Dušans Bajevičs
Personas dati | |||
---|---|---|---|
Dzimis | 1948. gada 10. decembrī | ||
Dzimšanas vieta | Mostara, Dienvidslāvija (tagad Bosnija un Hercegovina) | ||
Augums | 185 cm | ||
Sporta veids | futbols | ||
Pozīcija | uzbrucējs | ||
Profesionālie klubi | |||
Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† |
1966—1977 | Velež Mostar | 277 | (144) |
1977—1981 | AEK | 106 | (65) |
1981—1983 | Velež Mostar | 45 | (22) |
Kopā | 478 | (292) | |
Nacionālā izlase | |||
1970—1977 | Dienvidslāvija | 37 | (29) |
Vadītās komandas | |||
1984—1988 | Velež Mostar | ||
1988—1996 | AEK | ||
1996—1999 | Olympiacos | ||
2000—2002 | PAOK | ||
2002—2004 | AEK | ||
2004—2005 | Olympiacos | ||
2006—2007 | Crvena Zvezda | ||
2007—2008 | Aris | ||
2008—2010 | AEK | ||
2010—2011 | Omonia | ||
2012 | Atromitos | ||
2019—2020 | Bosnija un Hercegovina | ||
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos |
Dušans Bajevičs (bosniešu: Dušan Bajević; dzimis 1948. gada 10. decembrī Mostarā) ir Bosnijas un Hercegovinas futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis aizsarga pozīcijā, bijis Dienvidslāvijas futbola izlases dalībnieks. No 2019. līdz 2020. gadam bija Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenais treneris.
Futbolista karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Futbolu sācis spēlēt dzimtās pilsētas Mostaras komandā "Velež". 1972. gadā tika atzīts par Dienvidslāvijas gada labāko futbolistu.[1] "Velež" sastāvā divas reizes izcīnīja otro vietu Dienvidslāvijas čempionātā. 1977. gadā pārgāja uz Grieķijas klubu Atēnu AEK. 1977.—1978. gada sezonā kļuva par Grieķijas čempionu un uzvarēja arī Grieķijas kausa izcīņā. 1978.—1979. gada sezonā izcīnīja otro Grieķijas čempiontitulu. 1981. gadā atgriezās "Velež", kurā arī noslēdza karjeru 1983. gadā.
Dienvidslāvijas futbola izlasē spēlēja no 1970. līdz 1977. gadam. Piedalījās 1974. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā, kā arī guva vārtus spēlē pret Zairu. Kopā izlases rindās aizvadījis 37 spēles un guvis 29 vārtus.
Trenera karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. No 1984. līdz 1988. gadam vadīja Mostaras "Velež". 1986. gadā izcīnīja Dienvidslāvijas kausu. 1988. gadā kļuva par Atēnu AEK galveno treneri. Bajevičs četras reizes aizveda komandu līdz Grieķijas čempionu titulam. Vēlāk strādājis arī citos Grieķijas klubos — Pirejas "Olympiacos", Saloniku PAOK, Saloniku "Aris" un Atromitos. Ar Olympiacos četras reizes uzvarēja Grieķijas augstākajā līgā un divas reizes izcīnīja Grieķijas kausu. Arī ar PAOK 2001. gadā kļuva par Grieķijas kausa ieguvēju.
2006.—2007. gada sezonā strādāja Serbijā ar Belgradas "Crvena Zvezda". Bijis arī Kipras kluba AC Omonia galvenais treneris. 2019. gada 21. decembrī tika apstiprināts par Bosnijas un Hercegovinas izlases galveno treneri.[2] Izlase nespēja kvalificēties 2020. gada Eiropas čempionāta finālturnīram un ieņēma pēdējo vietu 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas grupā. Bajeviča līgums netika pagarināts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Fußballer des Jahres » Jugoslawien». weltfussball.de (vācu). Skatīts: 2020. gada 11. aprīlī.
- ↑ «Dusan Bajevic is new Head Coach of the “A” National Team of Bosnia-Herzegovina». sarajevotimes.com (angļu). 2019. gada 21. decembrī. Skatīts: 2020. gada 11. aprīlī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dušans Bajevičs.
- WorldFootball profils (angliski)
- National-Football-Teams profils (angliski)
- Transfermarkt spēlētāja profils (angliski)
- Transfermarkt trenera profils (angliski)
- Eu-football.info profils (angliski)
- FBref spēlētāja profils (angliski)