Eduards Āboltiņš

Vikipēdijas lapa
Eduards Āboltiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1896. gada 2. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rozēnu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1969. gada 2. februārī (72 gadi)
Kalgari, Kanāda
Tautība latvietis
Nodarbošanās lauksaimnieks
Vecāki Tēvs Jānis
Dzīvesbiedre Olga Āboltiņš dz. Andersons
Šis raksts ir par lauksaimnieku. Par citām jēdziena Eduards Āboltiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Eduards Āboltiņš (dzimis 1896. gada 2. aprīlī Rozēnu pagastā, miris 1969. gada 2. janvārī Kanādā, Kalgari[1]) bija latviešu lauksaimnieks, Rozēnu patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rozēnu pagastā lauksaimnieka ģimenē. Pirmā pasaules karā laikā tika iesaukts krievu armijā. Pēc telegrāfistu kursu beigšanas no 1915. gada līdz 1918. gadam dienēja telegrāfistu rotā. Pēc kara bija Rozēnu patērētāju biedrības biedrs, vēlāk tās priekšsēdētājs.

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1948. gadā no turienes uz Maroku, pēc tam uz Kanādu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Find a grave, starptautisks kapsētu reģistrs
  2. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 326. lpp. ISBN 9789934827051.