External Stowage Platform

ESP-1 pie Destiny laboratorijas

ESP-2 zem Quest slūžu kameras

ESP-3 tiek pārnests misijas STS-118 laikā

External Stowage Platform jeb ESP (no angļu: "ārējā kravas platforma") ir ASV uzņēmuma Spacehab, Inc. izgatavoti trīs Starptautiskās kosmosa stacijas ārējās kravas platformas. Uz tām tiek novietotas rezerves daļas (Orbital Replacement Units jeb ORU), kas nepieciešamas stacijas remontam. Platforma ir nehermetizēta vaļēja palete, bet tai ir nepieciešams pievadīt elektroenerģiju sildītājiem, lai uzturētu nepieciešamo temperatūru dažām iekārtām. ORU pie ESP piestiprina ar īpašiem mehānismiem Flight Releasable Attachment Mechanisms (FRAM). Par platformas struktūras pamatu ir ņemts Integrated Cargo Carrier (ICC), kas sākotnēji tika projektēts kosmoplāniem Space Shuttle.

ESP ir apgādāta ar rokturiem, trošu pieslēguma vietām un kāju paliktņiem, lai kosmonauti droši varētu darboties ar uz platformas novietotajām rezerves daļām. ESP-3 bija pirmais lielākais stacijas elements, kas uzstādīts pilnībā ar tālvadību, ar manipulatoriem, bez kosmonautu palīdzības, izejot kosmosā.

ESP-1

Pirmā External Stowage Platform tika uzstādīta 2001. gada 13. martā uz Destiny laboratorijas moduļa korpusa STS-102 ekspedīcijas laikā. Tam elektroenerģija tiek piegādāta no Unity moduļa. ESP-1 ir apgādāts ar diviem FRAM, kuros atrodas šādi ORU:

1. Direct Current Switching Unit (DCSU)
2. Pump Flow Control System (PFCS)

ESP-2

ESP-2 tika nogādāts SKS ar misiju STS-114 un uzstādīts 2005. gada 3. augustā. ESP-2 ir daudz lielāks par ESP-1, ar astoņiem FRAM. Tāpat kā ESP-1, tam elektroenerģija tiek piegādāta no Unity moduļa. Pie Quest slūžu kameras tas ir piestiprināts ar īpašu savienošanas ierīci ESP Attachment Device (ESPAD). ESP-2 masa ir aptuveni 2676 kg; ar ORU tā masa var sasniegt 3400 kg.

2007. gada augustā uz ESP-2 bija:

1. Flex Hose Rotary Coupler (FHRC);
2. Main Bus Switching Unit;
3. Utility Transfer Assembly;
4. Battery Charge/Discharge Unit (BCDU);
5. Pump Module Assembly (PMA);
6. SPACEHAB/Oceaneering Space Systems - Extended Deployable (SHOSS-ED);
7. Control Moment Gyroscope 3 (CMG-3) — bojātais žiroskops (pievienots 13.08.2007., paredzēts nogādāt uz zemi ar STS-122).

ESP-3

Trešā platforma tika uzstādīta 2007. gada 14. augustā misijas STS-118 laikā uz P3 fermas. Tā ir tāda pati kā ESP-2, ar astoņiem FRAM.

Kopš 2007. gada augusta uz ESP-3 bija:

1. Battery Charge/Discharge Unit (BCDU) — uzlādē akumulatorus un nodrošina elektroenerģiju Saules aizēnošanas periodos.
2. Nitrogen Tank Assembly (NTA) — rezerves slāpekļa tvertne NTA (tie tika uzstādīti uz S1 un P1 fermas un nodrošina pretspiedienu slāpeklim dzesēšanas sistēmā).
3. Pitch Roll Joint (P/R‐J) — stacijas manipulatora Canadarm2 rezerves daļa.

Sākotnēji STS-118 ar ESP-3 nogādāja jaunu žiroskopu Control Moment Gyroscope (CMG) un tā turēšanas rāmi.

2008. gada 8. jūnijā STS-124 misijas laikā slāpekļa tvertne NTA tika nomainīta uz S1 fermas; izlietotā atlikta atpakaļ uz ESP-3.

2007. gada 13. augustā CMG tika uzstādīts uz Z1 bojātā žiroskopa vietā, bet rāmis tika pārvietots uz ESP-2, kurā ielika bojāto CMG-3.

2008. gada 18. novembrī (STS-126) noņemts tukšais NTA un pārnests uz Endeavour kravas telpu. Uzlikts no zemes atvestais Flex Hose Rotary Coupler (FHRC).

2009. gada 20. jūlijā (STS-127) uzlikti: Ku joslas Kosmoss-zeme antena (Space-to-Ground Antenna), sūkņa modulis dzesēšanas sistēmai (Pump Module) un dzinējiekārta stacijas manipulatora mobilajam transportierim (Linear Drive Unit).

Kopš 2009. gada jūlija uz ESP-3 bija:

1. Battery Charge/Discharge Unit (BCDU);
2. Pitch Roll Joint (P/R‐J);
3. Flex Hose Rotary Coupler (FHRC);
4. Space-to-Ground Antenna (SGANT);
5. Pump Module;
6. Linear Drive Unit.

2013. gada 24. decembrī (SKS 38. ekspedīcija) no ESP-3 noņemts dzesēšanas sistēmas sūkņa modulis, lai nomainītu sabojāto sūkni.

Ārējās saites

ESP-2 informācija Boeing mājas lapā