Latvijas Centrālās padomes memorands

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa

Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 17. martā pieņēma Latvijas Centrālā padome (LCP) un parakstīja 188 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki (dokumentā ierakstīts arī 189. - E. Morica - uzvārds, bet viņa paraksta nav). Memorands deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Šī dokumentārā liecība ir nozīmīgs piemērs latviešu pretošanās kustības darbībai Otrā pasaules kara laikā.

2009. gadā tas tika iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.[1][2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1943. gada 13. augustā pēc LU profesora Konstantīna Čakstes iniciatīvas izveidoja Latvijas Centrālo padomi, kurā ietilpa līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā Latvijas Saeimā pārstāvēto lielāko partiju pārstāvji. Tas piešķīra LCP valstisku autoritāti un norādīja uz saikni ar agrāko legālo Latvijas valsts varu. Pēc LCP ierosmes 1944. gada martā Fēlikss Cielēns, piedaloties profesoram Andrejam Teikmanim, izstrādāja Latvijas Centrālās padomes memorandu.[3] Memorands bija domāts iesniegšanai Rietumvalstu valdībām, taču, lai nodrošinātu iespēju parakstu vākšanai okupācijas apstākļos, tas bija adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram ģenerālim Rūdolfam Bangerskim. Pēc parakstu savākšanas deklarācijas norakstus izsūtīja uz ārzemēm, bet ģenerālis Bangerskis to kā nepareizi adresētu atteicās pieņemt. Deklarāciju šifrētā veidā nosūtīja uz Zviedriju, nodeva vēstniekam Voldemāram Salnajam un ar pēdējā starpniecību rietumvalstīm.

Reakcija uz memorandu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gada 26. maijā reihsministrs Alfrēds Rozenbergs memoranda sakarā uz Berlīni izsauca Oskaru Dankeru un Hinrihu Lozi, par ko saglabājies protokolisks pieraksts,[4], kurā minēts Rozenberga teiktais:

„Diemžēl mēs nupat piedzīvojām jaunus ļoti prominentu latviešu personu uzbrukumus. Tie vēlējās ģenerāli Bangerski mudināt kādu viņu sarakstītu memorandu nosūtīt fīreram, ko Bangerskis tomēr atsacījies darīt. Šinī memorandā viņi prasīja ne tik vien Latvijas bijušās brīvvalsts atjaunošanu, bet arī tiesības vest sarunas ar jebkuru valsti, kas atzina šo latviešu gribas deklarāciju. Tas varētu nozīmēt, ka zināmos apstākļos latviešu valsts, kas šodien varētu balstīties uz vācu [aizsardzību], varētu prasīt sev tiesības vest sarunas ar valstīm, kas karo ar Vāciju [!]. Tā ir pilnīga neiespējamība, un tā arī tā jānovērtē. [..] Es atkal pieskāros memorandam un paskaidroju ģenerālim Dankeram, ka citos reihskomisariātos līdzīgos gadījumos zināms skaits atbildīgo būtu nekavējoties nošauti! Šī raksta ierosinātājs [Čakste], cita starpā, esot jau apcietināts. Dankers lūdza, vai visu šo lietu, par kuru viņš neko nezinot, nevarētu atstāt mierā, vai to nevarētu vairāk uzņemt ar humoru. Galu galā Latvija taču darījusi visu, kas tai bijis pa spēkam. Es viņam labprāt apstiprināju, ka latviešu tauta šais gados čakli strādājusi, bet arī norādīju, ka zināmām aprindām ir sakari ar igauņu un latviešu emigrācijas organizācijām Zviedrijā un ASV. Ja to pierādītu, tad maigs spriedums gan nebūtu vietā. Dankers domāja, ja šādi sakari pastāvētu, tad lietas būtu nopietnākas. Bez tam es centos Dankeram paskaidrot, ka nav iespējams, ka valstis [zemes], kuras Vācija atbalsta, varētu vēlāk vecā bezrūpībā vest sarunas ar Angliju vai Ameriku, pretēji vācu politikai un Eiropas vienotībai. Visiem būtu svarīgāki, ja viņu kultūra, skolas un tiesību sistēma būtu nodrošināta. Dankera uzdevums būtu tagad saviem tautiešiem pateikt, ja Latvija cenšas mainīt vācu pārvaldes apstākļus, tas kaitētu pašai tautai.”[5]

Paslēptais memoranda oriģināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu pēckara PSRS okupācijas laiku memoranda oriģināls bija paslēpts zem grīdas dēļiem namā Peldu ielā 19 Vecrīgā, kur kādu laiku mitinājās nacionālās pretošanās kustības dalībniece advokāte Valija Vaščunas-Jansone (1902—1990), kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons bija viens no memoranda parakstītājiem. Iespējams, ka kara beigās viņa ar memoranda oriģinālu devās uz Kurzemi, lai pārvestu to uz Rietumu valstīm, taču atgriezās Rīgā.

Paslēpto memoranda oriģinālu nejauši atrada 2001. gadā, veicot remontdarbus. Tas tika nodots Latvijas Kara muzejam glabāšanā. 70 gadus pēc Memoranda parakstīšanas muzejs tam par godu 2014. gada martā rīkoja īpašu izstādi un sāka veidot Memoranda parakstītāju biogrāfisko vārdnīcu „Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas", kuras atvēršana notika 2015. gada 25. februārī.[6][7]

Memoranda pamatteksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"[..] Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei. Tas ir tas pats ienaidnieks, kuŗa bruņotie spēki 1940. gada 17. jūnijā militari okupēja Latvijas Republiku, tā pati vara, kas drīzi pēc okupācijas izdeva it kā mūsu tautas vārdā Latvijas Saeimas vēlēšanu likumu, bet pēc tam pati šo pēc formas it kā demokrātisko vēlēšanu likumu neievēroja, rupji pārkāpa, pielaižot tikai vienu komunistu un viņu līdzskrējēju sarakstu un turklāt vēl viltojot balsošanas rezultātus. Iznākums, protams, nevarēja dot un nedeva tautas pārstāvjus, bet krievu okupācijas varas ieceltņus. Šie ieceltņi lēma un lūdza Padomju Savienību neatkarīgo Latvijas Republiku uzņemt tās sastāvā. Pēc tam paziņoja visai pasaulei, ka Latvijas Republika brīvprātīgi tai pievienojusies. Tas pats, tādā pašā veidā un tanī pašā laikā notika ar neatkarīgo Igaunijas un Lietuvas Republiku. Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas — Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu. Latvijas pievienošana Padomju Savienībai nav arī atzīta starptautisko tiesību nozīmē. No sacītā neapstrīdami izriet, ka pēc starptautiskām tiesību normām Latvijas Republika tiesiski turpina pastāvēt. Tāpēc Padomju Savienības valdības un preses oficialam viedoklim, kā arī dažu ārvalstu laikrakstu paustam uzskatam, it kā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa un tāpēc tā tagad atkal būtu no jauna iekļaujama Padomju Savienībā, nav nekāda tiesiska pamata. Tāpat neapšaubāmi izriet, ka nepamatota ir arī pašreizējā vācu okupācijas varas nostāja, it kā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa. Šīs nostājas praktiskā izpausme konstatējama visā vācu okupācijas varas politiskā un saimnieciskā rīcībā. Šāds viedoklis nav arī savienojams ar vācu okupācijas varas uzdevumā izdarīto Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju Vācijas bruņotiem spēkiem. Tāda vācu okupācijas varas rīcība dziļi aizvaino mūsu tautu un rada tanī dibinātu neapmierinātību. Latvijas nācijas tiesiskai apziņai un nacionālai pašcieņai atbilstu tāda mobilizācija Latvijas armijai, kas būtu izsludināta Latvijas valsts likumīgo orgānu vārdā un Latvijas valsts aizsardzībai. Tikai tāda mobilizācija lietderīgi veidotu mūsu militāro spēku, ievērojami veicinātu un kāpinātu tā kaujas spējas. Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kaŗa tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība — pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.

Sacīto ievērojot, mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošo mūsu tautas vienoto gribu:

  1. Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte.
  2. Sastādama, saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas 1922. g. satversmi, Latvijas valdība uz koalicijas pamatiem, kas pulcētu ap sevi visu Latvijas tautu.
  3. Latvijas valdības tuvākiem galveniem uzdevumiem jābūt: valsts aparāta un Latvijas armijas atjaunošana, Latvijas valsts territorijas aizstāvēšana pret draudošo Padomju Savienības armiju iebrukumu un — cik tālu tas kaŗa apstākļos iespējams — diplomātisko sakaru nodibināšana ar ārvalstīm un pirmā kārtā ar tām, kas atzītu šo mūsu deklarēto nācijas gribu un atbalstītu priekšā stāvošo militāro uzdevumu — Latvijas valsts aizsargāšanu.

Pēc mūsu ieskata sekmējama arī ciešas savienības nodibināšana ar Igauniju un Lietuvu un šīs savienības pārveidošana Baltijas valstu konfederācijā, ja minētās valstis tam piekristu. [..]”

Memoranda parakstītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pauls Kalniņš, 1., 2., 3., 4. Saeimas priekšsēdētājs
  2. Kārlis Pauļuks, 1., 2., 3. Saeimas deputāts, 4. Saeimas I vicepriekšsēdētājs
  3. Jāzeps Rancāns, bīskaps, 1., 2., 3. Saeimas deputāts, 4. Saeimas II vicepriekšsēdētājs
  4. Pēteris Juraševskis, 2., 3., 4. Saeimas deputāts, bij. Ministru prezidents
  5. Fēlikss Cielēns, 1., 2., 3., 4. Saeimas deputāts, bij. ārlietu ministrs
  6. Dāvids Apinis, 4. Saeimas deputāts
  7. Voldemārs Zāmuēls, bij. Ministru prezidents
  8. Teodors Grīnbergs, LELB arhibīskaps
  9. Jānis Vārsbergs, prof., Satversmes sapulces loceklis
  10. Kārlis Skalbe, rakstnieks, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un 4. Saeimas deputāts
  11. Teodors Zvejnieks, Tiesu palātas priekšsēdētājs (v.i.)
  12. Pēteris Leitāns, Tiesu palātas tiesnesis
  13. Mārtiņš Peniķis, ģenerālis, bij. Latvijas armijas komandieris
  14. Pāvils Kvelde, prof., JLA rektors
  15. Eduards Kalniņš, ģenerālis, bij. kara ministrs
  16. Andrejs Teikmanis, prof., Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors
  17. Maksis Eglītis, prof., JLA Lauksaimniecības fak. dekāns
  18. Jānis Priede, ģenerālis, Vidzemes divīzijas komandiera palīgs
  19. Spricis Paegle, bij. tirdzniecības–rūpniecības ministrs, Sarkanā Krusta priekšnieks
  20. Rūdolfs Markuss, prof., JLA mežsaimniecības fakultātes dekāns
  21. Viktors Dāle, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs
  22. Vilis Vītols, prof., Universitātes Rīgā prorektors
  23. Verners Tepfers, ģenerālis, bij. Kara virsprokurors, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs
  24. Jānis Kalacis, senators, Tiesu palātas tiesnesis
  25. Roberts Ivanovs, bij. Valsts kontrolieris, 1. Saeimas deputāts
  26. Kārlis Straubergs, prof., bij. Izglītības ministrs,
  27. Mintauts Čakste, senators
  28. Anna Bormane, dr. med.
  29. Jānis Breikšs, 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs
  30. Ādolfs Robežnieks, Tiesu palātas prokurors
  31. Ādolfs Klīve, 1., 2., 3. Saeimas deputāts, bij. Latvijas Bankas priekšsēdētājs
  32. Augusts Pētersons, bij. Veselības dep. direktors
  33. Jānis Endzelīns, LU profesors
  34. Voldemārs Alksnis (jurists), Tiesu palātas dep. priekšsēdētājs
  35. Alfreds Valdemārs Tauriņš, JLA profesors
  36. Pēteris Stērste, Tiesu palātas loceklis, senators
  37. Pēteris Delle, JLA profesors
  38. Dāvids Bīskaps, Jelgavas slimnīcas direktors
  39. Jānis Teriņš, 4. Saeimas deputāts
  40. Rūdolfs Jānis Alksnis, senators
  41. Antons Kursišs–Kursīts, bij. Satiksmes ministrs
  42. Augusts Rumpēters, senators, Tiesu palātas loceklis
  43. Arnolds Pēteris Aizsilnieks, prof., „Turība” galvenais direktors
  44. Kārlis Vilis Lauskis, Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktors
  45. Jānis Ziediņš, tiesnesis
  46. Ernests Blese, LU profesors
  47. Aleksandrs Gubens, bij. Latvijas Senāta priekšsēdis
  48. Georgs Apinis, tiesnesis
  49. Kārlis Bērziņš, prof., bij. Amatniecības kameras pr. vietn.
  50. Ludvigs Sēja, bij. Ārlietu ministrs
  51. Arturs Sakenfelds, uzņēmējs
  52. Videvūts Zeminskis, Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs
  53. Arvīds Klāvsons, žurnālists
  54. Eduards Grosbergs, arhitekts
  55. Konstantīns Čakste, LU prof., advokāts
  56. Eduards Jānis Krieviņš, pulkvedis, bij. Armijas virstiesas loc.
  57. Jānis Asars, LU profesors
  58. Broņislavs Rudiks, LU docents
  59. Jūlijs Ozoliņš, pulkvežleitnants, bij. kara tiesnesis
  60. Jānis Verners Vītiņš, bij. Tiesu departamenta direktors
  61. Eduards Šīrons, LU profesors
  62. Paulis Radziņš, Komercskolas un Tirdzniecības skolas direktors
  63. Jūlijs Vecozols, rakstnieks
  64. Nikolajs Dūze, ģenerālis
  65. Zinaīda Lazda, dzejniece
  66. Pēteris Sockis, notārs
  67. Oļģerts Bištēviņš, diriģents
  68. Sergejs Duks, diriģents
  69. Valija Priedīte, Meiteņu apvienības vadītāja
  70. Arvīds Prēdelis, ērģelnieks
  71. Alfons Kušķis, agronoms
  72. Pēteris Miezītis, Cēsu ģimnāzijas direktors
  73. Jāzeps Vītols, prof., Latvijas konservatorijas rektors
  74. Eduards Grantskalns, Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts
  75. Jēkabs Poruks, Rīgas operas direktors
  76. Mārtiņš Vācietis, ģenerālis
  77. Pauls Jurevičs, LU profesors
  78. Jūlijs Students, Latvijas konservatorijas docents
  79. Viļums Skubiņš, agronoms, bij. Zemes padomes loceklis
  80. Jānis Grīns, rakstnieks, Latvijas Nacionālā teātra direktors
  81. Kristīne Pāvuliņa, skolas direktore
  82. Jānis Alfrēds Kaktiņš, LU profesors
  83. Pēteris Mucenieks, LU profesors, Darba kameras Darba aizsardzības sekcijas priekšsēdētājs
  84. Olga Taube (Anna Dagda), filoloģe, dzejniece
  85. Vilis Skārds, LU profesors
  86. Heinrihs Zariņš, Preses biedrības sekretārs
  87. Jānis Francis, ģenerālis
  88. Alfrēds Stūre, uzņēmējs, bij. „Turība” direktors
  89. Kārlis Kundziņš, profesors, Teoloģijas fakultātes dekāns
  90. Paulis Kundziņš, profesors, Arhitektūras fakultātes dekāns
  91. Eižens Laube, LU profesors, arhitekts
  92. Jānis Rudzītis, rakstnieks
  93. Arturs Ozoliņš, Rīgas Latviešu skolotāju b-bas valdes loc.
  94. Vladislavs Puriņš, ārsts
  95. Pēteris Bērziņš, ierēdnis, Latvijas vēstures institūta loceklis
  96. Jānis Šulcs, LU profesors, Latvijas medicīnas biedrības priekšnieks
  97. Pāvils Dāvis, skolotājs, Latvijas pareizticīgo baznīcas sinodes loceklis
  98. Jānis Kadilis, izdevējs
  99. Anna Rūmane-Ķeniņa, rakstniece un žurnāliste
  100. Arturs Bērziņš, rakstnieks, bij. Latvijas Nacionālā teātra direktors
  101. Kārlis Birnbaums, uzņēmējs, Tirdzniecības-Rūpniecības kameras loceklis
  102. Elza Stērste, rakstniece
  103. Austra Kārkliņa, Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības priekšniece
  104. Jūlijs Pētersons, rakstnieks
  105. Kārlis Ābele, LU prof., Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns
  106. Arturs Ozols, Jūrniecības departamenta direktors
  107. Jēkabs Alksnis, LU profesors, Latvijas ārstu savienības priekšnieks
  108. Valdis Neimanis, agronoms
  109. Marta Vīgante, dr. med., LU docente
  110. Ādolfs Erss, rakstnieks
  111. Jānis Kurelis, ģenerālis
  112. Jānis Lavenieks, ģenerālis
  113. Leons Āboliņš, LU prof., bij. LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns
  114. Jānis Princis, pulkvežleitnants, ārsts
  115. Jūlijs Roze, rakstnieks, Rīgas Dramatiskā teātra direktors
  116. Fricis Gulbis, LU prof., prorektors un dekāns
  117. Ernests Brože, uzņēmējs, Tirdzniecības-Rūpniecības kameras loceklis
  118. Elfrīda Rapa, Latviešu Sieviešu Nacionālās Līgas valdes locekle
  119. Jānis Zariņš, Rīgas Dramatiskā teātra direktors
  120. Jānis Kārkliņš, rakstnieks
  121. Pēteris Sniķeris, LU profesors
  122. Egons Dārziņš, LU profesors, Seruminstitūta direktors
  123. Roberts Purs, inženieris, Valsts kontroles loceklis
  124. Eduards Balodis, LU prof., Tautas Padomes loceklis
  125. Jānis Stiprais, privātdocents, Kurzemes Zemes padomes loceklis
  126. Pēteris Mantnieks, uzņēmējs, Kartogrāfijas institūta vadītājs
  127. Pēteris Starcs, JLA prof., Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs
  128. Arveds Alksnis, ķirurgs, LU docents
  129. Miķelis Goppers, izdevējs, apgāda "Zelta Ābele" īpašnieks
  130. Vinca Barkāns, 3. un 4. Saeimas deputāts
  131. Roberts Liepiņš, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks, Finanšu ministrs
  132. Konrāds Pētersons, inženieris, Kūdras fabrikas direktors
  133. Gustavs Vanags, LU profesors
  134. Augusts Ķešāns, LU profesors un Ķīmijas fakultātes dekāns
  135. Vilhelms Jansons, inženieris
  136. Aleksandrs Neibergs, Sarkanā Krusta slimnīcas direktors
  137. Pēteris Ābele, privātdocents
  138. Eduards Zariņš, LU profesors
  139. Edvards Kalniņš, dr.med., profesors
  140. Kārlis Ozoliņš, Latvijas Valsts kontroles kolēģijas loceklis
  141. Roberts Kleins, inženieris
  142. Arveds Švābe, LU profesors
  143. Jānis Muncis, Dailes teātra režisors
  144. Jānis Kārkliņš, profesors, Tautas padomes loceklis
  145. Ziedonis Landavs, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors
  146. Milda Olupe, agronome, Latvijas Mājturības institūta direktore
  147. Heinrihs Leonards Skuja, LU profesors
  148. Jānis Pontags, uzņēmējs
  149. Eižens Leimanis, LU docents
  150. Staņislavs Vasiļevskis, LU docents
  151. Andrejs Zaķis, 4. Saeimas deputāts
  152. Kārlis Princis, LU docents
  153. Voldemārs Alksnis, agronoms
  154. Auseklis Veģis, LU docents
  155. Valdis Ģinters, Valsts Vēstures muzeja direktors
  156. Aleksandrs Kallass, Latvijas Valsts Kontroles kolēģijas loceklis
  157. Mārtiņš Celms, tautskolu inspektors
  158. Gustavs Lukstiņš, LU privātdocents
  159. Jānis Celms, Skolu departamenta direktors
  160. Artūrs Laiviņš, uzņēmējs
  161. Jānis Tirzītis, agronoms, Lauksaimniecības tautas augstskolas direktors
  162. Hermanis Kreicers, Rīgas latviešu skolotāju biedrības priekšnieks
  163. Ludvigs Ernests Bērziņš, LU profesors
  164. Arvīds Mālītis, izdevējs
  165. Arvīds Jaunarājs, miertiesnesis
  166. Jānis Krasts, miertiesnesis
  167. Hermanis Mielēns, Rīgas pilsētas padomnieks
  168. Paulis Selga, uzņēmējs
  169. Hugo Rumpītis, uzņēmējs
  170. Jānis Ciemiņš, ārsts
  171. Vilis Pāvulāns, skolas direktors
  172. Jānis Lībietis, ārsts, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors, Satversmes sapulces loceklis
  173. Augustīns Pētersons, Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts
  174. Alfrēds Ieviņš, ķīmiķis, LU profesors
  175. Ernests Dišlers, LU profesors
  176. Pēteris Ozols, jurists, Rīgas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs
  177. Jānis Goldmanis, Satversmes sapulces, Saeimas deputāts, zemkopības un kara ministrs
  178. Romāns Mežulis, ārsts
  179. Edmunds Šmits, luterāņu mācītājs
  180. Marija Ozols, ārste, Rīgas Bērnu slimnīcas direktore
  181. Juris Krauklis, advokāts
  182. Leontīne Georgīne, Rīgas Bakterioloģiskās laboratorijas vadītāja
  183. Jānis Jaunzems, ārsts, pulkvežleitnants
  184. Eduards Āboltiņš, lauksaimnieks
  185. Alfrēds Vītols, ārsts, Rīgas Veselības valdes direktora vietnieks
  186. Kārlis Barons, ārsts, LU profesors
  187. Jānis Laukevics, Valsts kontroles kolēģijas loceklis
  188. Kārlis Gulbis, 1. un 2. Saeimas deputāts, Valkas pilsētas galva

Bez paraksta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

189. Ernests Morics, 2. Saeimas deputāts, Latvijas Strādnieku slimokasu savienības priekšsēdētājs


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LCP Memoranda teksts un tulkojumi
  2. «Latvijas Kara muzejā apskatāms Latvijas Centrālās padomes memorands» (latviski). Ir. 2014. gada 18. marts. Skatīts: 2015. gada 22. novembrī.
  3. 1944. gada 17. marta LSP memorands ar parakstiem
  4. Haralds Biezais. Latvija kāškrusta varā. Sveši kungi - pašu ļaudis. S. l. Gauja, 1992. 535 lpp. (par A. Rozenberga attieksmi pret LCP memorandu — 438.—446. lpp.)
  5. Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940—1945) Jānis Stradiņš
  6. Mārtiņš Mitenbergs. «Biogrāfiskās vārdnīcas „Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas" atvēršana» (latviski). Muzeju biedrība. Skatīts: 2015. gada 22. novembrī.
  7. Viesturs Sprūde. «Ceļ gaismā ļaudis, kam 1944. gadā bija drosme parakstīties par Latvijas neatkarību» (latviski). Latvijas Avīze, 2015. gada 27. februāris. Skatīts: 2015. gada 22. novembrī.