Vēži

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena vēži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena vēzis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vēži
Astacidea (Latreille, 1802)
Baltspīļu vēzis (Austropotamobius pallipes)
Baltspīļu vēzis (Austropotamobius pallipes)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsVēžveidīgie (Crustacea)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
KārtaDesmitkājvēži (Decapoda)
ApakškārtaPleocimāti (Pleocyemata)
InfrakārtaVēži (Astacidea)
Vēži Vikikrātuvē

Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas. Kopumā vēžu infrakārta apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu sugu virsdzimtas. Katrā no tām ir vairākas fosilo sugu dzimtas.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Platspīļu upesvēzis (Astacus astacus) ir viena no četrām Latvijā mājojošām upesvēžu sugām

Vēžu infrakārtas sugas sastopamas visā pasaulē: gan okeānos un jūrās, gan saldūdens tilpēs. Kopumā trīs dzimtas apvieno saldūdens vēžus — ziemeļu puslodē izplatītās Amerikas vēžu (Cambaridae) un upesvēžu dzimtas (Astacidae) sugas un Dienvidu puslodē mītošās dienvidu vēžu dzimtas (Parastacidae) sugas.[2] Turklāt 80% Amerikas vēžu sugu sastopamas ASV, bet lielākā daļa dienvidu vēžu mājo Austrālijā.[2] Kopumā saldūdens vēži sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu. Arī daļā Āzijas nemājo neviena saldūdens vēžu suga.[3] Toties saldūdens vēži mājo Madagaskarā, kā arī Jaunzēlandē.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas saldūdens tilpēs sastopamas 4 vēžu sugas: platspīļu upesvēzis (Astacus astacus), šaurspīļu upesvēzis (Astacus leptodactylus), Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) un dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus).[4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēži no citām desmitkājvēžu sugām atšķiras to, ka tiem ir spīles uz pirmajiem trijiem kāju pāriem (ejkājām), turklāt pirmā pāra spīles ir daudz lielākas nekā pārējiem diviem pāriem.[5] Pēdējie divi ejkāju pāri ir vienkārši, bez spīlēm, izņemot garpirkstu omārus (Thaumastocheles), kuriem arī pēdējam piektajam ejkāju pārim ir nelielas spīlītes.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas omārs (Hommarus gammarus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «A classification of living and fossil genera of decapod crustaceans». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2015. gada 2. novembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Decapoda: Astacidea
  3. «Crustacea, the Higher Taxa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 5. jūlijā.
  4. Desmitkājvēži (Decapoda)
  5. Gary Poore (2004). "Astacidea – scampi & crayfish". Marine Decapod Crustacea of Southern Australia: a Guide to Identification. CSIRO Publishing. pp. 159–167. ISBN 9780643099258.
  6. Lipke Holthuis (1991). "Infraorder Astacidea Latreille, 1802". FAO species catalogue Vol. 13: Marine Lobsters of the World. Rome, Italy: Food and Agriculture Organization. pp. 19–86. ISBN 92-5-103027-8.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]