Pāvils I Romanovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pāvils I
Павел I
Paul i russia.jpg
Krievijas imperators
Amatā
1796. gada 6. novembris — 1801. gada 12. marts (kronēts 1797. gada 5. aprīlī)
Priekštecis Katrīna II Lielā
Pēctecis Aleksandrs I

Dzimšanas dati 1754. gada 20. septembrī
Vasaras pils, Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 1801. gada 12. martā (46 gadu vecumā)
Mihaila pils, Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Pētera un Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija
Dinastija Romanovu dinastija
Tēvs Pēteris III
Māte Katrīna II Lielā
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Natālija Aleksejevna
2.Marija Fjodorovna
Bērni 10 bērni, to skaitā Aleksandrs I, Konstantīns Pavlovičs, Aleksandra Pavlovna, Jeļena Pavlovna, Marija Pavlovna, Katrīna Pavlovna, Anna Pavlovna, Nikolajs I, Mihails Pavlovičs
Reliģija pareizticība
Paraksts SignaturePaulI.jpg

Pāvils I (krievu: Павел I Петрович Романов; dzimis 1754. gada 20. septembrī, miris 1801. gada 12. martā) bija Krievijas impērijas ķeizars laikā no 1796. līdz 1801. gadam, arī nominālais Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1754. gada 1. oktobrī (13. oktobrī pēc jaunā stila) ķeizara Pētera III un viņa sievas Katrīnas II ģimenē. 1773. gadā Pāvils aprecējās ar Hesenes-Darmštates princesi Luīzi (Wilhelmina Luisa von Hessen-Darmstadt), pareizticībā kristīta kā Natālija (Наталья Алексеевна), kas pēc trim gadiem mira dzemdībās. Šajā pašā 1776. gadā viņš aprecējās ar Virtembergas princesi Sofiju (Sophia Dorothea Augusta Luisa von Württemberg), pareizticībā kristīta kā Marija (Мария Фёдоровна). Viņu laulībā piedzima 10 bērni.

1783. gadā Katrīna II piešķīra lielkņazam Gatčinas muižu un izsūtīja no Sanktpēterburgas. Ar māti viņam bija ļoti sliktas attiecības (to skaidro ar to, ka Pāvils nespējis samierināties ar to, ka pēc Katrīnas pavēles noslepkavots viņa tēvs; savukārt Katrīna atņēma viņam abus vecākos bērnus, ar kuru audzināšanu nodarbojās pati). Gatčinā viņš nodarbojās ar pašizglītošanos, ģimenes dzīvi un savas t.s. "Gatčinas armijas" apmācību (imitējot Pēteri I, viņš nokomplektēja pāris bataljonus karavīru, kuru apmācība un komandēšana bija viņam lielāka izklaide nekā medības).

Pēc Katrīnas II nāves 1796. gada Lieldienās Pāvils tika kronēts par Krievijas impērijas ķeizaru.

1801. gada 11. martā (23. martā p.j.st.) ar gvardes palīdzību īstenotā atentātā imperators Pāvils I tika nogalināts.

Iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1797. gada sudraba rublis

Sāka ar no Pētera I, Elizabetes un Katrīnas II mantotās valsts pārvaldes sistēmas pārkārtošanu. Viņš anulēja Pētera I troņa mantošanas likumu, saskaņā ar kuru imperators pats ieceļ troņmantnieku, un izveidoja konkrēti formulētu un labi pārdomātu troņa mantošanas kārtību, liedzot tronī kāpt uzurpatoriem. Reorganizēja Krievijas impērijas armiju pēc Prūsijas armijas parauga; reformēja gvardi, demobilizējot karadienestam nederīgos virsniekus (no 182 gvardes kavalērijas pulka virsniekiem dienestā palika tikai 2), tika demobilizēti visi virsnieki, kuri neieradās saskaņā ar rīkojumu kara kolēģijā apstiprināt, ka atrodas aktīvajā dienestā (daudzi muižnieku bērni bija "pierakstīti" pulkos kā virsnieki, saņemot virsnieka algu un izdienas pakāpes, būdami vēl zīdaiņi). Reaģējot uz revolūciju Francijā, pastiprināja cenzūru, uz laiku aizliedza muižnieku bērniem doties studēt uz Rietumeiropu, aizliedza ievest no Rietumeiropas literatūru, slēdza privātās tipogrāfijas. Samazināja muižniecības privilēģijas, aizliedza muižniekiem prasīt no dzimtcilvēkiem pildīt klaušas svētdienās un vairāk nekā 3 dienas nedēļā.

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas impērija iekļāvās pret revolucionāro Franciju vērstajā koalīcijā, kuru veidoja Lielbritānijas karaliste, Austrija, Osmaņu impērija, Abu Sicīliju karaliste. Par impērijas karaspēka virspavēlnieku tika iecelts Aleksandrs Suvorovs, kam koalīcija uzticēja komandēt arī austriešu spēkus. 1798. gadā apvienotā Krievijas-Austrijas armija vairākās kaujās sakāva revolucionārās Francijas spēkus Ziemeļitālijā, 1799. gadā veica slaveno karagājienu pāri Alpiem. Pēc diplomātisko nesaskaņām ar Austriju Krievijas armija tika atsaukta atpakaļ.

Bija Maltas bruņinieku ordeņa lielmestrs un protektors.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992 г.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastijas valdnieks Lesser Coat of Arms of Russian Empire.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Katrīna II
Krievijas imperators
1796.-1801.
Pēctecis:
Aleksandrs I