Pāriet uz saturu

Vīns

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par raudzētu alkoholisku dzērienu. Par citām jēdziena Vīns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Glāze sarkanvīna un glāze baltvīna

Vīns (latīņu: vinum) ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas. Tā etanola saturs nepārsniedz 20%.[1]

Latvijas augļu un ogu ķīmisko sastāvu, kā arī vīna ražošanas tehnoloģiju viens no pirmajiem Latvijā pētījis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors Pēteris Delle, kurš par to sarakstījis grāmatu „Augļu un ogu vīnu izgatavošana” (1914).[2]

Alkohola saturs dabīgā ceļā iegūtos vīnos var sasniegt 16%[3]. Vīnos daļēji pāriet augļu un ogu bioloģiski vērtīgās sastāvdaļas, piemēram, vitamīni, minerālvielas un organiskās skābes. Vīnu sastāvā ietilpst ogļhidrātiglikoze un fruktoze.

Ir daudz dažādu vīnu iedalīšanas veidu.[2] Pēc ražošanas tehnoloģijas var izšķirt piecus vīna veidus:

  • Dabīgie sausie galda vīni, kas izraudzēti pilnībā. Pilnībā neizraudzētus vīnus sauc par pussausajiem vīniem, un tajos ir saglabājies lielāks cukura saturs (3—8%) un mazāks etanola saturs (11—13%).
  • Stiprinātie vīni, kam piejaukts etilspirta rektifikāts, palielinot etilspirta saturu līdz 13—20%. Cukura saturs stiprinātajiem vīniem var būt plašās robežās — no 3% līdz pat 35%. Pazīstamākie stiprinātie vīni — heress, madeira, kagors, muskats, tokajietis u.c.
  • Aromatizētie vīni, kam pievienotas augu, piemēram, vērmeļu vai raudeņu, uzlijas. Vispazīstamākais aromatizētais vīns ir vermuts, kam pievienotas vērmeļu uzlijas.
  • Dzirkstošie vīni, ko, pievienojot cukuru un īpašu raugu, atkārtoti raudzē hermētiski noslēgtās tvertnēs, vīnam pārsātinoties ar oglekļa dioksīdu. Visizplatītākais dzirkstošais vīns ir šampanietis, ko sīkāk iedala sausajā, pussausajā, pussaldajā un saldajā šampanietī. Šampaniešos var būt no 10,5 līdz 12,5% etāna un 3—10% cukura.
  • Gāzētie vīni, kas mākslīgi pārsātināti ar oglekļa dioksīdu. Izplatītākais gāzētais vīns ir sidrs, ko gatavo, raudzējot ābolu sulu. Sidrā var būt 5—7% etanola un 6% cukura.[1]

Savukārt pēc krāsas vīnus iedala:

  • Sarkanvīnos, kam ir dažādas nokrāsas sarkana vai brūngani sarkanīga krāsa un ko raudzē no sašķaidītas vīnogu masas.
  • Gaišajos vīnos, kam ir tīra vai nedaudz iekrāsota vīnogu sulas krāsa un ko raudzē no spiednēs iegūtas vīnogu sulas.
  • Sārtajos jeb rozīgajos vīnos, kam daļu ogu raudzē kā sarkanvīnam, bet daļu kā gaišajiem vīniem.[2]

Vīna ražošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vīnu pagrabs Spānijas Larjohas provincē
Vīna ražošana pa valstīm 2007. gadā[4]
Vieta Valsts
Ražošana
(tonnās)
1 Karogs: Francija Francija 4 711 600
2 Karogs: Itālija Itālija 4 251 380
3 Karogs: Spānija Spānija 3 645 000
4 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 2 300 000
5 Karogs: Argentīna Argentīna 1 550 000
6 Karogs: Ķīna Ķīna 1 450 000
7 Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 1 050 000
8 Karogs: Austrālija Austrālija 961 972
9 Karogs: Vācija Vācija 891 600
10 Karogs: Čīle Čīle 827 746

Vīna eksportētājvalstis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās vīna eksportētājvalstis ir Itālija, Francija un Spānija.

10 lielākās vīna eksportētājvalstis 2005. gadā[nepieciešama atsauce]
Vieta Valsts 1000 tonnu
1 Karogs: Itālija Itālija 1552,10
2 Karogs: Francija Francija 1367,86
3 Karogs: Spānija Spānija 1364,75
4 Karogs: Austrālija Austrālija 695,51
5 Karogs: Čīle Čīle 422,42
6 Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 349,28
7 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 345,92
8 Karogs: Vācija Vācija 284,50
9 Karogs: Moldova Moldova 254,18
10 Karogs: Portugāle Portugāle 251,47
Pasaule 7929,85

Vīna patēriņš

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīna patēriņš uz vienu iedzīvotāju vislielākais ir Luksemburgā un Francijā. Šajās valstīs vidēji viens iedzīvotājs gada laikā izdzer attiecīgi 8,16 un 8,14 litrus vīna.[nepieciešama atsauce] Trešajā vietā ir Portugāles iedzīvotāji, kas vidēji gada laikā izdzer 6,65 litrus vīna. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji gada laikā izdzer 1,10 litrus vīna.

Vīna patēriņš pasaulē pakāpeniski samazinās, tādēļ 2020. gados ES piešķīra Francijai finansējumu, lai tā likvidētu daļu no saviem vīnogulāju stādījumiem. Analoģiski to daudzumu pirms tam samazināja Austrālija.[5]

  1. 1,0 1,1 Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 256.—257. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
  2. 2,0 2,1 2,2 Kārlis Riekstiņš. Mājās gatavoti vīni. Rīga : Avots, 2010. 5.—6. lpp. ISBN 978-9984-859-05-7.
  3. Jancis Robinson. «The Oxford companion to wine».
  4. «Food and Agriculture Organization of the United Nations». Production statistics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 4. septembrī.
  5. Uldis B. «Samazinoties pieprasījumam pēc vīna, Francijā tiks iznīcināti 30 000 ha vīna dārzu». Laiki mainās! (en-US), 2024-10-05. Skatīts: 2024-10-06.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]