Drevļani

Drevļani maksā meslus kņazam Oļegam (883)

Drevļani (senkrievu: Древлѧне vai Дєрєвлѧнє, ukraiņu: Деревляни) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Poļesjes zemi (mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas pierobeža), galvenokārt tagadējā Žitomiras apgabalā un Kijivas apgabala rietumos. 946. gadā viņu zemes kļuva par Kijivas Krievzemes sastāvdaļu.

Etimoloģija

Nosaukums ''Drevļani'' (Дєрєвлѧнє) senkrievu valodā nozīmē "meža ļaudis".

Vēsture

Eiropas teritorijas, ko 8. un 9. gadsimtā apdzīvoja austrumslāvu ciltis

Drevļani nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību un amatniecību. Pats nosaukums norāda, ka viņu amatniecība bija cieši saistīta ar kokapstrādi un koka izstrādājumiem.

Sākotnēji drevļani pretojās Kijivas Krievzemei. Novgorodas kņazs Oļegs 883. gadā lika drevļaniem maksāt Kijivai meslus. 907. gadā drevļani piedalījās Kijivas militārajā kampaņā pret Austrumromas impēriju.

Pēc Oļega nāves 912. gadā drevļani pārtrauca maksāt nodevas. Kad Kijivas kņazs Igors mēģināja saņemt nodevu vēlreiz, tie sacēlās un 945. gadā nogalināja viņu. Atraitne Olga nodedzināja drevļanu galvaspilsētu Iskorosteņu un nolīdzināja līdz pamatiem citas pilsētas.

Pēdējo reizi drevļani pieminēti 1136. gadā.

Neatkarības periods

Pirms pakļaušanas Kijivai drevļaniem bija labi attīstīta cilšu organizācija. Drevlļanu politiskais centrs bija Iskorostenas pilsēta, vēlāk — Ovruča. Drevļanu kņazs bija Malks (iespējams, no vārda "malka").^{[nepieciešama atsauce]}

Antropoloģija

Drevļaniem bija raksturīga tumša vai jaukta matu un acu pigmentācija.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drevļani.