Divdabja teiciens
| Piemēri |
|---|
|
Divdabja teiciens ir savrupinājums, ko veido viens no četru veidu divdabjiem kopā ar vismaz vienu patstāvīgu to paskaidrojošu vārdu (t.i., teikuma locekli). Divdabja teicienā neietilpst teikuma virslocekļi, un to neievada sakārtojuma vai pakārtojuma vārdi (piemēram, "Pēteris sēdēja stūrī, kur, neviena netraucēts, nodevās pārdomām).[1]
Divdabja teicienā var ietilpt vairāki vienlīdzīgi divdabji, tāpat teikumā var būt vairāki vienlīdzīgi vai dažādi divdabja teicieni.[2] Teikumā tas var atrasties sākumā, vidū vai beigās.[2] Divdabja teiciens nav jāatdala ar komatiem, ja tas ir viens no vienlīdzīgiem teikuma locekļiem un piesaistīts ar un, vai ("Zēni sāka ēst laikus un negaidot meitenes").[3]
Divdabja teicienam pastāv patstāvīgā (jeb absolūtā) datīva paveids.[4] To veido no darītāja nosaukuma datīvā un divdabja ar -ot, -oties (piemēram, "Saulei rietot, mēs devāmies mājās").[4] Ja divdabim, kas teikumā ir apstāklis vai dubultloceklis, pakārto palīgteikumu vai tiešo runu, tad parasti veidojas plašāka savrupināta grupa, kuras pamatā ir divdabis.[5]
Divdabja teiciens neveidojas, ja ir tikai viens pats divdabis ("Jaunlaulātie dziedādami gāja pāri tiltam"), ja ir divdabis ar palīgvārdu vai apstākļa vārdiem cik, gluži, pavisam, pilnīgi[3] ("Viņa kā juzdama gāja mājās"),[1] ja divdabi paskaidrojošie pakārtojuma vārdi kas, kurš, kura palīgteikumā pilda papildinātāja funkciju ("Tika pieņemti noteikumi, kurus pildot visi jutās droši"), ja teikumā nav darbības vārda, kas visbiežāk liecina, ka tas jāpārveido (piemēram, ir nepareizs teikums "Pārdomas, grāmatu lasot"), vai ja divdabi ar -ot var aizstāt divdabis ar -am.[3]
Vārdu savienojumus "acīm redzot", "pavisam negaidot", "gluži nemanot" nesavrupina, jo tie laika gaitā kļuvuši par stabilām vārdkopām un zaudējuši divdabja teiciena un absolūtā datīva konstrukcijas nozīmi.[6] Tāpat var nesavrupināt frazeoloģiska tipa vārdu savienojumus, kuru centrā ir divdabis, piemēram, "klausās muti atplētis", "melo acis nepamirkšķinājis", "iet degunu nokāris", jo šajos izteicienos divdabja tiešā leksiskā nozīme ir kaut kādā mērā zudusi un tie veido jēdzieniski nedalāmu vienību.[6]
Divdabja teicienu veidojošie divdabji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Divdabis | Beidzas ar |
|---|---|
| Lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis | -is, -usi, -ies, -usies |
| Lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis | -ts, -ta |
| Daļēji lokāmais divdabis | -dams, -dama, -damies, -damās |
| Nelokāmais divdabis | -ot, -oties[2] |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 7. klasei. Lievārde : Lielvārds, 2001. 136.—137. lpp. ISBN 9984-11-042-7.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 816.—819. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Rūta Koluža. Kas meklē, tas atrod. Lielvārds, 2007. 59.—60. lpp. ISBN 978-9984-11-241-1.
- ↑ 4,0 4,1 Brigita Ceplīte, Laimdots Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika (pārstrādāts izd.). Zvaigzne ABC, 1997. 132. lpp. ISBN 9984-04-641-9.
- ↑ «Divdabja teiciens». Uzdevumi.lv. Skatīts: 2014. gada 21. augustā.
- ↑ 6,0 6,1 Aina Blinkena. Latviešu interpunkcija (otrais, pārstrādātais izd.). Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 294.—297. lpp. ISBN 978-9984-40-516-2.