Džeimss Van Allens
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Džeimss Van Allens (James Alfred Van Allen; dzimis 1914. gada 7. septembris — 2006. gada 9. augusts) bija ASV kosmosa pētnieks no Aiovas Universitātes. Viņa vārdā nosauktas Zemes radiācijas joslas, kuras viņa vadītā grupa atklāja 1958. gadā pēc pavadoņu Explorer 1 un Explorer 3 iegūtajiem datiem.
Van Allens doktora grādu ieguva 1939. gadā Aiovas Universitātē. 1940. gadā Karnegi institūtā viņš veica pētījumus, lai izveidotu fotoelektriskos un radio tuvuma detonatorus bumbām, raķetēm un šaujamlādiņiem. Tieši šeit Van Allenam radās interese par kosmisko starojumu. 1942. gadā viņš iestājās kara flotē, un dienēja Klusā okeāna dienvidu flotē par artilērijas virsnieku.
Atvaļinājies no militārā dienesta 1946. gadā, viņš atgriezās pie pētījumiem. Džonsa Hopkinsa Universitātes pielietojumfizikas laboratorijā (Applied Physics Laboratory, APL) Džeimss Van Allens vadīja grupu, kas nodarbojās ar augstlidojumu eksperimentiem. Tiem tika izmantotas raķetes V-2, kuras ASV ieguva Vācijā pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc viņa dotās specifikācijas tika izstrādāta pētnieciskā raķete Aerobee.
1951. gadā Džeimss Van Allens kļuva par Aiovas Universitātes fizikas departamenta vadītāju, kur bez pasniedzēja darba viņš turpināja nodarboties ar pētījumiem. Van Allens ierosināja palaist raķetes no baloniem, kas pacelti augstu atmosfērā, virs atmosfēras biezajiem slāņiem. 1950. gados šādas raķetes tika palaistas no ledlauža pie Grenlandes un Ņūfaundlendā.
1957.—1958. gadā Džeimss Van Allens piedalījās Starptautiskā ģeofizikas gada pasākumos. Septembrī Antarktikā no ASV ledlauža U.S.S. Glacier tika palaistas 36 balonraķetes. 1958. gada 1. februārī palaistajā pirmajā ASV pavadonī Explorer 1 atradās Džeimsa Van Alena vadītās Aiovas Universitātes grupas izstrādātie zinātniskie instrumenti: mikrometeorītu detektors un Geigera skaitītājs. Pēc šā pavadoņa un Explorer 3 datu salīdzināšanas tika secināts, ka ap Zemi eksistē noteiktas zonas, kurās ir paaugstināta radiācija. Tas tika izskaidrots ar to, ka Zemes magnētiskais lauks ir "noķēris" lādētās daļiņas. Vēlāk šīs zonas nosauca par Van Allena radiācijas joslām.
No 1960. gada Van Allens piedalījās zinātnisko instrumentu izstrādē un palaišanā ar pētnieciskajām raķetēm, kā arī pavadoņos (Hawkeye 1) un starpplanētu zondēs (Pioneer programma, Mariner programma, Voyager programma, Galileo zonde). Viņš no Aiovas Universitātes aizgāja 1985. gadā.
Džeimss Van Allens mira 2006. gada 9. augustā Aiovasitijā ar sirds nepietiekamību.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- What Is A Space Scientist? An Autobiographical Example Arhivēts 2021. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē. James A. Van Allen
- Van Allen Day - October 9, 2004 University of Iowa Foundation and UI Department of Astronomy & Physics
|