Diskusija:Nikolajs Berzarins

Bērzariņš ir tikai Latvijā sastopams uzvārds, par Berzarina tēva Erasta (Ernesta) Bērzariņa izcelsmi no Vidzemes guberņas ir pieminējuši vairāki autori. Zināms, ka 19. gadsimta vidū, Vidzemes zemniekiem pārejot krievu pareizticībā, Vidzemes zemniekiem rusificēja vārdus, tā Ernests tapa par Erastu.--Pirags (diskusija) 2016. gada 22. marts, plkst. 13.08 (EET)

Tu domā, ka tēvs bija pārgājis pareizticībā un tāpēc mainījās? Man vnk prātā palicis, ka vienā krievu biogrāfiskajā aprakstā (Скоробогатов, Василий. Генерал Берзарин. Дойти до Берлина. М.: Эксмо, 2007, 380 с) bija minēts, ka viņiem ģimenē dzīvojis arī vectēvs, kurš bija Krievu-japāņu kara veterāns, tas ir, nevar būt arī tā, ka tāds vārds tēvam jau bija dots pie dzimšanas? Par to izcelsmi strīdīgs jautājums, krievu autoru darbos pat ir absolūti noliegta kāda latviska izcelsme, kaut arī pareizi norādi arī uz pirmajiem vārdiem — viņiem visiem ģimenē bija vārdi, kurus lieto arī latvieši, vismaz par māsu un brāli[?] tā palicis prātā. --Zemgalietis (diskusija) 2016. gada 22. marts, plkst. 16.24 (EET)

No Скоробогатов, Василий. Генерал Берзарин. Дойти до Берлина.: Фамилия у тебя знатная, варяжская. Расшифровка с варяжского: “горная ветвь”, “кряж”. В Лифляндии этим словом пользуются и нынче. Так-то — Берг-Зарин!--Pirags (diskusija) 2016. gada 22. marts, plkst. 22.12 (EET)