Eiharistija

Šis raksts ir par sakramentu. Par notikumu skatīt rakstu Pēdējais vakarēdiens.

Leonardo da Vinči glezna "Svētais Vakarēdiens"

Eiharistija (grieķu: Ευχαριστία, Eucharistía — ‘pateicība’), Svētais Vakarēdiens jeb Vissvētākais sakraments ir sakraments, kas kristietībā nosaka Vakarēdiena svinēšanas procedūru. Tas izpaužas kā rituāls, kurā kristietis maizes un vīna veidā it kā saņem Jēzus Kristus patieso miesu un asinis.

Katoļu baznīca

Katoļu baznīcā Eiharistiju uzskata par sakramentu, saskaņā ar baznīcu Eiharistija ir "visas kristīgās dzīves avots un virsotne". "Pārējie sakramenti, kā arī visi Baznīcas kalpojumi un apustuliskie pienākumi ir saistīti ar Eiharistiju un ir tai pakārtoti, jo Svētā Eiharistija sevī ietver Baznīcas bagātību, tas ir, pašu Kristu, mūsu Lieldienu Upuri."

Eiharistija kā upuris

Eiharistija ir Kristus Pashas upura piemiņa, Viņa vienīgā upura aktualizācija un sakramentālā upurēšana Baznīcas - Viņa Miesas - liturģijā. Svētajos Rakstos vārds piemiņa nav tikai pagātnes notikumu atcere... Šo notikumu liturģiskajā svinēšanā tie savā veidā kļūst klātesoši tagadnē. Kad Baznīca svin Eiharistiju, tad tā piemin Kristus Pashas upuri, kurš kļūst patiesi klātesošs: upuris, kuru Kristus uz krusta upurēja vienu reizi un uz visiem laikiem, vienmēr notiek tagadnē. Tātad Eiharistija ir upuris tādēļ, ka tā dara klātesošu krusta upuri, tādēļ, ka tā ir šī upura piemiņa, un tādēļ, ka tā dāvā šī upura augļus.

Kristus upuris un Eoharistijas upuris ir viens vienīgs upuris : "Tas ir viens un tas pats upuris, un tas ir Tas pats, kas tagad upurē ar priesteru starpniecību un kas toreiz sevi upurēja uz krusta, atšķiras tikai upurēšanas veids": "Šajā dievišķajā upurī, kas tiek upurēts Svētajā Misē, ir klātesošs un bez asins izliešanas tiek upurēts Tas pats Kristus, kurš uz krusta altāra, 'asinis izlejot, pats sevi uzupurēja' [..]; tādēļ šis upuris mūs patiesi šķīstī."

Vienīgi priesteri, kuru ordinācija ir derīga, var vadīt Eiharistijas dievkalpojumu un konsekrēt maizi un vīnu, lai tie kļūtu par Kunga Miesu un Asinīm. Eiharistijas sakramenta būtiskās zīmes ir kviešu maize un vīnogu vīns, pār kurām tiek piesaukta Svētā Gara svētība un pār kurām priesteris izrunā konsekrācijas vārdus, kurus Jēzus sacījis Pēdējo vakariņu laikā: "Tā ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota. [..] Tas ir manu [..] Asiņu biķeris."

Eiharistija kā reāla klātbūtne

Eiharistiskajās zīmēs Kristus ir klātesošs pilnīgi īpašā veidā. Šis klātbūtnes veids paaugstina Eiharistiju pāri visiem sakramentiem un dara to par "garīgās dzīves pilnību un visu sakramentu galamērķi". Vissvētais Eiharistijas sakraments patiesi, reāli un substanciāli satur mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis vienībā ar Viņa dvēseli un dievišķību, tātad - Kristu visā pilnībā. Šajā sakramentā Kristus kļūst klātesošs, maizei un vīnam pārvēršoties Kristus Miesā un Asinīs. Baznīcas tēvi stingri apliecinājuši Baznīcas ticību Kristus Vārda un Svētā Gara iedarbīgumam šīs pārvēršanas īstenošanā.

Tridentas koncils katolisko ticību izteica īsumā, apliecinot: "Tā kā Kristus, mūsu Pestītājs, sacījis, ka tas, ko Viņš upurēja zem maizes zīmes, patiesi ir Viņa Miesa, tad Baznīcā vienmēr ir valdījusi šī pārliecība, kuru svētais Koncils pasludina no jauna: konsekrējot maizi un vīnu, visa maizes substance pārvēršas par mūsu Kunga Kristus Miesas substanci, bet visa vīna substance - par Viņa Asiņu substanci. Svētā katoliskā Baznīca šo pārvēršanu pienācīgi un tieši ir nosaukusi par transsubstanciāciju."

Saskaņā ar katoļu baznīcas doktrīnu to var saņemt tikai tie, kas atrodas labvēlības stāvoklī, tas ir, bez jebkāda mirstīga grēka. Balstoties uz 1. Korintiešiem 11: 27-29, viņš paziņo: "Tas, kam uz sirdsapziņas ir nāvīgs grēks, nedrīkst saņemt svēto Komūniju, kaut arī viņš pārdzīvotu lielu nožēlu, pirms sakramentālās grēku piedošanas, izņemot gadījumu, ja viņam ir kāds nopietns iemesls, kādēļ jāsaņem Komūnija un viņam nav iespējams izsūdzēt grēkus."

Tā kā Kristus pats ir klātesošs Altāra Sakramentā, tad Viņu pienākas godināt ar pielūgsmi. Vissvētā Sakramenta apmeklēšana ir "pateicības pierādījums, mīlestības zīme un pienākuma veltīt pielūgsmi Kristum, mūsu Kungam, izpildīšana".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiharistija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)