Diskusija:Imantas pulks
Anonīm, kategorija tomēr tāda jocīga. Vai tiešām tik ievērojams skaits vīru šai pulkā kā nebūt bija saistīti ar strēlniekiem? --Zemgalietis 23:06, 20 augustā, 2009 (UTC)
- Necik daudz tur bijušo strēlnieku nebija vis. No otras puses, kāda saistība kategorijai "Karavīru vēsture Latvijā" ar notikumiem Sibīrijā? --195.13.190.251 11:29, 14 decembrī, 2012 (UTC)
- Nu rakstā Latviešu strēlnieki arī par viņiem rakstīts. Tad jāmaina tur - Daudzi virsnieki (viņu starpā arī Frīdrihs Briedis, Kārlis Goppers, Rūdolfs Bangerskis u.c.) atstāja lielinieku ideju pārņemtos pulkus. Viena daļa aktīvi iesaistījās cīņā pret sarkanajiem. No Krievijā esošajiem latviešu strēlniekiem tika saformētas divas karaspēka vienības - Imantas pulks un Troickas bataljons, tomēr pirmais neiesaistījās Krievijas Pilsoņu kara kaujās un otrais iesaistījās minimāli. Un kaut kur jau viņi jāliek. :) --Feens (diskusija) 12:05, 14 decembrī, 2012 (UTC)
- Daudzi "imantieši" bija dienējuši strēlniekos, taču nebūt ne absolūtais vairums (pamatā virsnieki un instruktori), tb nevar viennozīmīgi ne noraidīt bijušo strēlnieku klātbūtni, ne absolutizēt. It kā visatbilstošāks būtu apzīmējums "latviešu baltie strēlnieki", taču 2 vienību dēļ (pārējie individuāli dienēja visdažādākajās "balto" armijās) tak nav vērts atsevišķu kategoriju veidot. :) --anonīms (diskusija) 13:32, 14 decembrī, 2012 (UTC)
- Bet latviešu strēlnieki sākotnēji bija Krievijas karaspēka vienībass. Vai tad ja militāras vienības dalībnieki dezertē un izveido citu vienību ir adekvāti uz jauno vienību atsaukties kā uz iepriekšējo? Šo un Troickas bataljons iespējams vajadzētu likt arī Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki un, ja vienības oficiāli skaitījās piederīgas Latvijai, tad Kategorija:Latvijas militārā vēsture vai Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki ~~Xil (saruna) 12:44, 14 decembrī, 2012 (UTC)
- Strēlnieki bija konkrēta viegli bruņoto kājnieku kategorija (bez savas smagās artilērijas, samazinātu vezumnieku personālsastāvu u.tml.), tb bija gan latviešu, gan Sibīrijas, gan vēl sazin kādu strēlnieku pulki. Nosaukums nebija patentēts. Imantas pulks tika komplektēts pēc Sibīrijas Pagaidu valdības kara departamenta (военное ведомство Временного Сибирского правительства) 1918. gada 1. oktobra rīkojuma Nr.109., ar kuru tika dota atļauja Sibīrijas armijas sastāvā formēt latviešu strēlnieku pulkus. --anonīms (diskusija) 13:32, 14 decembrī, 2012 (UTC)
- Bet tad tas ir jāprecizē rakstā Latviešu strēlnieki, iespējams jāizveido nozīmju atdalīšana, kur būtu tas ko standartā uztver ar šo vārdu kopumu un papildnozīmes ~~Xil (saruna) 13:47, 14 decembrī, 2012 (UTC)
- Strēlnieki bija konkrēta viegli bruņoto kājnieku kategorija (bez savas smagās artilērijas, samazinātu vezumnieku personālsastāvu u.tml.), tb bija gan latviešu, gan Sibīrijas, gan vēl sazin kādu strēlnieku pulki. Nosaukums nebija patentēts. Imantas pulks tika komplektēts pēc Sibīrijas Pagaidu valdības kara departamenta (военное ведомство Временного Сибирского правительства) 1918. gada 1. oktobra rīkojuma Nr.109., ar kuru tika dota atļauja Sibīrijas armijas sastāvā formēt latviešu strēlnieku pulkus. --anonīms (diskusija) 13:32, 14 decembrī, 2012 (UTC)
- Nu rakstā Latviešu strēlnieki arī par viņiem rakstīts. Tad jāmaina tur - Daudzi virsnieki (viņu starpā arī Frīdrihs Briedis, Kārlis Goppers, Rūdolfs Bangerskis u.c.) atstāja lielinieku ideju pārņemtos pulkus. Viena daļa aktīvi iesaistījās cīņā pret sarkanajiem. No Krievijā esošajiem latviešu strēlniekiem tika saformētas divas karaspēka vienības - Imantas pulks un Troickas bataljons, tomēr pirmais neiesaistījās Krievijas Pilsoņu kara kaujās un otrais iesaistījās minimāli. Un kaut kur jau viņi jāliek. :) --Feens (diskusija) 12:05, 14 decembrī, 2012 (UTC)