Aleksandrs Gistavs Eifelis (franču: Alexandre Gustave Eiffel; dzimis 1832. gada 15. decembrī, miris 1923. gada 27. decembrī) bija franču būvinženieris, arhitekts un uzņēmējs. Pazīstams kā Eifeļa torņa projektētājs un celtnieks. Piedalījās Brīvības statujas izstrādē, projektējot statujas iekšējo karkasu.
Gistavs Eifelis studēja inženierzinātnes École des Arts et ManufacturesParīzē. Studiju laikā uzsāka pētīt tērauda izmantošanu būvniecībā. Viens no viņa pirmajiem darbiem bija dzelzceļa tilta izbūve Bordo.
1887. gadā Eifelis tika uzaicināts projektēt t.s. Eifeļa torni. Tas sākotnēji bija paredzēts kā ieejas arkaPasaules izstādē 1889. gadā.[1] Tornis iesākumā izsauca skaļus protestus, tomēr mūsdienās ir viens no pazīstamākajiem Parīzes simboliem.
1887. gadā iesaistījās Panamas kanāla celtniecībā. 1888. gada 14. decembrī kanāla celtniecības kompānija bankrotēja. Kaut arī tiesa Eifeli attaisnoja, skandāls deva triecienu Eifeļa reputācijai, un 1893. gada 14. februārī Eifelis atstāja amatus savā kompānijā. Pēc demisijas nodarbojās ar aerodinamikas un meteoroloģiskajiem pētījumiem.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gistavs Eifelis.
