Diskusija:Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Par veidni {{apšaubīts}}
Man šķiet, ka korektāk būtu norādīt, tieši kura avota skaitļi šķiet nekorekti, jo par šo tēmu katrs autors dod savu statistiku (kā jau tekstā minēts: "precīzas uzskaites šajā visai haosa pārņemtajā laikā nebija"). Jo lai apšaubītu pilnīgi visu (pašu Avalovu, Radziņu, arhīva materiālu ticamību), vietā derētu likt kādu, kurš ir ticamāks. Personīgi es tik labi tēmā neorientējos, lai noteiktu, kurš ir ticamāks. ;) --anonīms 16:53, 4 februārī, 2010 (UTC)
- Problēma ir tāda, ka nav skaidri izklāstīts, kas no kura avota nāk. Tur ir ispirms 40000 tad Bermonta teksti un tad teikts "bija tā" par 12 000 ~~Xil (saruna) 17:08, 4 februārī, 2010 (UTC)
- Hmm, bet ir atsauces. Kāpēc vajadzīga veidne? Tb, kāds vidējais aritmētiskais ir jārēķina? Iespējams, ka no ievadteikuma būtu jāpārvieto tas skaitlis uz tekstu, bet visā pārējā neredzu ne mazākā pamata tai veidnei. --Zemgalietis 17:31, 4 februārī, 2010 (UTC)
- Taisnība jau Tev ir. Lai gan veidne ne pārāk atbilstoša. Mājās palūkošu - LVVA izdevums par šo tēmu plauktā stāv, tb paņemšu arhīva datus kā pamatskaitļus, pieliekot visus Radziņus un Avalovus pie piezīmēm kā papildus datus. --anonīms 11:54, 5 februārī, 2010 (UTC)
- Tev ievadā joprojām ir 12 000 un starp citu mani konkrēti interesēja krievu skaits šai armijā, ir informācija ? Jo patiesībā es te ieskatījos, jo en.wiki vienam trolim bija problēmas kā rezultātā es rakstā par Latviju izmainīju formulējumu "vācu/krievu armija" uz "galvenokārt vācu" lai novērstu iespējamus pārpratumus (vismaz man vēsturē mācīja, ka vācieši necīnījās, ne latviešu, ne krievu pusē)~~Xil (saruna) 21:56, 5 februārī, 2010 (UTC)
- No visa karavīru kopskaita aptuveni 1/6 daļa (t.i. 16-20%) bija krievi, bet pārējie - vācieši (vairākas daļas tika saformētas tikai no Vācijas armijas demobilizētajiem karavīriem, kuriem Golcs labprāt ļāva šādi mainīt karogu) un vācbaltieši (bijušie landesvēristi) - to min A.Bambals (Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 78. lpp.), un ja viņš nav pagaidām saskaitījis precīzāk, tad neviens, jo Bambals pats LVVA strādā tieši ar šiem fondiem un ir pedants). Savukārt juridiski tā skaitījās Krievijas "balto" armija, par kādu to atzina Krievijas "augstākais vadītājs" admirālis A.Kolčaks, un norīkoja Krievijas ziemeļrietumu armijas komandiera N.Judeniča pakļautībā (pie kura uz Petrogradas pievārti Bermontam savu armiju vajadzēja vest). --anonīms 12:07, 7 februārī, 2010 (UTC)
- Tev ievadā joprojām ir 12 000 un starp citu mani konkrēti interesēja krievu skaits šai armijā, ir informācija ? Jo patiesībā es te ieskatījos, jo en.wiki vienam trolim bija problēmas kā rezultātā es rakstā par Latviju izmainīju formulējumu "vācu/krievu armija" uz "galvenokārt vācu" lai novērstu iespējamus pārpratumus (vismaz man vēsturē mācīja, ka vācieši necīnījās, ne latviešu, ne krievu pusē)~~Xil (saruna) 21:56, 5 februārī, 2010 (UTC)
- Taisnība jau Tev ir. Lai gan veidne ne pārāk atbilstoša. Mājās palūkošu - LVVA izdevums par šo tēmu plauktā stāv, tb paņemšu arhīva datus kā pamatskaitļus, pieliekot visus Radziņus un Avalovus pie piezīmēm kā papildus datus. --anonīms 11:54, 5 februārī, 2010 (UTC)
lielais vai mazais burts?
[labot pirmkodu]man tradicionāls jautājums (zinu ka esu visiem apnicis): vai ir kāds pamats rakstīt brīvprātīgo ar lielo burtu? redzu, ka dažādās vietās (arī vikipēdijas iekšienē) ir lietots dažādi. --Biafra 21:11, 24 janvārī, 2011 (UTC)
- Jā, aiz vietvārda ir jāliek lielais burts, brīvprātīgie nu nekādi nevar būt nomenklatūras vārds ~~Xil (saruna) 10:17, 26 janvārī, 2011 (UTC)
- es īsti nezinu ko nozīmē nomenklatūras vārds :( taču šādas brīvprātīgo armijas bija vairākas Dienvidu, Rietumu utt. --Biafra 11:04, 26 janvārī, 2011 (UTC)
- Manuprāt ezers, jūra, sala utt. ~~Xil (saruna) 12:10, 26 janvārī, 2011 (UTC)
pie kam vēl ir jautājums vai pareizi nav Rietumu brīvprātīgo armija? --Biafra 13:36, 26 janvārī, 2011 (UTC)šito atceļam, droši vien. bet jautājums par mazo burtu joprojām aktuāls. --Biafra 16:44, 26 janvārī, 2011 (UTC)- Ja uzskatām šo armiju par organizāciju, tad lielo burtu vajag (ar lielo burtu raksta kā ievadītājvārdu, kas parasti ir īpašvārds, tā diferencētājvārdu). --ScAvenger 18:01, 26 janvārī, 2011 (UTC)
- Manuprāt ezers, jūra, sala utt. ~~Xil (saruna) 12:10, 26 janvārī, 2011 (UTC)
- es īsti nezinu ko nozīmē nomenklatūras vārds :( taču šādas brīvprātīgo armijas bija vairākas Dienvidu, Rietumu utt. --Biafra 11:04, 26 janvārī, 2011 (UTC)
Rietumkrievijas vai Rietumu?
[labot pirmkodu]- Es izvēlējos Eiropas tradīciju saukt to par Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju (vācu: Die Westrussische Befreiungsarmee, angļu: West Russian Volunteer Army), kaut arī krievi to devē par Rietumu Brīvprātīgo armiju (krievu: За́падная доброво́льческая а́рмия). Tas padara šo jēdzienu globālāk saprotamu, bez tam vairākums tās karavīru runāja vāciski un lietoja šo nosaukumu.--Pirags (diskusija) 07:03, 11 novembrī, 2012 (UTC)