Pleocimāti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pleocimāti
Pleocyemata (Burkenroad, 1963)
Dienvideiropas saldūdens krabis (Potamon fluviatile)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsVēžveidīgie (Crustacea)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
ApakšklaseĪstie augstākie vēži (Eumalacostraca)
VirskārtaEikarīdi (Eucarida)
KārtaDesmitkājvēži (Decapoda)
ApakškārtaPleocimāti (Pleocyemata)
Pleocimāti Vikikrātuvē

Pleocimāti (Pleocyemata) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) apakškārta. Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 1963. gadā tika izveidotas 2 jaunas apakškārtas: pleocimātu apakškārta un zāģveida garneļu apakškārta (Dendrobranchiata),[1] kas aizvietoja senākās apakškārtas - peldvēžus (Natantia) un rāpotājvēžus (Reptantia). Pleocimātu apakškārtā ir iekļauti visi rāpotājvēži (krabji, vēži, omāri u.c.), garneles un boksergarneles.[2] Senākā apakškārtas fosilija ir devona laika fosilija - Palaeopalaemon.[3]

Visiem pleocimātiem ir raksturīgi, ka mātīte izperē apaugļotās olas, paslēpjot tās zem vēdera. Olas ir piestiprinātas pie vēderkājām (pleopodiem). Šī kopīgā īpašība ir devusi vārdu pleocimātu apakškārtai.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas desmitkājvēžu sugas, kas sastopamas Latvijas ūdenstilpnēs, pieder pleocimātu apakškārtai. Saldūdens tilpēs un Baltijas jūrā kopumā ir sastopamas 8—9 sugas: platspīļu upesvēzis (Astacus astacus), šaurspīļu upesvēzis (Astacus leptodactylus), Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus), dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus), piekrastes peldkrabis (Carcinus maenas), Ķīnas krabis (Eriocheir sinensis), parastā garnele (Palaemon adspersus), smilšu garnele (Crangon crangon)[4] un Eiropas akmeņu garnele (Palaemon elegans).[5] Lai arī Eiropas akmeņu garnele ir novērota Baltijas jūrā, iespējams, ka pie Latvijas krastiem tā nemājo.

Sistematika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Burkenroad, M. D. (1963). "The evolution of the Eucarida (Crustacea, Eumalacostraca), in relation to the fossil record". Tulane Studies in Geology 2 (1): 1–17.
  2. A classification of living and fossil genera of decapod crustaceans
  3. «Fossil record and evolution». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. februārī. Skatīts: 2012. gada 18. martā.
  4. Desmitkājvēži (Decapoda)
  5. «Introduction to large crustaceans (decapods)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. janvārī. Skatīts: 2012. gada 18. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]