Diskusija:Veģetārisms

Šis raksts ir Vikipēdijas latviešu valodā labs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2008. gada 2. augustā.

Šis raksts ir bijis vērtīga raksta kandidāts latviešu Vikipēdijā. Skatīt diskusiju (noraidīts 2008. gada 29. oktobrī).

Visā visumā raksts ir ļoti jauks un labs (varētu pat teikt, ka šo rakstu var izmantot kā paraugu "Kādam jābūt labam rakstam Vikipēdijā"), taču lasot rakstu visu laiku fonā skan tāda sīka augstprātīga balstiņa - veģetārieši ir cilvēces glābēji, veģetārieši mīl Āfrikas badacietējus, gaļēdāji nogalina Zemi, nēēd gaļu - ēd zāli. Mazlietiņ ož pēc tāda gaļēdājus nosodoša raksta un es, personiski, jūtu mazu POV - neatradu (varbūt slikti lasīju) veģetārisma negatīvo pusi - neticās ka tādas nav vispār. --Krishjaanis 08:31, 17 jūlijā, 2008 (UTC)

Tieši tā - ja ir sadaļa "Veģetārisma plusi veselībai", tad ir jābūt arī sadaļai "Veģetārisma negatīvā ietekme uz veselību". Un tāda pavisam noteikti ir - vēl nesen par to lasīju kādā nopietnā žurnālā (vajadzēs sameklēt). --ScAvenger 09:09, 17 jūlijā, 2008 (UTC)

Klasisks vienpusējs pašreklāmas rakstiņš. Man tā vien nagi niez ieviest tur apakšnodaļu "Zināmākie veģetārieši cilvēces vēsturē", kur goda vietā, protams, gozēsies Ādolfs Hitlers. ;) --anonīms 10:55, 18 jūlijā, 2008 (UTC)

Raksts ir praktiski 1:1 tulkojums no [versijas] (vēl nav pievienota uztura sadaļa un fragmenti par reliģiju ir atsevišķā šķirklī). vai uzskatāt, ka angļi pieļautu šādu izgājienu - "Klasisku vienpusēju pašreklāmas rakstiņu"? Godīgi sakot par klasiski veģetāru uzturu tiešām nav viegli atrast kritisku informāciju (vairāk ir par vegānismu un konkrētiem argumentiem, kas tiek izmantoti veģetārisma popularizēšanai). Lūdzu - ja atrodat, Jūsuprāt, pienācīgi kritisku materiālu - lieciet tik klāt! --Sandris.Ā 13:15, 18 jūlijā, 2008 (UTC)

Cienītais, nebūt nevēlos jaukties cita darbā, it sevišķi, kurš vēl nav pabeigts. Uz britu vikipēdiju jūsu vietā nepaļautos - tur tādi paši tirliņi kā mēs priekšā, un nedomāju, ka jūs vai kāds cits būtu neizglītotāks par britu jaunuvi, kura uzmeikojusi no žurnālu citātiem kopsavilkumu. Jūs jau pats redzat, ka pamatā tā ir šīs visnotaļ veselīgās diētas popularizēšana, lidz ar to automātiski sanāk vienpusīga. Atsauču pietrūkst. Daudz kas lieks (piemēram, neredzu, ko pierāda informācija, ka daļa budistu esot veģetārieši, ja savukārt citi budisti ēd gaļu un galē cilvēkus/dzīvniekus bez problēmām). Atminos visai nesen kur publiskajā sfērā manīju mediķu norādi, ka veģetārieši esot cukurslimnieku un aknu slimnieku riska grupā - lielāka iespēja saslimt (bet info meklēt negrasos, jo ir ko darīt arī bez tā). Var tak pagooglot un daudz kas interesants par tēmu izleks. :) --anonīms 13:32, 18 jūlijā, 2008 (UTC)

Vai tad angļu vikipēdiju veido tikai briti nevis arī amerikāņi, austrālieši, kanādieši un vesels bars citu? Tas man liek uz angļu rakstiem skatīties ar daudz drošāku sirdi par to, ka tur nebūs fufeļu. :) Jā, tiešām šis raksts nav melnbalts ar 50:50 sadalītiem argumentiem par/pret veģetārismu. Un nedomāju, ka tam tā par katru cenu vajadzētu būt - būtu jārunā par konkrētu argumentu/faktu/atsauču klāt(ne)esamību. Pašlaik tulkojamā daļa ir pabeigta - tāpēc nevienam vairs nebūtu jābaidās, ka jauksies svešā darbā.

Raksts tiešām ir garš, tāpēc, iespējams, nenāktu par ļaunu to sadalīt vai saīsināt. Taču, piemēram, fragments par budismu man nešķiet lieks - tas atrodas sadaļā par reliģiju, kam, manuprāt, jāvēsta par veģetārisma savietojamību ar dažādu reliģiju uzskatiem. Par šo lietu izvērstāk vajadzētu (un ir) šķirklī Veģetārisms reliģijā. Bet kāpēc šeit salikāt tās saites? --Sandris.Ā 02:26, 25 jūlijā, 2008 (UTC)

Es biju domājis to, ka šaubos, vai angļu vikipēdiju rakstījis dietologs ar perfektām zināšanām cilvēka organisma fizioloģijā. Tur, tāpat kā dievzemītē, lielākā daļa rakstītāju ir entuziasti, savukārt medicīnas tēmas, manuprāt, prasa padziļinātas zināšanas. Bet ne par to stāsts - neesmu ārsts, līdz ar to šo aspektu nevaru izvērtēt. Es par paša raksta loģisko argumentāciju, kas aiz matiem pievilkta, tb argumentācijas praktiski nav. Norādīšu tikai šādus piemērus, kurus ieteiktu argumentēt nopietnāk, lai raksts nepaliktu kā viens no daudzajiem pieņēmumiem:

Apraksts par budismu dod tikai tādu informāciju, ka tam ar veģetārismu tāds pat sakars kā filatēlistu pulciņiem, tb ir pret vardarbibu, bet ja gribas ēst, tad ēd (tb nav norādīti reliģijas pamatpostulāti, kuros iekļauti veģetārisma principi, kaut tādi ir). Tikpat labi varēja rakstīt, ka liela daļa tālbraucēju šoferu ir veģetārieši, vēl lielāka daļa ir pret vardarbību, tātad taisām sadaļu "Tālbraucēji šoferi un veģetārisms". ;) Tb lielākajā daļā budisma sektu ir teoloģiski noformulēts aicinājums uz veģetārismu, taču tas netiek pieminēts, iztiekot ar tukšām frāzēm - acīmredzot autors vienkērši neorientējas budisma pamatpostulātos.
"Korāns atļauj gaļas ēšanu, tomēr tajā ir ieteikts uzturā lietot veselīgu barību, un daudzi musulmaņi secina, ka ar to domāts veģetārs uzturs." - Te jāpiebilst, ka tikpat daudzi musulmaņi tā neuzskata, savukārt pašos islama postulātos nekā par veģetārismu nav - mākslīgi izdomāta piesaiste, kas izraisīs neizpratni katrā, kurš orientējas islamā.
"Gaļas ēšana kristiešiem ir atļauta, taču nav ieteicama." - Tīrā fantāzija, kas izraisīs labākajā gadījumā smaidu jebkurā, kurš kaut mazliet orientējas jūdeokristietībā. Citāts Apustuļu darbi 15:28-29 ir norāde uz jūdaisma upurēšanas tehniku, tb nevis nenogalināt un neēst gaļu, bet gan nogalināt upuri pareizi un notecināt asinis, jo tās aizliegtas (nevis gaļa). Pērējie citāti vienkārši neatbilst tēmai, jo attiecīgajā vietā Bībelē runa ir pavisam par ko citu. Tikpat labi var uzrakstīt "kanibālisms un kristietība", balstoties uz citātu "ēdiet, tā ir mana miesa, dzeriet, tās ir manas asinis". :) Piezīme par "pieņēmumu" par Dieva patiesajiem plāniem ir cool - ne kurš katrs atļausies spriest, ka zina labāk, kas Kungam bijis padomā. It sevišķi pēc stāsta par Kainu un Ābelu, kur Dievs noraida veģetāro upuri un pieņem asins upuri. Taču acīmredzot britu versijas autors Bībeli nav lasījis. Vienīgais citāts, kas atbilstu tēmai, ir Pāvila vēstule romiešiem 14:20-21, taču diemžēl tas visā Bībelē būs viens no nedaudzajiem, pretējo jūrā (starp citu, pie praviešiem ko varētu piemeklēt).

Rezumējot: Vienīgās reliģijas, kurās konceptuāli tiek atbalstīts veģetārisms, ir hinduisms un atsevišķi budisma virzieni. Islamam un kristietībai ar to nav nekāda sakara (ja kāds musulmanis vai kristietis ir veģetārietis, tad tā ir viņa individuāla izvēle, nevis reliģijā sakņoti uzskati). Raksts ir subjektīvs, ar selektīvi pievilktiem citātiem, autoram neorientējoties attiecīgajā reliģijā, bet ļoti vēloties to saistīt ar veģetārismu, tb diemžēl dzeltenās preses līmenī - zinātājam izraisīs smaidu un skeptisku attieksmi pret vikipēdiju kā ziņu avotu. :( To var uzrakstīt daudz precīzāk, argumentētāk un loģiski pamatotāk. --anonīms 03:33, 25 jūlijā, 2008 (UTC)

Paldies par plašajiem komentāriem un ieteikumiem! Šīs diskusijas beigu daļu pārnesu un turpinu raksta Veģetārisms reliģijā diskusiju lapā. --Sandris 00:46, 29 jūlijā, 2008 (UTC)

Veģetārisms - uztura veids jeb dzīvesveids?

Visās man zināmajās valodās (izņemot krievu) to sauc par uztura veidu. Veģetārisms kā dzīvesveids varētu būt atsevišķs raksts ar otru nosaukumu "ētiskais veģetārisms", jo veģetārismu var nākties izvēlēties arī kādas vēdera kaites dēļ (un pa retam iekost kādu gaļas kumosu paciešot problēmas) un tad to būtu jocīgi saukt par dzīvesveidu... Balsoju par to, ka galvenajā rakstā par veģetāŗismu to būtu jāsauc par uztura veidu! --Sandris.Ā 08:54, 18 jūlijā, 2008 (UTC)

Piekrītu. Tas tomēr ir veids kā (ko) cilvēks ēd. Motivāciju un kaut kādas papildus lietas katrs var piedomāt pats un saukt to arī par dzīvesveidu. --Krishjaanis 09:05, 18 jūlijā, 2008 (UTC)

Ja raksts būtu nosauks "Veģetārais uzturs", tad to varētu saukt par "uztura veidu". Neliels citāts no [1]: "Uzturs jeb barības vielas ir nepieciešamas normālu dzīvības procesu uzturēšanai organismā. Uzturs ir organisma enerģijas avots, kas nodrošina fizisko aktivitāti un organisma iekšējo orgānu funkcijas."

Iespējams, ka raksts ir jāsadala divos, no kuriem "Veģetārisms" ir jāraksta par pašu dzīvesveidu vai kustību, bet "Veģetārais uzturs" — tieši par uzturu. --Dainis 09:24, 18 jūlijā, 2008 (UTC)

Baidos, ka taisot rakstu "Veģetārais uzturs" tam līdzi brauktu arī iemesli šāda uztura izvēlei - tātad ētiskie, veselības, ekoloģijas, reliģijas u.c. aspekti - tā, ka, manuprāt, no sākotnējā teksta īsti nekas nepaliktu. Rakstā, kur veģetārisms ir definēts kā dzīvesveids vajadzētu būt daudz kam vairāk par ēdiena izvēles iemesliem - bet šaubos, ka ir kāds viens uz veģetārismu attiecināms šādu lietu kopums. "Veģetārais uzturs" nav arī tas pats, kas "veģetārā virtuve". --Sandris.Ā 02:26, 25 jūlijā, 2008 (UTC)

Ja nevienam nav iebildumu, raksta sākumu mainīšu šādi:

Veģetārisms ir ~~dzīvesveids, kad uzturā tiek lietoti~~ uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa, tai skaitā zivis, putnu gaļa un vēžveidīgie). Plašākā nozīmē par veģetārismu mēdz runāt arī kā par dzīvesveidu, jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem. --Sandris.Ā 12:06, 28 jūlijā, 2008 (UTC)

Labs raksts

Interesanti - labs raksts, bet sadaļā "Veģetārisma kritika" parādās dzēšanas veidne. --Papuass 21:01, 19 augustā, 2008 (UTC)

Kad raksts tika atzīts par labu, tā tur nebija, turklāt dzēšanas veidnes izmantošana tādā veidā (proti ierosinot dzēst atsevišķu sadaļu, ne visu rakstu) un ar tādu pamatojumu ir visai apšaubāma ~~Xil (saruna) 21:13, 19 augustā, 2008 (UTC)

Mums jau laikam nemaznav dzēšanas/labošanas veidņu, kas paredzēta tikai atsevišķai sadaļai. Bet runājot par šo gadījumu - patiesībā nesaprotu, kāpēc neviens acīgais (bez Krishjaanja) nav klasificējis šo daudzpusīgo bezatsauču papildinājumu kā "murgu" vai sava veida "pusvandālismu"? Vai par to jālemj tiem, kas rakstu ir veidojuši?

P.S. Šķiet, ka autors ir tomēr nedaudz centies to padarīt par mazāk līdzīgu vandālismam - pievienojot vismaz pirmajām divarpus rindkopām iekšējās saites. :) --Sandris 15:50, 20 augustā, 2008 (UTC)

Vispār jau jā - par raksta saturu jālemj to uzlabot ieintresētajām personām, ja tu pamatotu iemeslu dēļ nodzēs un tam otram tas nepatīk un tekstu ieliek atpakaļ tad lieta ir jāizdiskutē un jāmēģina panākt vienošanos (un tieši tāpēc IMHO ir nejēdzīgi likt raksta vidū dzēšanas veidnes - prieks tam ir POV un apšaubīts) ~~Xil (saruna) 17:04, 20 augustā, 2008 (UTC)

OK. Tādā gadījumā es šo eseju dzēšu un piedāvāju Anonīmajam papildinātājam no šīs esejas atlasīt nopietnāko informāciju un (vēlams ar atsaucēm) pievienot to attiecīgajās šī raksta sadaļās - piemēram, informāciju par augu neirobioloģiju pievienot ētikas sadaļai, par seksuālo aktivitāti - deomogrāfijas sadaļai, bet citātu no Bībeles pievienot rakstam Veģetārisms reliģijā. --Sandris 18:09, 20 augustā, 2008 (UTC)

Definīcija

1. teikums - Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa, tai skaitā zivis, putnu gaļa un vēžveidīgie).

Jautājums - vai cilveki, kuri nelieto gaļu, bet ēd gliemjus (zinu tādus, viņi paši uzskata, ka ir) ir veģetārieši vai nav?

Problēma - nepatīk vārds nogalina, jo izsauc negatīvi reakciju.

a) Vai bēgumā krastā salasīto zivju ēšana ir veģetārisms? Nav. Bet zivs netika iegūta, nogalinot.

b) Ne velti latviešu zemnieka arsenālā ir nokaut, nevis nogalināt un nosprāgt nevis nomirt, ja runa par mājlopiem, jo tradicionālajā zemnieka sētā vista ir barība, nevis ģimenes loceklis, tāpēc tai nav iespēju "nomirt".

Ierosinu pirmo teikumu šādā redakcijā - Veģetārisms ir uztura veids, kurā pilnīgi vai daļēji netiek lietoti dzīvnieku valsts izcelsmes produkti.

Piekrītu, ka jāizņem "nogalina" - arī tāpēc, ka teorētiski gaļu var iegūt arī nenogalinot, bet gaļas neēšana ir veģetārisma "vizītkarte" :).

a) Vienotas definīcijas nav - par veģetāriešiem sevi mēdz saukt arī zivju ēdāji un tie, kas gaļu ēd ~reizi nedēļā. Ir arī tādi, kas atzīst mirušu (piem., negadījumos) dzīvnieku apēšanu - lai neiet postā "manta", bet ikdienā no gaļas atsakās. Neviens jau nevar liegt tā sevi saukt...

b) Man šķiet, ka "nogalināt" ir jaunāks vārds, kas daļēji aizstāja senāko "nokaut". Bet "nosprāgt" ir tāds nicīgs "nomirt". Daži autori norāda, ka valoda ir viens no rīkiem, kas kultivē cilvēka/dzīvnieka nošķīrumu - piem., sakot "beef" piekrītu un uzskatu, ka jābūt vērīgiem. Bet te tas nav būtiski, ja izmetam "nogalināt".

1. Tava versija ir labāka par pašreizējo, tikai tad derētu atstāt arī info par to, ko tad šie ēd - kaut ir visai pašsaprotami, ka plastmasu jau neēd. Ja pie tā paliekam, tad: "(..) dzīvnieku ~~valsts~~ izcelsmes produkti"

2. Visatbilstošākā man liekas šī definīcija, bet izskatās, ka to nav iespējams jēdzīgi latviskot... Kaut gan varētu šādi: "Veģetārisma definīcijas ir vairākas, taču kopumā ar to apzīmē turēšanos pie uztura veida, kurā (..)." --Sandris 10:44, 2 novembrī, 2008 (UTC)