Doņecas akmeņogļu baseins

Doņecas akmeņogļu baseins (ukraiņu: Донецький вугільний басейн, krievu: Донецкий каменноугольный бассейн) jeb Donbass (ukraiņu: Донбас, krievu: Донбасс) ir plašs akmeņogļu iegulu rajons Eiropas dienvidaustrumos. Plešas Doņecas upes baseinā Ukrainas un Krievijas teritorijā. Aizņem lielāko daļu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas un Dņipropetrovskas apgabala rietumdaļu Ukrainā un Rostovas apgabala ziemeļrietumus Krievijā. Šaurākā nozīmē par Donbasu dēvē Doneckas un Luhanskas apgabalu industriālo reģionu Ukrainas austrumos, kur dominē smagā rūpniecība un akmeņogļu ieguve.^[1]

Pirmās plašās akmeņogļu iegulas tagadējā Donbasa teritorijā izpētītas 1720. gados tagadējās Lisičanskas pilsētas apkaimē. Nosaukumu baseinam pēc tam cauri tekošās Doņecas upes deva kalnrūpniecības inženieris no Harkivas Jevgrafs Kovaļevskis, kurš arī veica pirmo zinātnisko baseina stratigrāfisko un ģeoloģisko izpēti un sastādīja pirmo iegulu karti. Baseina rūpnieciska apgūšana sākās 19. gadsimta beigās. Baseina kopējā platība ir ap 60 000 km², stiepjas rietumu—austrumu virzienā līdz 620 km, ziemeļu—dienvidu virzienā — 70—170 km. Kopējās iegulu rezerves līdz 1800 m dziļumam tiek lēstas ap 140,8 miljardiem tonnu.

Līdz 1940. gadiem neformālais Donbasa centrs bija Harkiva, kas pati neatrodas Donbasa teritorijā, bet kur izvietojās lielākā daļa administratīvo iestāžu. Mūsdienās Donbasa faktiskais centrs ir Donecka. Citi lielākie akmeņogļu ieguves centri ir Krasnoarmijska, Makijivka, Lisičanska, Horļivka, Dovžanska, Antracita, Toreza, Hrustaļnija. Lielākie ar akmeņogļu ieguvi saistītie ķīmiskās rūpniecības un mašīnbūves centri ir Severodonecka, Luhanska, Lisičanska, Horļivka, Pervomajska, Kadijivka. Baseina Krievijas daļā akmeņogļu ieguve faktiski ir izbeigta.