Domēna vārds

Vikipēdijas lapa
Shēma, kas parāda domēna vārda uzbūvi

Domēna vārds jeb domēna nosaukums ir simbolisks nosaukums, kas internetā tiek izmantots, lai identificētu noteiktu tīmekļa vietni. Domēna vārdā ir vismaz divas daļas. Labajā pusē ir jābūt augšējā līmeņa domēnam, piemēram, organizācijas tips (.com, .org un tā tālāk) vai valsts koda augšējā līmeņa domēns (.lv, .ru un tā tālāk), bet kreisajā pusē var būt vārds vai vārdu sistēma, lai identificētu konkrētu datoru internetā. Atšķirībā no IP adresēm, kas ir skaitliskas, domēna vārds ir vieglāk iegaumējams. DNS protokols nodrošina domēna vārdu pārveidošanu par skaitliskām adresēm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašos interneta pirmsākumos mājaslapu adreses tika apzīmētas ar vienkāršiem skaitļu virknējumiem, taču, līdz ko internets no valdības īpašuma pārtapa par komerciālu produktu, sāka rasties vajadzība pēc efektīva veida, kā pārvaldīt visas jaunās un ātri veidojošās mājas lapas. Tā 1983. gadā, kad tika nolemts, ka jaunizveidotajam globālajam tīmeklim sāks izmantot speciālu Domēnu Vārdu Sistēmu, kura palīdzētu organizēt un arī pārvaldīt daudzās un dažādās mājaslapas, un kopš tā laika, visām mājaslapām ir vienota sistēma, kā un no kādām sastāvdaļām tiek veidots domēna vārds.[1]

Pirmais komerciālais domēna vārds symbolics.com tika reģistrēts 1985. gada 15. martā. To reģistrēja uzņēmums "Symbolics Inc." Kembridžā, Masačūsetsas štatā, ASV. Līdz 1992. gadam bija reģistrēti ap 15 tūkst. com domēni. 2015. gada pirmajā ceturksnī reģistrēto domēnu skaits sasniedza 294 miljonus.[2]

Mērķis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Domēna vārdi ir paredzēti, lai identificētu interneta resursus, piemēram, datorus, tīklus un pakalpojumus, ar teksta etiķeti, kuru ir vieglāk iegaumēt nekā interneta protokolos izmantotās skaitliskās adreses. Domēna vārds var attēlot visas šādu resursu kolekcijas vai atsevišķus gadījumus. Atsevišķi interneta resursdatori izmanto domēna vārdus kā resursdatora identifikatorus, kurus sauc arī par resursdatoru nosaukumiem. Termins resursdatora nosaukums tiek izmantots arī lapu etiķetēm domēna vārdu sistēmā, parasti bez papildu pakārtotā domēna vārda vietas. Resursdatoru nosaukumi tiek parādīti kā komponenti vienotajos resursu lokatoros (URL) tādiem interneta resursiem kā vietnes (piemēram, lv.wikipedia.org).

Domēna vārdus izmanto arī kā vienkāršas identifikācijas etiķetes, lai norādītu resursa īpašumtiesības vai kontroli. Šādi piemēri ir sfēras identifikatori, kas izmantoti sesijas uzsākšanas protokolā (SIP), domēna atslēgas, ko izmanto, lai pārbaudītu DNS domēnus e-pasta sistēmās, un daudzi citi vienoti resursu identifikatori (URI).

Svarīga domēna vārdu funkcija ir nodrošināt viegli atpazīstamus un iegaumējamus vārdus skaitliski adresētiem interneta resursiem. Šī abstrakcija ļauj jebkuru resursu pārvietot uz citu fizisko vietu tīkla adrešu topoloģijā globāli vai lokāli iekštīklā. Šādai kustībai parasti ir jāmaina resursa IP adrese un atbilstošs šīs IP adreses tulkojums uz un no tā domēna vārda.

Domēna vārdus izmanto, lai izveidotu unikālu identitāti. Organizācijas var izvēlēties domēna vārdu, kas atbilst viņu vārdam, palīdzot interneta lietotājiem viegli tos sasniegt.

Vispārējs domēns ir nosaukums, kas nosaka vispārēju kategoriju, nevis konkrētu vai personisku gadījumu, piemēram, nozares nosaukumu, nevis uzņēmuma nosaukumu. Daži vispārīgo nosaukumu piemēri ir books.com, music.com un travel.info. Uzņēmumi ir izveidojuši zīmolus, pamatojoties uz sugas vārdiem, un šādi vispārīgi domēna vārdi var būt vērtīgi. [3]

Domēna vārdus bieži sauc par domēniem, un domēnu vārdu reģistrētājus bieži dēvē par domēnu īpašniekiem, lai gan domēna vārdu reģistrācija reģistratorā nepiešķir nekādas likumīgas īpašumtiesības uz domēna vārdu, tikai ekskluzīvas lietošanas tiesības uz noteiktu laiku. laiks. Domēna vārdu izmantošana komercijā var pakļaut tos preču zīmju likumiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kas ir domēns?». 19.08.2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 13.05.2020. Skatīts: 19.05.2020.. Arhivēts 13.05.2020, Wayback Machine vietnē.
  2. «Internet Grows to 294 Million Domain Names in the First Quarter of 2015». 30.06.2015. Skatīts: 19.05.2020.
  3. Jerry Low. «Why are generic domains so expensive?», 27.09.2018. Skatīts: 17.05.2021.