Tārgales pagasts
| Tārgales pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Ventspils novads | |||||
| Centrs: | Tārgale | |||||
| Platība: | 364,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2016): | 1845[1] | |||||
| Blīvums: | 5.1 iedz./km2 | |||||
 Tārgales pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Tārgales pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām gar Ventu un Baltijas jūras piekrasti. Robežojas ar Ventspils pilsētu, Dundagas novada Kolkas pagastu un sava novada Ances, Popes, Ugāles, Vārves un Piltenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Tārgalē.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tārgales pagasts izvietots gar Baltijas jūras un Irbes šauruma piekrasti, kā arī Ventas kreisajā krastā, tās lejtecē. Jūras krasta līnijā viens no izteiktākajiem Latvijas zemesragiem - Ovišrags. Teritorija līdzena: pagasts atrodas Piejūras zemienes Ventavas un Irves līdzenumos.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Venta, Irbe, Kamārce, Elkšķene, Mauriņupe, Platene, Aga, Jaunupe, Skalde, Standze
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klāņezers (67 ha), Puterezers (8,3 ha)
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Tārgales pagasta teritorijā vēsturiski atradās Tārgales muiža (Gut Tergeln, Tārgale).
Pirmo reizi rakstos Tārgale (Thargolae) kā kiligunda kuršu ķēniņa Lamekina Ventavas zemē pieminēta 1230. gadā. 1253. gadā pēc Kurzemes sadalīšanas Tārgali ieguva Livonijas ordenis. 19. gs. otrajā pusē izveidojās Sarkanmuižas pagasts (Rothof). 20. gadsimta 20. gados Ventspilij pievienoja vairākus ciemus gar Kuldīgas ceļu un Pārventā (Lībciemu, Dzirtniekciemu). 1935. gadā Sarkanmuižas pagasta platība bija 308,2 km². 1939. gadā to pārdēvēja par Ventas pagastu[2]. 1945. gadā Ventas pagastā izveidoja Liepenes, Tārgales un Ventas ciema padomes. 1954. gadā Liepenes ciemu pievienoja Ventas ciemam. 1961. gadā daļu, bet 1966. gadā, kad Ventas ciemu likvidēja, tā lielāko daļu pievienoja Tārgales ciemam. 1990. gadā Tārgales ciemu reorganizēja par pagastu. 1996. gadā Ventspilij pievienoja Maurciema apkaimi.[3] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ventspils novadā.
Nozīmīgi objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Akmeņdziras, Burtnieki, Būšnieki, Dokupe, Elkšķene, Ēvartciems, Jaunciems, Jaunupe, Kamārce, Krievlauki, Lielirbe, Liepene, Lodes, Lūžņa, Miķeļtornis, Muižnieki, Ogsils, Oviši, Packules ciems, Platene, Pūrkalni, Rēdznieku ciems, Skaras, Stacija "Ventspils 2", Standzes ciems, Tārgale (pagasta centrs).
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jānis Princis (vecākais) (1796—1868), lībiešu dzejnieks
- Kārlis Princis (1893—1978), entomologs, Latvijas Universitātes docents, Rīgas Dabas muzeja direktors. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
- Alfrēds Audze (1897—1930), Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Latvijas armijas pulkvedis.
- Alīda Vāne (1899—1969), operdziedātāja
- Jānis Erenštreits (1942), diriģents
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cauri pagastam iet galvenais autoceļš Rīga-Ventspils (A10), reģionālie autoceļi Ventspils-Piltene (P122), Ventspils-Kolka (P124) un dzelzceļa līnija Rīga - Ventspils (stacijas - Ventspils-2 un Elkšķene).
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Valdības Vēstnesis 1939.gada 30.decembris
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||