Diskusija:Lielā spēle
 |
Šis raksts ir bijis laba raksta kandidāts no 2009. gada 7. jūlija līdz 2009. gada 20. jūlijam. Ar balsojumu var iepazīties šeit. |
Ieteikumi, kamēr raksts vēl smilšu kastē
[labot pirmkodu]Lielās līnijās ok, varbūt izņemot lielo burtu lietošanu terminos "Angļu-krievu" un tamlīdzīgos. Par vēsturiskajiem vārdiem un nosaukumiem uzjautā Lietotājs:Anonīms, viņš spēs kvalificētāk palīdzēt. --Kikos 08:43, 26 martā, 2009 (UTC)
- Tad Tu iesaki Angļu-krievu, pareizi sapratu? Paldies, pajautāšu Anonīms arī.--Riharcc 08:45, 26 martā, 2009 (UTC)
Doktora disertācijas cienīgu apjomu grasies vienā rakstā sadzīt. :) Ar "cars Pāvels" acīmredzot domāts imperators Pāvils I Romanovs. - Impēriju interešu sfēras krustošanās kā rusofobijas iemesls visai apšaubāms - var jau būt, ka kādam krievam tā var šķist, taču man šķiet, ka ne jau nu kazaku reids būtu tam par iemeslu (tb rusofobijai Britānijā ar tēmu nav sakara). - Tai laikā bija Osmaņu impērija, nevis Turcija, kas nonāca Rietumu lielvalstu ekspansijas sfērā. - ar Horasanu un Heratu, tb garumzīmju lietošanu vietvārdos, ietaiktu jautāt Kikosam - viņš specs īpašvārdos un ģeogrāfijā. Vismaz es ar neuzticību raugos uz modi likt garumzīmes aš katrā svešvārdā, ko tik var atrast. - "Dostmuhameds" tāds aizdomīgs vārds, tb saliktenis, ko krievu valodā ar defisi atdala. Iesaku pārbaudīt precīzāk "Dosts Muhamads" vai kā savādāk. - "krievu karaspēka pulks (iespējams, dezertieri)" - t.s. Persijas kazaku pulks, ļoti interesanta tēma, atsevišķa raksta vērta. - Ieteiktu lietot nevis "Ahmedšāhs", bet šahs Ahmeds. - Nevis "Dizraelijs, bet "Bendžamins Dizraeli". - Nevis "hanāti", bet "hanistes" (līdzīgi kā karalistes). - "Šeralī" tāds aizdomīgs vārds. - Tā tāda mode garumzīmes likt visur, piem., "Kērzons"? Tad jau visur, tipa Kīplīngs, Pāvīls, Mūhāmēds, Jānghāzbēnds, Nīkōlājs Pržēvāļskīs, Bēndžāmīns Dīzrāēlī utt.? :) --anonīms 10:28, 26 martā, 2009 (UTC)
- Paldies par ieteikumiem - visus ģeogrāfiskos nosaukumus (Herāta utt) pirms raksta ievietošanas šā vai tā pārbaudīšu jaunajā (tajā milzīgajā) atlantā, ko nesen izdeva Jāņa sēta. Par uzvārdiem - kā jau minēju, tie nav manis tulkoti, bet no grāmatas Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz amerikāņiem, bet arī man daudzi likās aizdomīgi, tādēļ jums ar Kikosu pārjautāju.--Riharcc 10:41, 26 martā, 2009 (UTC)
- Es Tavā vietā skaldītu, tb sākumā definīcija, tad hronoloģiskā secībā visa interešu sadursmju virkne, par katru veidojot atsevišķu rakstu. Citādi sapīsies informācijas gūzmā, svaidoties no augstās politikas un robežu izmaiņām līdz it kā sīkām robežsadursmēm. (P.S. Персидская казачья бригада) --anonīms 11:02, 26 martā, 2009 (UTC)
- Es tomēr palikšu pie šādas struktūras, jo vairāk vai mazāk tā ir līdzīga arī angļu versijā (kur arī vislielākais uzsvars ir uz angļu-afgāņu kariem). Par kazakiem persiešu armijā - man šķiet, ka Tevis piedāvātie nebūs īstie, jo ir saformēti daudz vēlāk nekā šajā rakstā minētie (attiecīgi 1837. un 1882. gadā).--Riharcc 11:21, 26 martā, 2009 (UTC)
- Veiksmi. :) Kad būsi salicis, nesteidzoties izej cauri un pieslīpē stilistiskās nianses, piemēram "iekaroja Armēniju" vietā "iekaroja Armēnijas kalnieni", jo tādas Armēnijas tai laikā nebija, u.tml. sīkumus, ko pats kā autors pamani tikai pēc laika pārlasot. P.S. Skaidrs, ka šie nav tie kazaki, tak man šķita, ka uz "spēles" pēdējo fāzi attiecas un Tev varbūt noderēs. --anonīms 20:32, 28 martā, 2009 (UTC)
- Es tomēr palikšu pie šādas struktūras, jo vairāk vai mazāk tā ir līdzīga arī angļu versijā (kur arī vislielākais uzsvars ir uz angļu-afgāņu kariem). Par kazakiem persiešu armijā - man šķiet, ka Tevis piedāvātie nebūs īstie, jo ir saformēti daudz vēlāk nekā šajā rakstā minētie (attiecīgi 1837. un 1882. gadā).--Riharcc 11:21, 26 martā, 2009 (UTC)
- Es Tavā vietā skaldītu, tb sākumā definīcija, tad hronoloģiskā secībā visa interešu sadursmju virkne, par katru veidojot atsevišķu rakstu. Citādi sapīsies informācijas gūzmā, svaidoties no augstās politikas un robežu izmaiņām līdz it kā sīkām robežsadursmēm. (P.S. Персидская казачья бригада) --anonīms 11:02, 26 martā, 2009 (UTC)
Publicētā raksta diskusja
[labot pirmkodu]Teicams rakstsGaujmalnieks 15:21, 28 martā, 2009 (UTC)
- Lietotājam Anonīms: Ar Turcija un Armēnija domāts teritoriju nosaukums nevis oficiālas valsts nosaukums. Arī terminu Latvija lietoja jau ilgi pirms 1918. gada 18. novembra, tāpat kā Somija, Polija (periodā pēc pēdējās Polijas dalīšanas līdz Pirmā Pasaules kara beigām, kad tāda Polijas valsts neeksistēja), Ukraina utt. Vārds Turcija daudz precīzāk norāda teritoriju Osmaņu impērijā un tika lietots jau pirms Osmaņu impērijas sabrukšanas. Arī Armēnija, ja nemaldos, ir pieminēta jau bībelē (lai gan tās teritorija no mūsdienu Armēnijas, protams, atšķīrās). Vārdu Turcija nomainīju pret Osmaņu impērija, bet Armēnija atstāju, jo nedomāju, ka šis vārds varētu kādu mulsināt. Ja domā, ka man nav taisnība vari pārlabot uz mūsdienu Armēnijas teritorija, Armēnijas kalniene vai kā citādi, ja esi pārliecināts, ka tā būs pareizāk. Ceru ievēroji, ka ņēmu vērā Tavus ieteikumus par pareizāku persiešu/puštunu personvārdu latviskošanu.--Riharcc 15:36, 29 martā, 2009 (UTC)
Ģeogrāfisko objektu latviskojuma pamatojums
[labot pirmkodu]Lai nevienam nerastos nekādu jautājumu par ģeogrāfisko nosaukumu latviskošanu, tad sekojošie objekti latviskoti pēc Lielā Pasaules atlanta (Jāņas Sēta, 2008), kas pašlaik (4.04.2009.) uzskatāms par autoratīvāko avotu ģeogrāfisko nosaukumu latviskošanā:
- Dehrādūna, Lhasa, Siņdzjana (101.lpp)
- Hiva, Samarkanda, Mazārešarīfa, Buhāra un Merva (107.lpp)
- Horasāna, Herāta, Kandahāra, (113.lpp)