Oligocēns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Oligocēns (sengrieķu: ὀλίγος — "neliels" + καινός — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha. Tā sākās pirms 33,9 mlj. gadu un beidzās pirms 23,03 mlj. gadu. Tādējādi šī epoha ilga apmēram 11 mlj. gadu. Oligocēns nomainīja eocēnu un beigās pārgāja miocēna epohā, ar kuru sākās neogēna periods. Oligocēns sīkāk tiek dalīts Hattu un Rūpela laikmetā (stāvā). Oligocēnā klimats kļuva vēsāks. Palielinājās zīdītāju daudzveidība, ieskaitot senos ziloņus un zirgu senčus — mezohipus. Šīs epohas sākumā izmirst senākās zīdītāju sugas.

Dzīvība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indrikotērija (Indricotherium bugtiense) rekonstrukcija.

Oligocēna sākumā planētas klimats bija sauss un vēss, kas labvēlīgi ietekmēja atklātu līdzenumu, tuksnešu un krūmāju teritoriju rašanos. Klimatisko izmaiņu rezultātā eocēna beigās izmira daudzas seno zīdītāju dzimtas. Viņu vietu ieņēma jaunas zvēru sugas, tai skaitā tādu mūsdienu zīdītāju, kā degunradžu, zirgu, cūku, kamieļu un trušu senči.

Starp zīdītājiem turpināja veidoties gigantiski zālēdāji. Piemēram, indrikotēriji pēc izmēriem bija salīdzināmi ar daudziem dinozauriem, tie varēja sasniegt 8 metru augstumu un svērt līdz 15 tonnām. Lieli izmēros bija arī plēsēji, tādi kā entelodonts un hienodonts. Parādās pirmie plēsēju kārtas pārstāvji (piemēram, sunim līdzīgais cinodikts). Kontinentu dreifa rezultātā Dienvidamerika un Austrālija pilnībā nodalījās no pārējās sauszemes. Ar laiku šajos izolētajos kontinentos izveidojās unikāla fauna, kuru pārstāvēja somaiņi u.c. endēmiski dzīvnieki.

Augu valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms apmēram 25 mlj. gadu Āzijā izveidojās pirmie plašie līdzenumi — graudzālēm klātās stepes. No tā laika graudzāles, kas pirms tam bija nenozīmīgs ekosistēmu pārstāvis, daudzās pasaules daļās pakāpeniski kļuva par valdošo floras elementu, kas pašlaik klāj piekto daļu sauszemes.

Pēc mūsdienu ģeoloģiskajiem datiem C4-fotosintēze radās oligocēnā pirms apmēram 30 mlj. gadu. Šī epoha raksturojas ar temperatūras un oglekļa dioksīda koncentrācijas krišanos (no 1000 daļām uz miljonu līdz apmēram 300 daļām uz miljonu). Turklāt atmosfēras skābekļa koncentrācija palielinājās no 18% līdz 21%. Izveidojās ļoti nepateicīgi apstākļi C3-fotosintēzei. Ir uzskats, ka tieši zema CO2 pieejamība kļuva par iemeslu augu izlasei ar koncentrēšanas mehānismiem, kas gala rezultātā noveda pie C4 un CAM fotosintēzes. Tā laika klimats kļuva sausāks, radās atklātas platības ar augstu apgaismojumu, pastiprinājās sezonalitāte un ugunsgrēku biežums, kam, domājams, arī bija būtiska loma C4- un CAM- sugu atlasē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]