Dzeloņcūkveidīgo apakškārta
Dzeloņcūkveidīgo apakškārta Hystricomorpha (Brandt, 1855) | |
---|---|
Ziemeļāfrikas dzeloņcūka (Hystrix cristata) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
Apakškārta | Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha) |
Dzeloņcūkveidīgo apakškārta Vikikrātuvē |
Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha) ir grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārta, kas apvieno gandveidīgos un dzeloņcūkveidīgos grauzējus.[1] Šajā apakškārtā ir 17 mūsdienās dzīvojošu sugu dzimtas.
Dzeloņcūkveidīgo apakškārtas sugas sastopamas Vecajā pasaulē un Dienvidamerikā, bet to daudzveidība pamatā attīstījusies Dienvidamerikā. Dzeloņcūkveidīgās sugas šajā kontinentā dzīvoja jau oligocēna laikā,[2] lai gan pirms tam vienīgie nelidojošie dzīvnieki, kas šeit mājoja, bija somaiņi (Metatheria), placentāļi (Xenarthra) un nagaiņi (Meridiungulata). Daļa zinātnieku uzskata, ka Dienvidamerikā grauzēju sugas ieradās no Āfrikas, pārpeldot Atlantijas okeānu, lai gan tas ir diskusiju temats un vienprātības par šo sugu nokļūšanu Dienvidamerikā nav.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)
- incertae sedis
- Laosas klinšu žurku dzimta (Diatomyidae)
- Gundveidīgo infrakārta (Ctenodactylomorphi)
- Gundu dzimta (Ctenodactylidae)
- Dzeloņcūkveidīgo infrakārta (Hystricognathiformes)
- †Tsaganomyidae
- Dzeloņcūku infrakārta (Hystricognathi)
- sīkkārta: Āfrikas dzeloņcūkveidīgie (Phiomorpha)
- Āfrikas kurmjžurku dzimta (Bathyergidae)
- Dzeloņcūku dzimta (Hystricidae)
- Klinšu žurku dzimta (Petromuridae)
- Meldru žurku dzimta (Thryonomyidae)
- sīkkārta: Jūrascūciņveidīgie (Caviomorpha)
- Amerikas dzeloņcūku virsdzimta (Erethizontoidea)
- Amerikas dzeloņcūku dzimta (Erethizontidae)
- Jūrascūciņu virsdzimta (Cavioidea)
- Agutu dzimta (Dasyproctidae)
- Jūrascūciņu dzimta (Caviidae)
- Pakaranu dzimta (Dinomyidae)
- Paku dzimta (Cuniculidae)
- Degu virsdzimta (Octodontoidea)
- Asspalvaino žurku dzimta (Echimyidae)
- Degu dzimta (Octodontidae)
- Hutiju dzimta (Capromyidae)
- †Milzu hutiju dzimta (Heptaxodontidae)
- Nūtriju dzimta (Myocastoridae)
- Tukotuko dzimta (Ctenomyidae)
- Šinšillu virsdzimta (Chinchilloidea)
- Šinšillu dzimta (Chinchillidae)
- Šinšilžurku dzimta (Abrocomidae)
- Amerikas dzeloņcūku virsdzimta (Erethizontoidea)
- sīkkārta: Āfrikas dzeloņcūkveidīgie (Phiomorpha)
- incertae sedis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Carleton, M. D.; Musser, G. G. (2005). "Order Rodentia". In Wilson, D. E.; Reeder, D. M. Mammal Species of the World A Taxonomic and Geographic Reference. Baltimore: Johns Hopkins University Press. pp. 745—752. ISBN 978-0-8018-8221-0.
- ↑ Flynn, J. J.; Wyss, A. R.; Croft, D. A.; Charrier, R. (2003). "The Tinguiririca Fauna, Chile: biochronology, paleoecology, biogeography, and a new earliest Oligocene South American Land Mammal ‘Age’". Palaeogeography, Palaeoclimatology, Palaeoecology (Elsevier) 195 (3-4): 229–259. doi:10.1016/S0031-0182(03)00360-2. ISSN 00310182.