Inženieris

Džona Seimūra Lūkasa 1868. gada glezna, kurā ir attēlota inženieru sanāksme. Gleznas nosaukums: Conference of Engineers at the Menai Straits Preparatory to Floating one of the Tubes of the Britannia Bridge

Inženieris ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, kam ir augstākā tehniskā izglītība. Izmantojot zinātņu un matemātikas zināšanas, kā arī izdomu, inženieru uzdevums ir izstrādāt dažādus tehnoloģiskus risinājumus, lai atrisinātu ne tikai tehniskas, bet arī sociālas un ekonomiskas problēmas. Inženieri veido saikni starp zinātnes atklājumiem un to praktisko izmantošanu ikdienas dzīvē.

Vārds "inženieris" ir radies no franču valodas vārda ingénieur, kas savukārt ir radies no latīņu valodas vārda ingeniare (‘izstrādāt’) vai ingenium (‘gudrība’).

Vēsture

Inženiera profesijas pirmsākumi meklējami senajās civilizācijās, kad cilvēki sāka projektēt un būvēt sarežģītas būves, apūdeņošanas sistēmas, ceļus un nocietinājumus. Senajā Ēģiptē, Mezopotāmijā, Grieķijā un Romā tika izmantotas matemātikas, mehānikas un būvniecības zināšanas, lai īstenotu lielus infrastruktūras projektus. Par vienu no senākajiem zināmajiem inženieriem mēdz uzskatīt seno ēģiptieti Imhotepu, kuram tradicionāli piedēvē faraona Džosera pakāpju piramīdas projektēšanu.

Senajā Romā īpaši attīstījās būvniecības un militārā inženierija. Romiešu inženieri projektēja ceļus, tiltus, akveduktus, ostas un nocietinājumus. Daļa šo būvju vai to palieku ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Viduslaikos inženieru darbība galvenokārt bija saistīta ar nocietinājumu, piļu, tiltu, ūdensdzirnavu un militāro ierīču būvniecību. Renesanses laikā inženierija arvien ciešāk saistījās ar dabaszinātnēm un matemātiku. Viens no pazīstamākajiem šī laikmeta inženieriem un izgudrotājiem bija Leonardo da Vinči, kurš izstrādāja dažādu mehānismu, militāro ierīču un būvju projektus.

Mūsdienu izpratne par inženiera profesiju sāka veidoties 17. un 18. gadsimtā. Sākotnēji ar inženieriem galvenokārt saprata militāros speciālistus, kas projektēja nocietinājumus un kara tehniku. Lai nošķirtu ar militāro jomu nesaistītos speciālistus, radās jēdziens civilais inženieris (angļu: civil engineer).

Rūpnieciskās revolūcijas laikā 18. un 19. gadsimtā inženiera profesijas nozīme strauji pieauga. Tvaika mašīnu, dzelzceļu, rūpnīcu, tiltu un citu infrastruktūras objektu attīstība veicināja atsevišķu inženierzinātņu nozaru, tostarp mašīnbūves, būvinženierijas un elektrotehnikas, izveidošanos. Vienlaikus tika dibinātas profesionālās inženieru organizācijas un augstākās izglītības iestādēs sāka veidoties specializētas inženierzinātņu studiju programmas.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā līdz ar elektrības, automobiļu, aviācijas, elektronikas un vēlāk datortehnoloģiju attīstību izveidojās daudzas jaunas inženierijas specializācijas. Mūsdienās inženieri darbojas ļoti dažādās jomās — no būvniecības, enerģētikas un mašīnbūves līdz informācijas tehnoloģijām, biomedicīnai, robotikai un kosmosa tehnoloģijām.

Inženieri Latvijā

Inženierzinātņu attīstība Latvijā ir cieši saistīta ar rūpniecības, transporta un tehniskās izglītības attīstību. Nozīmīgs pavērsiens bija Rīgas Politehnikuma dibināšana 1862. gadā. Tā bija pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tagadējās Latvijas teritorijā, kurā sagatavoja speciālistus inženierzinātnēs, arhitektūrā, lauksaimniecībā un citās tehniskajās nozarēs. 1896. gadā to pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu.

Pēc Latvijas Republikas dibināšanas 1918. gadā inženieru sagatavošana turpinājās Latvijas Universitātē, kuras sastāvā darbojās vairākas ar inženierzinātnēm saistītas fakultātes. Latvijas inženieri piedalījās valsts infrastruktūras, rūpniecības, enerģētikas, transporta un sakaru sistēmu izveidē un attīstībā.

Padomju okupācijas laikā tehniskās izglītības sistēma tika reorganizēta. 1958. gadā tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts, nodalot no Latvijas Valsts universitātes vairākas tehniskās fakultātes. Institūts kļuva par nozīmīgāko inženiertehnisko speciālistu sagatavošanas centru Latvijā. 1990. gadā tas ieguva pašreizējo nosaukumu — Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

Mūsdienās inženierzinātņu izglītību Latvijā piedāvā vairākas augstākās izglītības iestādes. Lielākā specializētā tehniskā universitāte ir Rīgas Tehniskā universitāte, kurā iespējams apgūt būvniecību, mašīnbūvi, elektrotehniku, elektroniku, enerģētiku, datorzinātnes un citas inženierzinātņu nozares. Ar inženierzinātnēm saistītas studiju programmas piedāvā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un citas Latvijas augstskolas.