Egons Zablovskis

Vikipēdijas lapa
Egons Zablovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1926. gada 2. martā
Tārgales pagasts, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2020. gada 9. augustā (94 gadi)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Alma mater Latvijas Universitāte

Egons Zablovskis (dzimis 1926. gada 2. martā, miris 2020. gada 9. augustā) bija latviešu fiziķis, fizikas zinātņu doktors, kalnos kāpšanas un ceļošanas entuziansts, orientierists.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1926. gada 2. martā Tārgales pagasta Jaunupos. Mācījās Ventas pagasta pamatskolā, tad Ventspils 1. vidusskolā. 1946. gadā sāka studēt LVU Fizikas un matemātikas fakultātē (LVU FMF), strādāja LVU FMF Eksperimentālās fizikas katedrā, vēlāk Tehniskās fizikas katedrā par asistentu, lasīja lekcijas par radiotehniku un elektrotehniku. Vēlāk studēja aspirantūrā Ļeņingradā, kur 1965. gadā aizstāvēja disertāciju par pusvadītāju elektriskajām un optiskajām īpašībām. Ievēlēts par Tehniskās fizikas katedras docentu.

Viņš organizēja LVU darbinieku un studentu apmācības alpīnistu nometnēs Elbrusa nogāzēs un Latvijā pirmās orientēšanās sacensības. Ilgus gadus viņš darbojās LVU Tūrisma – alpīnisma sekcijas prezidijā. 1965. gadā E. Zablovskim piešķīra PSRS sporta meistara nosaukumu, vēlāk Vissavienības kategorijas tiesneša kvalifikāciju.[1]

1994. gadā pensionējās un pilnībā pievērsās vaļaspriekiem – tūrismam un orientēšanās sportam, ar ko nodarbojās arī pēc 90 gadu vecuma robežas pārsniegšanas, kā arī grāmatu rakstīšanai.

Miris 2020. gada augustā, 2020. gada 11. augustā Rīgas krematorijā notika atvadīšanās ceremonija.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tūrisms augstskolās (mācību līdzeklis, 1972)
  • Fizika: mācību līdzeklis neklātienes vidējās speciālās mācību iestādēs
  • K. Tomariņš, E. Zablovskis. Radioelektronika. Rīga: Zvaigzne, 1985. — 247 lpp.
  • Egons Zablovskis, Līga Zariņa. No Oliņkalna līdz Everestam. Jāņa sēta, 1997.
  • Ar auto un kājām. Zviedrija. Norvēģija. Somija. (2001)
  • Deviņi tūrisma maršruti pa Pirmā pasaules kara Rīgas frontes kauju takām: veltījums Latvijas simtgadei[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]