Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.
Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova; izrunā: [ukraˈjinsʲka ˈmɔva]), vēsturiskais nosaukums ruska un rusinska (ру́ська, руси́нська), ir indoeiropiešu valodu saimes slāvu atzara valoda. Ukraiņu valodai līdzīgākās valodas ir rusīnu (daži valodnieki to uzskata par ukraiņu valodas dialektu), baltkrievu un krievu valoda. Tā ir Ukrainasvalsts valoda un viena no oficiālajām Piedņestras Moldāvu Republikas valodām. Lielākā daļa no ukraiņu valodas pratējiem dzīvo Ukrainā. Pēc runātāju skaita, kas tiek lēsts ap 35 miljoniem, ukraiņu valoda ir otra vai trešā lielākā slāvu valoda aiz krievu un varbūt aiz poļu valodas. Ukraiņu rakstībā izmanto kirilicu.
Ukraiņu valodas izcelsme ir meklējama senajā austrumslāvu valodā, kurā runāja Kijevas Krievzemes iedzīvotāji no 10. līdz 13. gadsimtam. No 1804. līdz 1917. gada Krievijas revolūcijai, kad Austrumukraina atradās Krievijas impērijas sastāvā, skolās bija aizliegts runāt ukraiņu valodā, jo tā tika uzskatīta par krievu valodas mazkrievu dialektu (малороссийское наречие русского языка).[2] Savukārt Rietumukrainā, kas sākotnēji atradās Polijas—Lietuvas ūnijā un pēcāk Austroungārijā, ukraiņu valoda, saukta par rusīņu valodu (русинська мова), nekad netika aizliegta un pastāvēja labvēlīgāka augsne tās attīstībai.[3]
Ukraina.svg){kind=small}
Piedņestra
