Dizains

Vikipēdijas lapa
Visu svēto kapela Svētā Luija Bazilikas katedrālē ASV. Gan ēkas struktūra, gan dekorācijas var tikt uzskatītas par dizaina piemēriem.

Dizains ir plāns vai specifikācija objekta vai sistēmas izveidošanai vai aktivitātes vai procesa īstenošanai, vai arī šī plāna vai specifikācijas rezultāts prototipa, produkta vai procesa formā. Darbības vārds izsaka dizaina izstrādes procesu. Dažos gadījumos par projektēšanas darbību var uzskatīt arī tiešu objekta uzbūvi bez skaidra iepriekšēja plāna (piemēram, amatniecībā, dažās inženierzinātnēs, kodēšanā un grafiskajā dizainā). Dizainam parasti jāatbilst noteiktiem mērķiem un ierobežojumiem, tajā var ņemt vērā estētiskos, funkcionālos, ekonomiskos vai sociāli politiskos apsvērumus, un tam ir paredzēts mijiedarboties ar noteiktu vidi. Galvenie dizaina piemēri ietver arhitektūras rasējumus, inženiertehniskos rasējumus, biznesa plāni, shēmu diagrammas un šūšanas modeļus.[1]

Personu, kas veido dizainu, sauc par dizaineru, kas parasti tiek lietots cilvēkiem, kuri profesionāli strādā vienā no dažādajām dizaina jomām, parasti norādot, kura joma tiek risināta (piemēram, tekstila dizainers, modes dizainers, produktu dizainers, pakalpojumu dizaineris[2], konceptu dizaineris, tīmekļa dizainers (vietnes dizainers) vai interjera dizainers), bet arī citi, piemēram, arhitekti un inženieri. Dizainera darbību secību sauc par dizaina procesu, iespējams, izmantojot dizaina metodes. Dizaina izveides process var būt īss (ātra skice) vai ilgstošs un sarežģīts, ietverot ievērojamu izpēti, pārrunas, pārdomas, modelēšanu, interaktīvu pielāgošanu un pārprojektēšanu.

Dizaina jēdziens pilnveidojas līdz ar dizaina nozares izaugsmi.

Pirmā Pasaules rūpniecības izstāde notika 1851. gadā Londonā.[3] Latvijā jēdziens "dizains" ienāca 1960. gados.[3]

Dizains Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dizains (jēdziens) Latvijas sabiedrībā pārsvarā tiek lietots atsaucoties uz priekšmetu dekoratīvo funkciju vai luksusa precēm. Lai gan tas var kalpot par cilvēku dzīves kvalitātes uzlabojošu instrumentu plašākā mērogā.[4]

Dizaina nozares organizācija, biedrība „Latvijas Dizaineru savienība” (LDS) kopš 1987. gada apvienojušies dažādu dizaina jomu pārstāvji. Tās prezentētais mērķis ir dizaina attīstības veicināšana, tā vērtību apzināšana un saglabāšana, visu Latvijas dizaineru sadarbības sekmēšana, to interešu un tiesību noteikšana un aizstāvēšana, sabiedrības izglītošana un informēšana par dizaina nozari.[5]

Šīs biedrības dizaina definīcija ir sekojoša:

"Dizains ir stratēģiskas attīstības process, pieeja un veids, kā identificēt un risināt problēmas. Efektīva dizaina izmantošana attiecas gan uz rezultātu, gan arī procesu, akcentējot dizaina domāšanas nozīmi visos lēmumu pieņemšanas un vadības līmeņos. Dizaina klātbūtne – izpratne un pielietošana – likumsakarīgi saistīta ar inovāciju un konkurētspējas veicināšanu it visās jomās. Dizains ietekmē ne vien tradicionālās industrijas un to radītos produktus un pakalpojumos, bet arī sociālo jomu, vides un informācijas kvalitāti,  kā arī teritoriālo attīstību." [6]

LDS organizē dizaineru profesionālo sertifikāciju un izsniedz sertifikātus dizainera praksei noteiktās dizaina jomās.

LDS ir Starptautiskās rūpnieciskā dizaina organizāciju padomes (ICSID) biedrs un Latvijas Radošo savienību padomes locekle.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Jeļena Solovjova | Ko mūsdienās nozīmē dizains?». satori.lv (angļu). Skatīts: 2020-04-01.
  2. lvportals.lv. «Eksperte: Strauji jāuzlabo pakalpojuma dizains Latvijā - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-01.
  3. 3,0 3,1 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 230.—232. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  4. «Labs dizains liek domāt». www.diena.lv. Skatīts: 2020-04-01.
  5. «Par LDS | Latvijas Dizaineru savienība». design.lv. Skatīts: 2020-04-01.
  6. «RADOŠĀ LATVIJA 2014 – 2020 DIZAINA STRATĒĢIJA | Latvijas Dizaineru savienība». design.lv. Skatīts: 2020-04-01.[novecojusi saite]