Frīdrihs Skujiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdrihs Kārlis Skujiņš
Frīdrihs Skujiņš.jpg
Dzimis 1890. gada 20. maijā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1957. gadā
Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskais institūts

Frīdrihs Kārlis Skujiņš (1890—1957) bija latviešu arhitekts, Latvijas Tiesu pils būvmeta autors (uzcelta 1936—1938) un PSRS vēstniecības ēkas Berlīnē projekta projekts (1948-1951).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1890. gada 20. maijā Rīgā ierēdņa ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā (1901—1908), studēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras nodaļā (1908-1916). Jau studiju laikā strādāja dažādos Rīgas arhitektu birojos, Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur piedalījās Voroņežas rūpnīcu projektēšanā, Maskavā ieguva RPI inženiera-arhitekta grādu, darbojās Padomju Krievijas Kara būvniecības pārvaldē.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Skujiņš 1921. gadā atgriezās dzimtenē, uzsāka arhitekta privātpraksi un sāka strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.

Piedalījās daudzu būvju projektēšanā.

1923. gadā viņš izplānoja jauna kinoteātra Splendid Palace projektu Elizabetes ielā Rīgā un kinoteātra Gloria Palace projektu Tallinā pēc kinomagnāta Vasīlija Jemeļjānova pasūtījuma.

Pēc viņa būvmeta 1936.—1938. gadā uzcēla Latvijas Tiesu pils ēku Rīgā.

1938. gadā viņš kopā ar Georgu Daugi ieguva vienu no trim 1. godalgām Uzvaras laukuma idejas projektu sacensībās un saņēma uzdevumu strādāt pie tā novietnes projekta.[1]

1939.gadā Skujiņš pārcēlās uz dzīvi Vācijā[2].

Berlīnē viņš strādāja profesora Rimpela (Rimpel) arhitektūras birojā.

Pēc kara beigām bija Lielberlīnes maģistrāta (Magistrat von Groß-Berlin) arhitekts (1945–1948), pēc tam vadīja PSRS vēstniecības jaunbūves projektēšanu Berlīnē (1949–1951), bija Vācu Būvakadēmijas (Deutsche Bauakademie) vadošais arhitekts (1951–1953), Leipcigas opernama (Opernhaus Leipzig) projekta galvenais arhitekts (1953–1954), Vācu Būvakadēmijas institūta direktors (1955–1957).

Miris 1957. gada 27. februārī Berlīnē.[3]

Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trikātas pamatskola (1939).
  • Riharda Poles (Richard Pohle) fabrikas ēkas Rīgā (1915-1917)
  • kinoteātris Splendid Palace Elizabetes ielā (1921-1922)
  • kinoteātris Gloria Palace Tallinā (1923-1925)
  • Ķemeru peldiestādes atjaunošana ar dūņu vannām (1924)
  • Ķemeru ūdenstornis ar skatu laukumu (1929)
  • Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas kapela (1930-1931)
  • Ķemeru sporta un atpūtas komplekss, vēlāk pārveidots par restorānu "Jautrais ods" (1933)
  • Jelgavas Skolotāju institūta ēkas atjaunošana (1936)
  • Latvijas Tiesu pils (kopā ar Aleksandru Klinklāvu, 1936—1938)
  • Strenču luterāņu baznīcas tornis (1937)
  • Trikātas 6-klasīgā pamatskola "Gaismaskalns" (1937–1939)
  • Bērzpils 6-klasīgā pamatskola
  • Uzvaras laukuma novietnes projekts (1939)
  • Muzikālās akadēmijas (Singakademie Unter den Linden) ēkas pārbūve (1946-1947)
  • PSRS vēstniecības ēkas projekts Unter den Linden ielā Berlīnē (kopā ar Anatoliju Striževski, 1948-1951)
  • PSRS Tirdzniecības pārstāvniecība Berlīnē (1951-1953)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39 248-39 249. sleja.
  2. Baiba Pīra-Rezovska, Anitra Tooma. Rīgas dārzu un parku ceļvedis. Rīga : Rīgas meži, 2017. 151–162. lpp. ISBN 978-9934-20-080-9.
  3. Friedrich Skujin archinform.net