Mundilveri, Narvi, Pāliāks, Pallēne, Pandora, Pāns, Polideuks, Prometejs, Reja, Sīarnāks, Skādi, Skols, Surturs, Sutungrs, Tarkeks, Tarvoss, Telesto, Tētija/Tetīda, Titāns, Trimrs. Par patskaņu pagarināšanu: viena lieta ir patskaņa pagarināšana izskaņas -ija priekšā (par to varētu diskutēt), pavisam cita lieta – tuvināšana īpašvārda oriģinālam. Sengrieķu valodā Plūtons ir ar garo (īss u iespējams tikai divskaņos), turpretī Venera latīniski ir ar īso. --Apekribo (diskusija) 2020. gada 17. februāris, plkst. 18.55 (EET)
- Vēlreiz piekasīšos Polideukam - enviki ziņo, ka viņš tā nosaukts par godu grieķu pusdievam Polideikam (latīņu Polluksam), un it kā parasti latviski dieva vārdu atveido tieši tā (ieskaitot LatWiki). Man jau nav nekas pretī, ja mēs atstājam dažādus nosaukumus dievam un pavadonim, vienīgi gribas būt drošam, ka mēs to darām apzināti.--Egilus (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 00.10 (EET)
- Vārds "Polideuks" ņemts no Sengrieķu-latviešu īpašvārdu vārdnīcas (2008), kur tas, protams, ir dioskūra, nevis pavadoņa vārds. Izņemot varbūt ļoti iegājušos vārdus (piem., "Eiropa"), no divskaņa "eu" īpašvārdu atveidē nevajadzētu atteikties. Iesaku abus saukt par Polideukiem. --Apekribo (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 00.18 (EET)
- Man pašam šķiet, ka šis akurāt ir no tiem vārdiem, kuri ir sen iegājušies valodā ar "ei", bet "man šķiet" nav stiprs arguments, tā ka neiebildīšu pret pusdieva pārsaukšanu.--Egilus (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 01.49 (EET)
- Par Enceladu nav iebildumu, bet kādēļ jāatstāj latviešu valodai neraksturīgais divskanis "eu"? Visi attiecīgie sugasvārdi tiek strikti rakstīti ar "ei" (izņemot "euro" oficiālos dokumentos), tāpat arī īpašvārdi, kā Eilers vai Eiklīds. --ScAvenger (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 07.31 (EET)
- (1) Agrāk latviešu valodā nebija arī f, h, o (īsā un garā patskaņa), faraons bija vāravs utt. (2) Fonētiski eu mums ir vārdos "tev", "sev", izrunāt nav grūti, un nav arī nekas svešāds salīdzinājumā ar daudz neparastākajiem arābu, korejiešu, taizemiešu īpašvārdiem (Bahrelgazāla, Kalatdžarmo, Džemdetnasra, Kafr ez Zaijāta, Rāsšamra, Skīkda, Phuthaditičhaba, Masdžedsoleimāna, Sīsatčhanālai, Khīrīratnikhoma). (3) "Visi attiecīgie sugasvārdi .. īpašvārdi" ir mazliet pārspīlēts: luterāņu un katoļu tekstos ir sugasvārds "euharistija", Ā. Feldhūna tulkotajā Sofokla "Ajantā" ir īpašvārdi Eurīpids, Eurisaks, Teukrs; jaunajā Bībeles tulkojumā ir Eutihs un Eunīke. --Apekribo (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 11.39 (EET)
- Reliģiskos tekstos bieži ir euharistija, bet vārdnīcās pamatā eiharistija. Ir jau arī ļoti nopietnu autoru grāmatas, kur tiek mēģināts reanimēt "ch" un "ŗ", bet mums tā kā būtu jāvadās pēc tagadējās literārās valodas normām. No otras puses, Einšteins arī pareizi būtu Ainštains, bet to mēs nemainām, jo pārāk iegājies; te tāpat mazāk zināmajiem varētu rakstīt "eu". --ScAvenger (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 13.56 (EET)
- (1) Agrāk latviešu valodā nebija arī f, h, o (īsā un garā patskaņa), faraons bija vāravs utt. (2) Fonētiski eu mums ir vārdos "tev", "sev", izrunāt nav grūti, un nav arī nekas svešāds salīdzinājumā ar daudz neparastākajiem arābu, korejiešu, taizemiešu īpašvārdiem (Bahrelgazāla, Kalatdžarmo, Džemdetnasra, Kafr ez Zaijāta, Rāsšamra, Skīkda, Phuthaditičhaba, Masdžedsoleimāna, Sīsatčhanālai, Khīrīratnikhoma). (3) "Visi attiecīgie sugasvārdi .. īpašvārdi" ir mazliet pārspīlēts: luterāņu un katoļu tekstos ir sugasvārds "euharistija", Ā. Feldhūna tulkotajā Sofokla "Ajantā" ir īpašvārdi Eurīpids, Eurisaks, Teukrs; jaunajā Bībeles tulkojumā ir Eutihs un Eunīke. --Apekribo (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 11.39 (EET)
- Par Enceladu nav iebildumu, bet kādēļ jāatstāj latviešu valodai neraksturīgais divskanis "eu"? Visi attiecīgie sugasvārdi tiek strikti rakstīti ar "ei" (izņemot "euro" oficiālos dokumentos), tāpat arī īpašvārdi, kā Eilers vai Eiklīds. --ScAvenger (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 07.31 (EET)
- Man pašam šķiet, ka šis akurāt ir no tiem vārdiem, kuri ir sen iegājušies valodā ar "ei", bet "man šķiet" nav stiprs arguments, tā ka neiebildīšu pret pusdieva pārsaukšanu.--Egilus (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 01.49 (EET)
- Vārds "Polideuks" ņemts no Sengrieķu-latviešu īpašvārdu vārdnīcas (2008), kur tas, protams, ir dioskūra, nevis pavadoņa vārds. Izņemot varbūt ļoti iegājušos vārdus (piem., "Eiropa"), no divskaņa "eu" īpašvārdu atveidē nevajadzētu atteikties. Iesaku abus saukt par Polideukiem. --Apekribo (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 00.18 (EET)
- Vēlreiz piekasīšos Polideukam - enviki ziņo, ka viņš tā nosaukts par godu grieķu pusdievam Polideikam (latīņu Polluksam), un it kā parasti latviski dieva vārdu atveido tieši tā (ieskaitot LatWiki). Man jau nav nekas pretī, ja mēs atstājam dažādus nosaukumus dievam un pavadonim, vienīgi gribas būt drošam, ka mēs to darām apzināti.--Egilus (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 00.10 (EET)
- Astronomijas vārdnīcas autors ir Ilgonis Vilks, izdevis LU Akadēmiskais apgāds. Vārdnīcā doti šādi Saturna pavadoņu nosaukumi: Albiorikss, Ante, Atlants, Berjelmirs, Bestla, Bevīna, Dafnis, Dione, Egirs, Encelads, Epimētejs, Eriaps, Farbauti, Fēbe, Fenrirs, Fornjots, Greipa, Hati, Helēna, Hiperions, Hirokina, Ījirāks, Imirs, Jānuss, Japets, Jarnsaksa, Kalipso, Kari, Kiviuks, Logi, Metone, Mimass, Mundilveri, Narvi, Pāliāks, Pallēne, Pandora, Pāns, Polideuks, Prometejs, Reja, Sīarnāks, Skādi, Skols, Surturs, Sutungrs, Tarkeks, Tarvoss, Telesto, Tētija/Tetīda, Titāns, Trimrs. Par patskaņu pagarināšanu: viena lieta ir patskaņa pagarināšana izskaņas -ija priekšā (par to varētu diskutēt), pavisam cita lieta – tuvināšana īpašvārda oriģinālam. Sengrieķu valodā Plūtons ir ar garo (īss u iespējams tikai divskaņos), turpretī Venera latīniski ir ar īso. --Apekribo (diskusija) 2020. gada 17. februāris, plkst. 18.55 (EET)
- Cik man zināms, nekāda pamata to pašu Slovākiju rakstīt ar garo nav, izņemot tīru labskanību latviski. Vārda izrunai oriģinālvalodā tur ir uzsvars, nevis pagarinājums, un vispār to valsti sauc par Slovensko :) Pieņemu, ka holīvārs oder holivars par šīm tēmām frontes līniju vēl bieži pārbīdīs, kā valstu, tā arī astronomiskajos nosaukumos. Kā Plutons paspēja pabūt par Plūtonu, pirms viņu degradēja par plutonoīdu... --Egilus (diskusija) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.27 (EET)
- Pieņemot, ka (Egīla uzskaitītajā sarakstā) ar īso ir LPE - latviešu valodā taču agrāk bija daudzi šādi nosaukumi ar īso burtu, kas tagad ir ar garo, vai ne? Visas Čehoslovakijas utt. davai Islandi šeit nepinam iekšā :) Astronomijas vārdnīca (un tās gads) gan izskatās labāk (ok, tagad neskatos, kas to izdevis). --Edgars2007 (diskusija) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.03 (EET)
Kā īsti Vikipēdijā notiek jautājumu izlemšana? Piemēram, šeit saruna pamazām aizvirzās no tēmas, bet šķirklis joprojām saucas "Encelāds". Daži tādi šķirkļi arī pēc diskusijām paliek tādi, kādi bijuši. --Apekribo (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 14.15 (EET)
- Vienkārši: kad kāds jūt, ka ir diskusiju zaudējis, viņš nospļaujas un izmaina visu pēc sava prāta, bet pārējie to pacieš, jo strīds viņiem apnicis. (Es drusku pārspīlēju, bet atmiņā ieķērušies pāris šādi incidenti ar dažādiem ļaudīm.)
- Bet konkrētajā gadījumā vēl var cerēt, ka kāds pateiks ko būtisku par tikai nupat pamanīto tēmu.--Egilus (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 14.31 (EET)
- Tā jau dažkārt ir :) Katrā ziņā šis jautājums ir pārāk mazsvarīgs, lai liktu uz balsošanu, bet steigšus pārdēvēt arī nevajadzētu, jo var vēl atrasties pretargumenti. --ScAvenger (diskusija) 2020. gada 18. februāris, plkst. 14.46 (EET)
- Un cik ilgi cerēsim? Kamēr visi aizmirsīs un jautājums uz pieciem gadiem iesprūdīs (otra galējība)? Mums jau ir gandrīz simts rakstu ar šādu neatrisinātu statusu. Vajadzētu tomēr šo procedūru kaut kā standartizēt.. —Turaids (diskusija) 2020. gada 21. februāris, plkst. 13.39 (EET)
- Tā, kā mēs pēc nelaiķa Čamāna sakārtojām lapu dzēšanas termiņus? Derētu jau, tiešām. Teiksim, nedēļu (tik ilgi - katram gadījumam, ja tiešām par kaut ko izcelsies nopietns strīds). Diemžēl, pats tādas lietas ar veidnēm izdarīt neprotu, un tie, kas prot, tāpat jau aizņemti līdz acīm. Un par konkrēto lapu arī piekrītu, ka nu jau var pārcelt (jo visiem vienalga).--Egilus (diskusija) 2020. gada 21. februāris, plkst. 13.58 (EET)
- Jāvienojas arī par to, kurš veic pārvietošanu, lai nav gadījumu, kad neviens it kā neiebilst, bet neviens arī nepārvieto, gaidot, kad to izdarīts kāds cits. Mans priekšlikums — uzticēt to administrācijai. —Turaids (diskusija) 2020. gada 21. februāris, plkst. 14.21 (EET)
- Nu jā, tagad es pats it kā esmu administrācija, bet vienalga nejūtos tas cilvēks, kuram vajadzētu pašam veikt šo perestroiku tēmā, kuru vāji pārzinu :)--Egilus (diskusija) 2020. gada 21. februāris, plkst. 14.27 (EET)
- Čamāns? who is he? Par tēmu kopumā - es tieši tagad (nu labi, piesēdos kādu vakaru un vairāk nepieķēros; protams :( ) pārskatu visas diskusijas kopš laikam kāda 2010. gada (ja kāds grib palīdzēt, droši! pastāstīšu, kā darboties). Cenšos vai nu salikt kaut kādas veidnes, darīt kaut ko lietas labā vai arī atlikt uz vēlāku "izskatīšanu". Bet -> kopienas portāls (to, kas neattiecas uz Encelādu). --Edgars2007 (diskusija) 2020. gada 21. februāris, plkst. 14.58 (EET)
- Nu jā, tagad es pats it kā esmu administrācija, bet vienalga nejūtos tas cilvēks, kuram vajadzētu pašam veikt šo perestroiku tēmā, kuru vāji pārzinu :)--Egilus (diskusija) 2020. gada 21. februāris, plkst. 14.27 (EET)
- Jāvienojas arī par to, kurš veic pārvietošanu, lai nav gadījumu, kad neviens it kā neiebilst, bet neviens arī nepārvieto, gaidot, kad to izdarīts kāds cits. Mans priekšlikums — uzticēt to administrācijai. —Turaids (diskusija) 2020. gada 21. februāris, plkst. 14.21 (EET)
- Tā, kā mēs pēc nelaiķa Čamāna sakārtojām lapu dzēšanas termiņus? Derētu jau, tiešām. Teiksim, nedēļu (tik ilgi - katram gadījumam, ja tiešām par kaut ko izcelsies nopietns strīds). Diemžēl, pats tādas lietas ar veidnēm izdarīt neprotu, un tie, kas prot, tāpat jau aizņemti līdz acīm. Un par konkrēto lapu arī piekrītu, ka nu jau var pārcelt (jo visiem vienalga).--Egilus (diskusija) 2020. gada 21. februāris, plkst. 13.58 (EET)