Diskusija:Josifs Staļins

еŠo rakstu aizsāku, bet neesmu diez ko kompetents tieši šajā lauciņā.. Būtu jauki, ja kāds to varētu paturpināt. --Latvia United 13:19, 23 aprīlī, 2006 (UTC)

Mēģināšu brīvā brīdī. --Feens 22:43, 23 aprīlī, 2006 (UTC)

Par "681 692" - ja ir pieejams ziņu avots, būtu labi to minēt un novērtēt ticamību, jo angļu Vikipēdijas rakstā ziņo par ne vairāk kā 700 000 nāvessodu PSRS visā Staļina laikā, bet krievu Vikipēdija rakstā par Staļinu vispār klusē par represijām. Ja, runājot par staļinismu, minēt apšaubāmus datus par upuru skaitu, cilvēkiem var rasties iespaids, ka vispār tā noziegumi ir mīts. 217.198.224.13 19:09, 21 maijā, 2006 (UTC)

Cipars ņemts no Wikipedia "Great purges": MVD estimates carried out by order of a special commission of the Communist Party in preparation to the 20th Party Congress, at least 681,692 people were executed during 1937–38 alone, and only accounting for the execution lists signed personally by Stalin from archives of NKVD. - Ingarix

Šiem datiem diemžēl trūkst kaut vai atsauces uz avotu. Savukārt rakstā "Josef Stalin" dati par "līdz 700 000" ir raksturoti ar atsauci uz neskaidrajiem "padomju arhīviem" un apstiprināti ar atsauci uz angļu grāmatu - acīmredzot, arī nav sevišķi droši. Pameklēšu...213.175.124.191 13:11, 22 maijā, 2006 (UTC)

Antikomunistiskā mācību grāmata "История России. Век ХХ" (Москва: АСТ, 1999), стр. 386 ar atsauci uz VDK kolēģiju: "1930.-1953. g. pēc apsūdzībām kontrrevolucionārajos un valsts noziegumos tiesas un ārpustiesas orgāni taisīja spriedumus un nolēmumus attiecībā uz 3 778 234 cilvēkiem, no tiem 786 098 cilvēki nošauti". 217.198.224.13 18:18, 22 maijā, 2006 (UTC)

Vai varētu dabūt atsauci par baumām, ka Staļina tēvs nosists kādā Tfilisi krogā?--Riharcc 15:17, 15 martā, 2009 (UTC)

Da pilns ar baumām, sākot ar to, ka īstais tēvs bijis Aleksandrs III un beidzot, ka Prževaļskis. Tas raksturīgi, ka ap zināmām personām veido mītus, jo ļaudis nevēlas ticēt faktiem. Кто настоящий отец Сталина?, Сталин, его отец и Кролик, Род Сталина, Иосиф Виссарионович Сталин, Джугашвили - биография utt.

Varbūt, tad tādas baumveidīgas ziņas nevajadzētu ievietot. Ir taču vikipedijā prasība atsevišķos gadījumus dot atsauci uz autoritatīviem avotiem! --Kurlandlegionar 16:30, 15 martā, 2009 (UTC)

Diemžēl vikipēdijas stils nav īpaši akadēmisks, tb ja liek apakšvirsrakstu "Baumas" un atsauces, tad neko nepadarīsi (manuprāt tas tikai samudžina jau tā ierobežotās iespējas apkopot pilnvērtīgu informāciju, bet ne es to izdomāju). --anonīms 06:35, 16 martā, 2009 (UTC)

Par Prževaļski un Aleksandru III jau viss ir skaidrs - pirmais bija homoseksuālis un nebija pat tuvumā Gruzijai laikā, kad tika ieņemts Staļins, savukārt, kad Tbilisi viesojās cars, Staļina māte tur neatradās. Es tik domāju, ka tādas baumas nevajadzētu publicēt bez atsaucēm. Tāpat nopietni apšaubu praktiski jebkādas publikācijas, kas nākušas no Krievijas.... kā Jūs domājat?--Riharcc 17:19, 15 martā, 2009 (UTC)

Baumas, ja tās nav konkrētā laika vēstures avotos, tb jau pašas ir avots, mani neinteresē, tāpēc nevarēšu par šo tēmu spriest. No otras puses, Krievijā/Gruzijā ir daudz lielākas iespējas atrast kādu jaunu dokumentu par tēmu, nekā sēžot kur Londonā vai Rīgā un izmantojot tikai publikācijas (kas a priori ir autora subjektīvs viedoklis). --anonīms 06:35, 16 martā, 2009 (UTC)

Pret jebkuru publikāciju jāizturas ar veselīgu skepsi, ne tikai krievu, bet arī latviešu, angļu vai svazilendiešu. :) --Feens 19:42, 15 martā, 2009 (UTC)

Protams, bet ir uzticamāki un mazāk uzticami avoti. Bet krievu publikācijas par vēsturi 99% gadījumu ir, maigi izsakoties, apšaubāmas un es uz tādām nebalstītu NEVIENU rakstu. Tas, protams, ir tikai mans viedoklis.--Riharcc 19:55, 15 martā, 2009 (UTC)

Nu, cik esmu saskāries, nav tik traki. Tās publikācijas (diemžēl tāpat kā latviešiem) ir ārkārtīgi dažādas pēc kvalitātes. Atkal, tikai mans viedoklis. Nebalstīties uz Krievijas publikācijām, protams, ir Tava izvēle, kur citiem nebūtu, ko teikt. Vienīgi, nevar apriori, bez argumentiem, apgalvot, ka avots nepareizs tikai tāpēc, ka ir no Krievijas, ja kāds cits papildinājis rakstus ar šādām atsaucēm. Runa, protams, ir par nopietnām nevis pseido- zinātniskām publikācijām. --Feens 20:07, 15 martā, 2009 (UTC)

Biedr Феен, vai jums nešķiet ka jūs dzenat pārāk lielu sviestu? Es nekādīgi negribētu piekrist tam, ka latviešu publikācijās būtu sarakstīts tāds gemorojs kādu var palasīties tajā makalatūrā, kas tiek drukāta plašajām aprobežoto krievu masām. Jūs tāds aktīvāks sakarā ar rītdienu, neguļat, gatavojat pret-nacistu dzelkšņus? --Krishjaanis 20:35, 15 martā, 2009 (UTC)

Latviešu publikācijās "gemoroja" netrūkst, tb selektīvi atlasītas informācijas, apzināti ignorējot koncepcijai nevēlamo. Tas nu diemžēl ir visur, kur tēma saistīta ar jaunajiem laikiem, jo pēdējos 200 gadus valsts vara vēsturniekus izmanto valsts ideoloģiskās līnijas stiprināšanai. --anonīms 06:35, 16 martā, 2009 (UTC)

http://www.moonphaseinfo.com/. --Feens 20:40, 15 martā, 2009 (UTC)

Makalatūra laikam būtu vispiemērotākais vārds. Feen, es runāju par VĒSTURES publikācijām, nevis vispārīgi - šaubos, vai tā Krievijā vispār var būt zinātnes līmenī.--Riharcc 20:48, 15 martā, 2009 (UTC)

Man ir mazliet cits viedoklis. Katrai valstij ir savs propagandas aparāts (dažām smalkāks, dažām primitīvāks), kurš mēģina ietekmēt vēstures zinātni gan tieši (slēpjot dokumentus, piemēram) vai netieši (dodot grantus sev izdevīgiem vēsturniekiem). Pašreizējā momentā Krievijas demokrātija ir visai "īpatnēja", tādēļ ar vēstures pētniecību (konkrētāk, neseno XX gs. vēsturi) ir kā ir. Bet tas nevarētu nozīmēt, ka Krievijā nav nopietnu vēsturnieku un publikāciju. Rekur Prezidenta mājaslapā citēju prof. Feldmani ...krievu historiogrāfija par Molotova – Ribentropa paktu, Otrā pasaules kara izcelšanos joprojām ir ļoti raiba un tajā pārstāvēti vairāki, arī atzīstami viedokļi. Par personālijām - rekur Jurijs Afanasjevs - tulkots visās lielajās valodās, Lietuvas Ģedimina ordeņa kavalieris. Rietumu (ASV, Francijas) universitāšu goda doktors. --Feens 21:50, 15 martā, 2009 (UTC)

Ar to eksčekistu tev diskusija nekāda nesanāks - netērē laiku. Viņam jau lielāku meļu par latviešu vēsturniekiem laikam neatrast. --Krishjaanis 20:54, 15 martā, 2009 (UTC)

Krišjāni, ieskaties šeit [1]. --Feens 21:59, 15 martā, 2009 (UTC)

Atbilde īsta padomju funkcionāra garā - kā nevar ar kādu tikt galā, tā sūta uz psiheni. --Krishjaanis 07:22, 16 martā, 2009 (UTC)

Tad iesaki optimālāku variantu kā rīkoties publiskajā telpā, sastopoties diskusijā ar klaji subjektīvu (vienpusīgu), neargumentētu, agresīvu un rupju viedokli? Jebkurš psihiatrs apstiprinās, ka tas liecina vai nu par psihes problēmām, vai arī par fundamentālu neizglītotību un prastumu (tautas valodā sakot, "urliskumu"). Kā atšķirt un kā reaģēt? --anonīms 07:49, 16 martā, 2009 (UTC)

Ar atklātām stulbībām jārīkojas tā kā ar tām rīkojas jebkurš saprātīgs cilvēks - ignorē tās. Nevienam taču tas nav negaidīts pārsteigums, ka krieviem no ļoti gribās pārbūvēt savu mēsliem pilno vēsturi un uzbūvēt uz tiem pamatiem kaut kādu dižās nācijas ūbervēsturi, attiecīgi no tās "puses" neko īpaši sakarīgu sagaidīt nevarēs vēl gadus, nezinu, teiksim 500. --Krishjaanis 08:23, 16 martā, 2009 (UTC)

Dear Ričard, pastāv tāds unikāls jēdziens kā akadēmiskais stils. Nu un, ja autors tāda raksta, tad nav izšķirības kādas tautības šis ir. --Kurlandlegionar 22:05, 15 martā, 2009 (UTC)

Feen, bet kāda, tad ir šī krievu prof. specializācija? --Kurlandlegionar 22:08, 15 martā, 2009 (UTC)

Tieši raksta par XX gadsimtu, viņa redakcijā 1996.-1997. iznāca sešu sējumu Россия, XX век (Krievija, XX gadsimts). Bet, angliski, piemēram - Tsars — Bolsheviks — Primakov: [Russian Imperial policy] // Perspective: A publ. of the Inst. for the Study of conflict, ideology and policy at Boston Univ. 1999. March-Apr. Vol. 9, № 4. P. 4-6.--Feens 22:31, 15 martā, 2009 (UTC)

--> Kurlandlegionar un Feenam: Protams, ka ir arī kādas nopietnas un atzīstamas vēsturnieku publikācijas, bet kā lai tai visā makulatūras masā tās atsijā? Gribēju tik teikt, ka labāk nemaz nemēģinu un cenšos izmantot eiropiešu literatūras avotus. Kad vajag kādu informāciju par tehniskām lietām, parasti vispirms izlasu angļu Vikipēdiju, tad krievu un visbeidzot uzmetu aci arī vācu, bet, nu, vēsture.... kad vakar pārlaboju un papildināju par Staļina bērnību - krievu saitei nemaz aci neuzmetu...--Riharcc 06:14, 16 martā, 2009 (UTC)

Kā lai tai visā makulatūras masā tās atsijā? Te ir tā robežšķirtne starp vēstures kā faktu gūzmu un vēsturi kā zinātni, kas informāciju vērtē un interpretē. Tā kā vienīgais ceļš ir tomēr tos 4 gadus kā minimums fakultātē solu padeldēt, pie prof. Misāna un Zundas historiogrāfijas kursu iziet, pie prof Butuļa vēstures pētīšanas metodes un metodoloģiju apgūt, avotpētniecību izurbt. Un tad pēc šiem 4 gadiem nāk atklāsme, ka jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni, tb ellīgi grūti visā makulatūras masā atsijāt graudus no pelavām, lai nekristu pretējā galējībā (kā zinām, galējības principā ir vienādas, tikai pretēji polarizētas) un nesāktu ražot antimakulatūras makulatūru. --anonīms 06:41, 16 martā, 2009 (UTC)

--> Kikos, kādēļ izdzēsi par banku laupītāju un terorismu?????? Ja nepārzini tēmu - nelabo to!

Izdzēsu, tāpēc, ka tas nav būtiski. --Kikos 13:42, 16 martā, 2009 (UTC)

1) Gluži vienkārši neenciklopēdisks stils pirmajā teikumā aš visu biogrāfiju uzskaitīt. Vidusskolēnu sacerējumā tā var, bet ne enciklopēdijā. Neraksta, piemēram, par Ulmani "skolēns, students, revolucionārs, separātists utt.", bet vienā vārdā apzīmē ar "politiķis" (jo dzīves gājums jau tiek parādīts biogrāfijas aprakstā). 2) Pamatotas aizdomas, ka Kikos tēmā orientējas krietni labāk. --anonīms 13:44, 16 martā, 2009 (UTC)

Pirmajā rindokopā tiek rakstīta īsa, kodolīga informācija par personu. Tajā tiek aprakstīts, ar ko šī persona ir pazīstama plašākai pasaulei. Tas, ka viņš jaunībā ir laupījis bankas, šajā kontekstā ir mazsvarīgs. Arī terorisms ir visai diskutabls un grūti formulējams jēdziens, kurš vikipēdijā tādēļ tiek uzskatīts par POV. --Dainis 13:48, 16 martā, 2009 (UTC)

Mazsvarīgs ir subjektīvs jēdziens, bet Tev taisnība - kopējā kontekstā viņš vairāk pazīstams kā politiķis. Vari paskaidrot, ko nozīmē POV? Paldies jau iepriekš :)--Riharcc 13:54, 16 martā, 2009 (UTC)

POV - point of view - skatpunkts. VIkipēdijā nedrīkst rakstīt no viena skatpunkta, tā kā tas ir matemātiski neiespējams, tad sanāk ka liela daļa laika tiek patērēta skandāliem ar visādiem debīliķiem par to kas ir POV ne-POV. P.S. Arī tavs garadarbs par Biomateriālu centru ir POV, jo acīmredzams ka tu esi ar to tieši saistīits. --Krishjaanis 14:00, 16 martā, 2009 (UTC)

Par Biomateriālu centru runājam tā raksta diskusijā (rakstu vari izlabot, ja proti uzrakstīt labāk). Par Staļinu - nezinu, kādam jābūt cilvēkam, lai konkrētus faktus (neviens pasaulē nenoliedz, ka Staļins bija banku laupītājs un terorists) uzskatītu par skatu no viena skatpunkta. Vienīgi piekrītu Dainim par kopējo kontekstu pirmajā teikumā - cilvēkiem viņš tiešām pazīstams vairāk kā politiķis. POV būtu, ja es būtu uzrakstījis Staļins bija labs/slikts cilvēks.--Riharcc 14:11, 16 martā, 2009 (UTC)

Tev bez īpašības vārdiem jāapraksta ko viņš darījis, apmēram tā kā to darītu robots. Cilvēks izlasa un viņam nav itin nekādas emocijas pēc izlasītā, viņš ir tikai uzzinājis ko jaunu. Lūk ideālā vikipēdija. Tam visam es noticēšu tad, kad kāds uzsrakstīs NPOV rakstu par izvarošanu. --Krishjaanis 14:17, 16 martā, 2009 (UTC)

Par Prževaļski un Aleksandru III jau viss ir skaidrs - pirmais bija homoseksuālis.--Riharcc 17:19, 15 martā, 2009 (UTC)^{[nepieciešama atsauce]}Мартин Мягер 14:31, 9 februārī, 2011 (UTC)

Par sadaļu "Staļina darbība"

Sakiet, lūdzu, vai Staļins savā amatā tikai organizēja represijas, parakstīja nāves spriedumus un izsūtīja veselas tautas? Varbūt, ir jēga pārstrādāt šo sadaļu, lai Staļina darbība būtu attēlota pilnībā? 90.130.66.4 18:00, 28 decembrī, 2012 (UTC)

laipni lūdzam. šo enciklopēdiju var papildināt jebkurš. --Biafra (diskusija) 18:36, 28 decembrī, 2012 (UTC)