Pāriet uz saturu

Eikarīdi

Vikipēdijas lapa
Eikarīdi
Eucarida (Calman, 1904)
Ziemeļu krils (Meganyctiphanes norvegica)
Ziemeļu krils (Meganyctiphanes norvegica)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsVēžveidīgie (Crustacea)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
ApakšklaseĪstie augstākie vēži (Eumalacostraca)
VirskārtaEikarīdi (Eucarida)
Eikarīdi Vikikrātuvē

Eikarīdi (Eucarida) ir īsto augstāko vēžu virskārta, kas pieder augstāko vēžu klasei (Malacostraca). Šajā virskārtā ir apvienoti krili, desmitkājvēži un amfionīdvēži.[1] Virskārtas sugām ir raksturīgi, ka galvkrūts segments ir pilnībā "sakausēts" kopā, un to acis ir uz kātiņiem.[2]

(†) - izmirušu organismu grupa.

Eikarīdi ir ļoti atšķirīga grupa, kas sastāv no 3 kārtam.

Pamatraksts: Amfionīdvēži

Amfionīdvēžu kārtā ir tikai viena suga - amfionīdvēzis (Amphionides reynaudii). Tomēr tā kā šī organisma izmērs ir ļoti mazs, tā vieta sistemātikā joprojām nav īsti skaidra.[3]

Desmitkājvēži

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Desmitkājvēži

Desmitkājvēžu kārtā ir 15 000 sugu. Tiem ir 5 pāri vēderkāju un labi attīstītas galvkrūtis, kas nosedz žaunas. Piemēram, kriliem žaunas ir atklātas. Šajā kārtā ir vislabāk pazīstamie vēžveidīgie — omāri, krabji, vēži, garneles u.c. Atkarībā no žaunu uzbūves desmitkājvēžu kārta iedalās 2 apakškārtās: zāģveida garnelēs (Dendrobranchiata) un pleocimātos (Pleocyemata).[4]

Pamatraksts: Krili

Krili ir jūrā dzīvojoši vēžveidīgie, kas ārēji atgādina garneles. To vēderkājas kalpo kā peldkājas. Krili dzīvo baros un barojas ar planktonu. Šajā kārtā ir apmēram 90 sugas, bet dažas no tām ir visizplatītākās sugas pasaulē. Piemēram, pastāv viedoklis, ka Antarktīdas krilu (Euphausia superba) kopējā biomasa ir 500 miljoni tonnu.[5]

  1. WoRMS (2010). "Eucarida". World Register of Marine Species. Retrieved February 7, 2011.
  2. L. A. Borradaile, F. A. Potts, L. E. S. Eastman & J. T. Saunders (1961). "The Class Crustacea". In Gerald A. Kerkut. The Invertebrata (4th ed.). Cambridge University Press. pp. 340–419.
  3. Richard C. Brusca and Gary J. Brusca (2003). Invertebrates (2nd ed.). Sunderland, Massachusetts: Sinauer Associates. ISBN 978-0-87893-097-5.
  4. Arthropod relationships
  5. «An Updated Classification of the Recent Crustacea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. maijā. Skatīts: 2012. gada 18. martā.