Pāriet uz saturu

Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Doroteja fon Bīrone)
Šis raksts ir par Sagānas (Zāganas) hercogieni Doroteju. Par Kurzemes hercogieni Doroteju skatīt rakstu Doroteja fon Mēdema.
Doroteja fon Bīrone
Prinzessin Dorothea von Kurland
Galma dāma Doroteja de Taleirāna-Perigora (1816)
Galma dāma Doroteja de Taleirāna-Perigora (1816)
Personīgā informācija
Dzimusi 1793. gada 21. augustā
Frīdrihsfeldes pils pie Berlīne, Prūsijas karaliste
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Mirusi 1862. gada 19. septembrī (69 gadi)
Zagānas pils, Prūsijas karaliste
(tagad Žagaņa, Karogs: Polija Polija)
Vecāki Pēteris Bīrons, Doroteja fon Mēdema
Dzīvesbiedrs Edmons de Taleirāns-Perigors
Bērni četri bērni, kas dzimuši laulībā, vismaz trīs ārlaulības bērni

Doroteja fon Bīrone (dzimusi 1793. gada 21. augustā, mirusi 1862. gada 19. septembrī), vēlāk grāfiene Doroteja de Perigora (franču: Comtesse de Périgord, 1809–1817), Dino hercogiene (Duchesse de Dino, 1817–1838) un hercogiene Taleirāna (Duchesse de Talleyrand, 1838–1845), bija Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona un hercogienes Dorotejas meita.[1] Vēsturē iegājusi kā franču politiķa Taleirāna mīļākā un ietekmes persona.

Dzimusi kā Johanna Doroteja Benigna 1793. gadā Frīdrihsfeldes pilī pie Berlīnes no savas mātes hercogienes Dorotejas attiecībām ar poļu diplomātu un sūtni Jelgavā Aleksandru Batovski (Aleksander Benedykt Batowski, 1760–1841), bet hercogs Pēteris atzina meiteni kā savu jaunāko meitu ar visām mantojuma tiesībām. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidācijas Bīronu ģimene, saņēmusi no Krievijas Impērijas ķeizarienes Katrīnas II zināmu kompensāciju, pārcēlās uz dzīvi savos Silēzijas īpašumos. 1803. gadā savā Berlīnes pilī (Palais Kurland) hercogiene izveidoja vienu no Berlīnes ievērojamākajiem saloniem. Pēc sešiem gadiem viņa izveidoja vēl spožāku salonu Parīzē. Franču valstsvīrs un diplomāts Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors gribēja apprecināt savu radinieku, brāļadēlu Edmonu de Taleirānu-Perigoru tā, lai šis lēmums neizraisītu Napoleona neapmierinātību. "Man bija laime iegūt viņas piekrišanu, un kāzas notika 1809. gada 22. aprīlī Frankfurtē pie Mainas", rakstīja Taleirāns. Nākamajā gadā Doroteja tika iecelta par Napoleona I sievas Marijas Luizes galmadāmu.[1] 1811. gadā kļuva par Šarla Morisa sekretāri un mīļāko.[1] Viņa slepeni piedalījusies koalīcijas veidošanā, kas bija vērsta pret Napoleonu I.[1] Turpretim Dorotejas māsa Vilhelmīne bija austriešu valstsvīra un Francijas pretinieka Meterniha mīļākā.

1817. gadā Doroteja kļuva par Dino hercogieni (duchesse de Dino), 1845. gadā par Zagānas hercogieni.[1] Laikā, kad Taleirāns bija Francijas sūtnis Apvienotajā Karalistē, viņi dzīvoja Londonā un šis bija viņas aktīvākais darbības posms politikā (1830—1834).[1][2] 1843. gadā no vecākās māsas Paulīnes mantoja Zagānas pilī Silēzijā, kur mirusi 1862. gadā.

Interesanti fakti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Napoleons Luijs (Napoléon Louis de Talleyrand-Périgord, 3rd Duke of Talleyrand, 1811–1898)
  • Dorotejs Šarlote Emīlija (Dorothée Charlotte Emilie de Talleyrand-Périgord, 1812–1814)
  • Aleksandrs Edmons (Alexandre Edmond de Talleyrand-Périgord, 3rd Duke of Dino, 1813–1894)
  • Polīna Žozefīne (Pauline Josephine de Talleyrand-Périgord, 1820–1890)
  • Žilī (Julie Zulmé, 1826–1913), ārlaulības meita
  • Antonēna, (Antonine Arcambal-Piscatory, 1827–1908), ārlaulības meita
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 688. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. «Imants Lancmanis: Latvijai ir bijusi sava "princese Diāna"». nra.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-02. Skatīts: 2018-02-03.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]